Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viensētas ir latviešu kultūras īpatnība, tās ir tāda pati vērtība kā mūsu folklora, dziesmusvētki, novadu tautastērpi. Daudzas no tām ir minētas jau zviedru arklu revīzijās 17. gadsimta sākumā. Dzīve tajās ir atainota mūsu kultūrā – ainavu glezniecībā, prozā, dramaturģijā, dzejā un mūzikā. Vai varam iedomāties latviešu aktierfilmas “Mērnieku laiki”, “Ezera sonāte” un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” bez lauku mājām?

Laukos ir uzaugusi latviešu inteliģences pirmā paaudze 19. gadsimta otrajā pusē. Gandrīz pie katras otrās lauku mājas Vidzemē būtu liekama piemiņas plāksne – šeit dzimis, šeit dzīvojis kultūras darbinieks, politiķis, uzņēmējs. Katra lauku viensēta ir saistīta ar kādas darbīgas un strādīgas dzimtas uzplaukumu, bērnu izglītošanu. Pēc tam nāk 1905. gads, I pasaules karš, Latvijas valsts nodibināšana un II pasaules karš. Dzimtas tiek izkliedētas pasaulē, bet to mājvietas kolhozu meliorācijas laikā nopostītas.

Lauku sētas ir vieta, kur veidoties daudzbērnu ģimenēm, kas ir īpaši svarīgi nelabvēlīgajā demogrāfiskajā situācijā. Tajās uzaugusī jaunā paaudze būs pieradināta pie darba un neuzņēmīga pret kreisā liberālisma ideoloģiju. Arī Latvijas brīvvalsts laikā centās īstenot aicinājumu – katram savs kaktiņš, katram savs stūrītis zemes, lai aizkavētu komunistisko ideju izplatību. Ir pētījumi, kas liecina, ka nācijas garīgās veselības saglabāšanai ir nepieciešams, lai pietiekoši liela iedzīvotāju daļa dzīvotu laukos.

Lauku viensētas ir vieta, kur iedzīvotājiem patverties X stundā, ja pilsētas ciestu karadarbības vai dabas katastrofu dēļ. Kurzemes cietoksnis varēja aizstāvēties pret uzbrūkošās padomju armijas pārspēku tādēļ, ka daudzās lauku saimniecības apgādāja gan armiju, gan arī bēgļus ar pārtiku. Neapdzīvotu teritoriju ir grūti aizstāvēt. Attīstīta infrastruktūra ir ļoti svarīga, lai bruņotie spēki spētu aizsargāt savu valsti. Vietējie iedzīvotāji būs pirmie, kuri vēl pirms robežsargiem pamanīs robežpārkāpēju vai diversantu klātbūtni.

Lauku viensētu ēkas ir ekonomiskās attīstības potenciāls, jo tās var izmantot gan lauksaimnieciskai, gan arī nelauksaimnieciskām darbībām. Lauku viensētu īpašnieki savā brīvajā laikā nevis tikai notērē pamatdarbā nopelnīto, bet rada jaunu vērtību, nodarbojoties ar pārtikas audzēšanu, lopkopību, biškopību, pļavu un mežu apsaimniekošanu. Ienākumi, ko dod šīs nodarbes ļauj pārciest ekonomisko krīžu smagumu, neko neprasot no valsts un neaizbraucot peļņā uz ārzemēm. Par savu īpašumu ir jārūpējas visu gadu, tādēļ tas ir kā enkurs, kurš neļauj pamest Latviju un tādējādi aizkavē Latvijas depopulāciju. Viensētu apdzīvotība veicina gan lauksaimniecisko ražošanu, gan arī vietējo patēriņu.

Bioloģiski vērtīgās pļavas ir veidojušās, gadsimtiem ilgi pastāvot nelielām saimniecībām un tradicionālajai lauksaimniecībai. Lielsaimniecības tās iznīcina, apsējot ar labību.

Pašlaik, attīstoties attālināta darba iespējām, vērojama pieaugoša cilvēku interese par dzīvi laukos. Viensētu ir palicis mazāk, un ne visi var atrast sev piemērotu. Ir pienācis laiks lauku viensētas uzskatīt par kopēju nacionālu bagātību un atbalstīt to uzturēšanu.

Neraugoties uz to, ka pēdējās desmitgadēs radušies daudzi brīvdienu zemnieki, kuri lauku mājās pavada brīvdienas, atvaļinājumus un mēģina arī kaut ko izaudzēt, Zemkopības ministrija ir izlikusies viņus neredzam un atbalsta pasākumus un bezakcīzes dīzeļdegvielu nodrošina tikai tiem, kuri var pierādīt ienākumus 200-300 eiro no hektāra.

Kamēr citi ceļo pa siltām un eksotiskām zemēm, lauku mājas īpašniekam viensētas uzturēšanā jāiegulda gan savs darbs, gan nauda, kuras vienmēr ir par maz ēku remontam, tehnikas iegādei, degvielai.

Lai veicinātu viensētu uzturēšanu, to īpašnieki jāatbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa un ievērojami jāsamazina Sadales tīkla maksājumi. Viensētu īpašniekiem jāpiemēro tādi paši atvieglojumi kā ražojošajiem lauksaimniekiem – bezakcīzes degviela lauku un meža darbiem, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa atlaide un atbrīvojums no “vinjetes” maksājuma. Jānodrošina iespēja saņemt LAD atbalstu ēku konservēšanai, jumtu remontiem un īpaši vērtīgu vēsturisko viensētu ēku atjaunošanai.

Likumdošanā jāparedz iespēja bijušo īpašnieku pēcnācējiem par tirgus cenu izpirkt ilgstoši pamestas viņu senčiem piederējušas viensētas kopā ar dažiem hektāriem zemes.

Lai pļavas neizrakņātu mežacūkas, bet stirnas, aļņi, brieži neapgrauztu augļu kokus, vilki nesaplosītu aitas, ir vajadzīgas izmaiņas Medību likumā, lai viensētu īpašnieki varētu paši regulēt meža dzīvnieku skaitu.

Visi lauku atbalsta pasākumi jāfinansē, samazinot atbalstu industriālajiem graudu audzētājiem, kuri labību eksportē uz Āfriku un arābu valstīm. No šīs naudas jāfinansē arī mazo lauku skolu uzturēšana. Tālākā nākotnē lauku vides saglabāšana jāfinansē no līdzekļiem, kurus dos valsts tehnoloģiskā attīstība.

Novērtē šo rakstu:

112
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi