Iesaki rakstu: 
Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, par kura 2009. gada amatpersonas deklarācijā norādītajiem vērienīgajiem darījumiem KNAB uzsācis padziļinātu pārbaudi, dīvainus darījumus veicis arī iepriekšējos gados.
Magoņa amatpersonas deklarācijas par pēdējiem sešiem gadiem rāda, ka vismaz vienā gadījumā LDz vadītājs, pēc dokumentiem spriežot, nav sniedzis patiesu informāciju par saviem ienākumiem.
Viņa VID datu bāzē atrodamajā deklarācijā par 2006. gadu norādīts, ka viņš no SIA Hanzas Jūras vārti (tagad – maksātnespējīgā SIA Diamond Company) dividendēs esot saņēmis 54,1 tūkstoti latu.
Taču Lursoft datu bāzē atrodamais kompānijas gada pārskats neuzrāda, ka tā 2006. gadā saviem īpašniekiem būtu izmaksājusi kādas dividendes par iepriekšējiem gadiem.
Tiesa, uzņēmuma pašu kapitāla izmaiņu pārskatā norādīts "samazinājums - dividendes", taču naudas plūsmas pārskatā nav atrodami dati, ka dividendes tiešām būtu izmaksātas.
Iespējams gan, ka dividendes deklarētajā gadā tomēr ir izmaksātas, jo, kā skaidro grāmatvedības zinātāji, šajā gadījumā naudas plūsmas atskaite ir sastādīta, izmantojot vienu no divām likumdošanā atļautajām metodēm - netiešo metodi, kas paredz aprēķinu balstīt uz bilances posteņu izmaiņām perioda sākumā un beigās, kā rezultātu uzrādot vien naudas atlikuma izmaiņas attiecīgajā periodā. Līdz ar to pārskatā nav iespējams „pa taisno” izsecināt konkrētas naudas plūsmas noteiktajā periodā, tostarp arī to, vai aprēķinātās dividendes ir vai nav izmaksātas. Ja tā, tad 2006. gadā varētu būt gan pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu, gan tās jau arī izmaksātas pilnā apjomā.
Tiesa, tāpat jāņem vērā arī tas, ka 2006. gadā uzņēmuma vadības ziņojumā, ko parakstījis pats Magonis, norādīts - ir nolemts visu iepriekšējā gada peļņu atstāt nesadalītu.
Tāpat, spriežot pēc amatpersonas deklarācijām, Magonis sistemātiski nav uzskatījis par nepieciešamu deklarēt visus veiktos lielos darījumus. Tā 2003. gada beigās saskaņā ar LDz vadītāja amatpersonas deklarāciju viņam vispār nav bijis nekādu vērā ņemamu parādsaistību vai aizdevumu.
Savukārt gadu vēlāk parādsaistības jau uzrādītas 300 tūkstošu latu apmērā, taču deklarācijas darījumu sadaļā nav minēts, ka veikti kādi aizņēmuma darījumi. Tāpat uzrādīti arī aizdevumi 90,4 tūkstošu latu un 23,1 tūkstoša dolāru apmērā – bet šādi aizdevuma darījumi, ja ticēt deklarācijām, nav veikti.
Tas pats atkārtojies arī 2005. gadā: Magoņa parādsaistības palielinājušās vēl par 390 tūkstošiem latu, taču nav uzrādīts neviens pats aizņēmuma darījums, savukārt aizdevumi bez kādu oficiāli deklarētu darījumu veikšanas pieauguši par aptuveni 59 tūkstošiem latu, sasniedzot 130 tūkstošus latu un 44 tūkstošus eiro.
Turklāt Magonis ir labi zinājis par nepieciešamību deklarēt lielos darījumus, - viņa deklarācijā par 2005. gadu norādīts kredīta atmaksas darījums par vairāk nekā 25 tūkstošiem latu.
Tikai deklarācijā par 2006. gadu Magonis ir sācis deklarēt aizdevumu izsniegšanu un to atgūšanu, taču vienlaikus sācis vērienīgus darījumus ar savu 1969. gadā dzimušo darījumu partneri Helēnu Bibiku.
2006. gadā viņš no Bibikas aizņēmies 32,7 tūkstošus latu un 11 tūkstošus eiro, kā arī atguvis no viņas ienākumus 130 tūkstošu latu un 44 tūkstošu eiro apmērā (iespējams, ar „ienākumu atgūšanu” Magonis apzīmējis aizdevuma atgūšanu, jo tieši šādas summas bija aizdevis 2005. gadā).
2007. gadā Magonis Bibikai pārdevis kapitāldaļas par 121 tūkstoti dolāru un aizņēmies 28,5 tūkstošus eiro, bet īpaši vērienīgi bijuši divi nākamie gadi: 2008. gadā Magonis no Bibikas atguvis ienākumus 324 tūkstošu eiro apmērā, bet 2009. gadā atguvis parādu – 694 tūkstošus eiro un 150 tūkstošus latu.
Taču Bibikas pašas veiktās uzņēmējdarbības analīze nerada pārliecību, ka viņai vispār bijušas oficiāli iegūtas tādas summas, kādas Magonis norādījis savā deklarācijā.
2006.-2009. gadā saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju Bibikai ir piederējušas kapitāldaļas uzņēmumos Hanza Jūras vārti, Pro Logistic Services un Nord Capital Management, un 2008. gadā šīs kapitāldaļas viņai, spriežot pēc gada pārskata, nodrošinājušas tikai nepilnus 56 tūkstošus latu dividendēs no Pro Logistic Services.
Vai ir bijuši kādi oficiāli avoti, no kuriem Bibika varētu būt tikusi pie pārējiem 244 tūkstošiem eiro, ko viņa šajā pašā 2008. gadā saskaņā ar Magoņa deklarāciju spējusi viņam atdot?
Kā rāda Baltic Screen dati, arī nevienu nekustamo īpašumu darījumu Bibika 2008. gadā oficiāli nav veikusi, un arī iepriekšējais - 2007. gads Bibikai nav bijis finansiāli veiksmīgāks, līdz ar to uz jautājumu, vai Magoņa deklarācijā norādītās summas Bibikai patiešām bijušas, datu bāzes sniedz atbildi – pēc visa spriežot, nē.
Kā Pietiek jau informēja, KNAB redzeslokā nonākuši vairāki Magoņa pērn veiktie darījumi. Tie biroja izmeklētājiem viesuši šaubas par aizdomīgiem darījumiem, kuri varētu slēpt iespējamo naudas legalizēšanu. Savukārt legalizējamā nauda varētu būt iegūta, izmantojot stāvokli LDz un tā meitasfirmā LDz Cargo.
Informāciju par KNAB sākto pārbaudi Pietiek svētdien apstiprināja arī pats Magonis. „KNAB dara savu darbu, nu, lai viņi pēta,” teica Magonis. Viņš neslēpa, ka šovasar KNAB darbinieki viesojušies pie viņa LDz.
Magonis pauda uzskatu, ka visi deklarācijā norādītie darījumi, tajos gūtie ienākumi ir adekvāti un patiesi un tiem nevajadzētu radīt nekādas šaubas. Viņš savu taisnību esot gatavs pierādīt tiesā, ja nu gadījumā KNAB pārbaudē konstatētu kādus pārkāpumus.
Savukārt vakar, klajā nākot jaunajām dīvainībām veiktajos un deklarētajos darījumos, Magonis uz telefonzvaniem neatbildēja.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
