Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Varbūt šeit ir īstā reize atkārtot manu 2016. gadā pausto viedokli par jautājumiem, kas droši vien būs skarti arī izreklamētajā Solvitas Āboltiņas intervijgrāmatā.

Var jau izanalizēt to anatomiju, kā tiek radīts „valsts ienaidnieka” tēls Āboltiņas personā :). Tātad pirmais posms 12 Saeimas vēlēšanas. Skaidri zinot, ka Vienotība ir galvenais traucēklis Krievijas interešu realizācijai Latvijā, kā viens no mērķiem ir diskreditēt Vienotības vadību, tādējādi vājinot partiju. Tad nu tiek angažēts Lapsas kungs šī mērķa realizācijai, kas veic masīvu priekšvēlēšanu antikampaņu.

Tiek atrasts kāds ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, ko ir pieļāvis Saeimas priekšsēdētājas Āboltiņas pārvietojošais eskorts, to pārvedot no viena pasākuma uz otru., lai gan tikai jokaiņi var iedomāties, ka Aboltiņa tur sēdēja un sauca „ātrāk, ātrāk”:).

Tāpat kā briesmīgs „grēks” tiek minēts tas, ka pie Āboltiņas kundzes dzīvesvietas ir zīme „apstāties aizliegt”, kas tur, iespējams, ir izvietota tāpēc, lai tam pašam pārvietojošam eskortam būtu iespējas netraucēti viņu paņemt vai izlaist, jo šo pārvietošanu paredz drošības noteikumi, kas tiek piemēroti attiecīgai amatpersonai. Un tur vēl bija kaut kādi mazmozīmīgi „grēki”.

Tas viss tiek bagātīgi izskaistināts ar epitetiem no tipa varaskāre, iedomība, atraušanās no tautas.... Tas tiek kladzināts ne vien medijos, bet pat izdots speciālā avīzē, kas „laipni” tiek iemesta katra vēlētāja pastkastē attiecīgajā vēlēšanu apgabalā, kurā balotējas Aboltiņa.

Kā papildu līdzeklis šī mērķa - vājināt partijas - sasniegšanai pirms Saeimas vēlēšanām tiek masīvi izplatīts aicinājums vēlot vēlēšanu biļetenos svītrot pirmos trīs no saraksta.

Tā vai citādāk, bija zināma vēlētāju daļa, kas noticēja masīvajai antikampaņai un šī iemesla dēļ svītroja Āboltiņu.. Par šo daļu vismaz var uzskatīt, ka viņi vēlot bija tieši pret Āboltiņu. Bet tās vēlētāju daļas, kas svītroja pirmos trīs, balsojums vispār bija bezpersonisks – vienkārši tie bija pirmie:).

Rezultātā vēlēšanās Āboltinas kudze bija svītrota samērā daudz (6289), kaut gan vienalga vēlētāju, kas viņu bija tieši atbalstījuši, liekot „+”, vienalga bija vairāk (6540). Biļetenu skaits - 23034.

Bet nu svītrojuši ir 27,3% no novēlējušiem Kurzemes apgabalā vai 3,15% no visas Latvijas Vienotības vēlētājiem, kas nu nekādi nav tautas vairākums. Tieši atbalstījuši bija 28,4% no novēlējušiem Kurzemes apgabalā.

Junkura kungam bez antikampaņas, toties ar individuālu kampaņu, kuras likumība ir visai apšaubāma, svītrojumu bija mazāk (1371) bet arī atbalsts bija mazāks (2104). Rezultātā Āboltiņa bija ceturtā, Junkurs otrais, bet no apgabala iekļuva trīs.

Pirmie meli, kas pēc tā plaši tiek izplatīti, ir – tauta pateica skaidru nē. Kur jūs, meļu kungi, šo skaidrību iz tautas saskatāt? Vēl var atgādināt, ka no ievēlētajiem Vienotības deputātiem svītrojumu vairāk kā Āboltiņai bija: Loskutovs 7900; Vinķele 10053; Čigāne 8709; Straujuma 7406; Šadurskis 8749; Ražuks 6687. Tātad neder arī otrie lielie meli - Āboltiņa bija svītrotākā deputāte.:)

Tad nu varam paskatīties uz otro posmu – Āboltiņas nonākšana Saeimā pēc vēlēšanām. Meli, kas šajā sakarā tiek izplatīti ir, ka tas ir noticis nelikumīgi. Likums paredz, ka, kādam deputātam atsakoties no savas vietas Saeimā, tur nonāk nākošais pēc vēlēšanu rezultātiem. Tātad nav nekāda pamata apšaubīt pašu procedūras likumību.. Tas, kas te var tikt apspriests, ir, kāpēc deputāts Junkura kungs atteicās no savas vietas:

Oficiālā versija, kas ir nākusi no paša Junkura kunga, ir it kā izdevīga darba piedāvājuma saistība ar biznesu Honkongā. Lai arī, protams, īsta apstiprinājuma ar tālākiem faktiem šai versijai nav, tomēr tā ir un paliek oficiāla versija, kamēr vien pats versijas autors to neatsauc.

Visticamākā versija – lai arī Junkura kungs ar apšaubāmas likumības individuālās kampaņas palīdzību gribēja tikt Saeimā, tomēr diez vai viņš gribēja, ka tas notiek tā, ka viņš tur nonāk partijas vadītājas vietā.

Un, sapratis, ka nav iznācis diez ko labi, kas viņam turpmāk solītu visai sarežģītas attiecības partijas iekšienē, pats pieņēma visticamāk grūtu lēmumu atteikties no deputāta mandāta. Oficiālā versija ir tikai mēģinājums it kā izskatīties labāk vēlētāju acīs.

Nepamatota versija 1 – Junkura kungs saņēmis no Vienotības vai Aboltiņas kādus draudus. Tam nav vairāk svara kā fantāzijām. Ja kādam ir kāds ceļš, kā viņš to var pierādīt, tad pierādījumus studijā. Tiesiskā valstī fantāzijas nav pierādījums.

Nepamatota versija 2 – Junkura kunga lēmums ir nopirkts no Vienotības vai Āboltiņas. Tam atkal nav vairāk svara kā fantāzijām. Ja kādam ir kāds ceļš, kā viņš to var pierādīt, tad pierādījumus studijā. Tiesiskā valstī fantāzijas nav pierādījums..

Tātad ne pēc oficiālās, ne pēc visticamākās versijas nav un nevar būt nekādu problēmu, par kurām kādu varētu vainot. Vai arī kāds donā, ka, Junkura kungam atsakoties, arī Āboltiņai vajadzēja atteikties? Bet tas netraucē apmelot, un motīvs tas pats – Vienotība traucē, un Āboltiņa ir tikai līdzeklis cīņā pret Vienotību.

Tad nu par ūjināšanu, kas neapšaubāmi bija nepārdomāta rīcība un kļūda. Ļoti neveiksmīgs joka mēģinājums, jo pensionāru tēma ir pārāk jūtīga. Bet tā vai savādāk, tā ir ļoti maznozīmīga epizode, kas var kalpot kā neveiksmīgas komunikācijas paraugs.

Bet kas notiek. Šī epizode nedēļām ilgi kļūst par mediju hitu, ko rāda, rāda un rāda. Tas jau nekas, ka, sapratusi joka neveiksmīgumu, Āboltiņa tūlīt atvainojās, bet tas tiek apaudzēts ar komentāriem un locīts kā ņirgāšanās par pensionāriem piemērs. Kas tad tas ir, ja ne ienaidnieka tēla radīšana un smadzeņu skalošana?

Ja jau Āboltiņas kundze tiešām ir tāds „tautas ienaidnieks”, tad man gribētos redzēt viņas kā politiķes nopietnas politiskas kļūdas darbībā vai politiskajos lēmumos. Bet, cik saprotu, tādus atrast nevar, tāpēc notiek nemitīga apmelošana un ienaidnieka tēla radīšana par maznozīmīgiem sīkumiem un apaudzēšana ar epitetiem kā varaskāre, iedomība...

Novērtē šo rakstu:

44
153

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...