Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo gadu laikā ir novērojama īpaši strauja agresivitātes un vardarbības kulta attīstība – īpaši Latvijas lauku rajonos, kur izteikti jūtama sabiedrības veselā saprāta un garīgās veselības lejupslīde. Protams, atklāti par to neviens nerunā, jo kauns taču atzīt, ka tauta pūst no galvas, bet galvenie pūdētāji ir pati sabiedrība.

Mūsu tautas kalpi nereti, ko tur liegties, pat ar zināmu regularitāti pirms vēlēšanām tik skaisti dzied par spēcīgo Latviju, kuru radīsim kopā, par milzīgo atbalstu, ko viņi sniegs ne tikai Latvijas vienīgās metropoles attīstībai, bet arī lauku attīstībai.

Protams, pēc ievēlēšanas solītā palīdzība pazūd tekstos par budžetu, viņiem taču ar’ kaut kas ir jāēd, vajag pielikt pie algas, diemžēl pašvaldībām nesanāks tik daudz kā bija solīts. 

Sociālais budžets? Skolotāju algas? Vai tad vajag? Viņi taču tāpat neko nedara, laukos taču to bērnu maz. Labāk līdzekļus novirzīt mazas, pāris simtus m2 mājiņas būvniecībai Mežaparkā. Tā tālāk un tā tālāk, un tā tālāk...

Kamēr mazie, apaļie pelmenīši savā treknajā krējuma pavalgā aktīvi mērcē sēžas, Latvijas provinces grimst aizmirstībā, alkoholismā, bezdarbā, vardarbībā, citviet badā (izņemto tos, kas tikpat silti iekārtojušies pašvaldību domēs).

Šī gada sākumā kādā nelielā Madonas novada lauku miesta pamatskolā notikusi seksuāla vardarbība starp trīs 4.klases audzēkņiem. Divas 10-11 gadus vecas meitenes faktiski izvarojušas savu klasesbiedru, ar varu piespiežot veikt dzimumaktu - arī orālu un anālu. Pēc zinātāju stāstītā, puika šobrīd apmeklē terapeitu un bez vecāku klātbūtnes baidās atstāt māju.

Vecāki gan izvēlas par to klusēt, un problēma tiek apspriesta tikai iesaistīto pušu starpā, lai lieki netraumētu zēnu un neizraisītu vispārēju histēriju. Taču Latvijas lauku rajoni ir ārkārtīgi mazi, un visi par visiem zina visu.

Fakts, ka šāda agresija tiek slēpta, nepadara situāciju labāku. Efekts ir pretējs, jo tas dod signālu ikvienam kaut cik apsmadzeņotam varmākam, pedofilam, vīram, sievai, ka var droši skraidīt apkārt un darīt, ko grib, – jo pāri nodarījums neeksistē, ja par to nerunā. Savukārt skolotājiem un sociālajiem darbiniekiem nāksies iespringt tikai dažas dienas, līdz tie atkal varēs ieslīgt savos siltajos kabinetos ar telefonu padusē un kafijas krūku rokās.

Publiski ir izskanējuši tikai daži līdzīgi gadījumi, no kuriem viens atklātībā nonāca 2017.gada janvārī, kad kāds otrās klases skolēns ar savu gadu vecāko draugu seksuāli izmantojuši astoņgadīgu meitenīti. Arī tad par situāciju, neieslīgstot detaļās, medijiem paziņoja cietušās meitenītes mammas draudzene, kas nespēja klusēt un vēlējās vērst sabiedrības uzmanību uz notikušo, jo šajā gadījumā runa pat nav par pieaugušajiem – tie ir 8-9 gadus veci bērni, kas veic šos seksuālā rakstura noziegumus. Šo situāciju komentēja arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāve, kas skaidroja, ka gan varmākas, gan cietusī saņems nepieciešamo palīdzību.

Patiesībā šādu gadījumu ir ļoti daudz, tikai daži uzdrīkstas par to runāt skaļi, citi cer, ka bērns vēl ir mazs un gan jau pārdzīvos, kādam vispār ir vienalga. Šajā gadījumā nepieciešams runāt ne tikai par vienaudžu attiecībām, bet arī par  skolotāju skolēnu, vecāku skolotāju, vecāku un bērnu attiecībām, kuras ne vienmēr veidojas uz pozitīvas nots.

2019.gada vasarā publicēts pētījums norāda, ka 37% skolēnu pēdējo sešu mēnešu laikā ir cietuši no emocionālās vai fiziskās vardarbības jeb mobinga klātienē. Kopumā katrs trešais skolēns, savukārt katrs ceturtais tiek aizskarts digitālajā vidē. Turklāt pāri darītāji ne vienmēr ir vienaudži. Lielu lomu vardarbības veicināšanā spēlē arī pedagogi, kas savas neprofesionalitātes dēļ nespēj savākties, pazemo un atklāti konfliktē ar bērnu kā arī vecāki, kas nereti ir savu bērnu izrādītās agresijas spogulis.

Nevar noliegt, ka vide ir milzīgs faktors, kas ietekmē bērna emocionālo un fizisko attīstību un uzvedības veidošanos. Arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante atzinusi, ka liela problēma ir pedagogu zināšanu un prasmju trūkums. Daudzās mācību iestādēs tiek uzsvērts, ka bērnu savstarpējās agresijas gadījumos neko daudz darīt nevar – vien veikt stingrāku uzraudzību. Tā gan gluži nav, jo skolai būtu jābūt spējīgai parūpēties par audzēkņiem, radot drošu vidi un izglītojot jauniešus par  mobingu un tā sekām. 

Pašvaldībām ir jāspēj nodrošināt vidi, kurā bērns jūtas droši. Ļoti svarīgu lomu spēlē sociālie pedagogi, skolas psihologi vai pagastu sociālie darbinieki. Bērnam būtu  jābūt pieejamai uzticamai personai, ar ko parunāt gadījumos, ja kaut kas ļoti slikts ir noticis.

Ļoti bieži bērnam ir kauns runāt ar vecākiem vai skolotājiem, īpaši gadījumos, ja vide mājās un skolā [ar skolotāju] nav tam piemērota. Kā jau tika minēts – vairumā gadījumu varmākas pašas ir saskārušās ar līdzīga rakstura pāri darījumiem un risinājums būtu jāmeklē ģimenē līdz ar to jautājums - kur skatās sociālie darbinieki. Atbilde gaužām vienkārša - savos maciņos.

Zinātāji stāsta, ka Madonas novadā un tādos pagastos kā Bērzaune, Vestiena, Ļaudona, Mētriena, Prauliena un citos ir milzīgas problēmas ar „visi visus pazīst un visi visiem draugi”. Pagastu centri ir ļoti mazi, un pagrimuma līmenis diemžēl ļoti augsts.

Pirms pāris gadiem no satrauktiem vecākiem ir dzirdēts par Vestienas pagasta bērnudārzu, kurā galvenā audzinātāja aptuveni (40, drusku pāri gadus veca) pārkāpj jebkādas normas. Uz dārziņu nāk dzērumā, nepiedienīgā izskatā.

Vecāki zina stāstīt, ka bērni, atnākot mājās, iesmej, ka audzinātāja atkal nelabi oda un bija aizmirsusi uzvilkt bikses. Virsū bijis džemperis, kas knapi apsedzis dupsi, kuru rotājušas sarkanas stringbiksītes.

Tā, protams, nav viena reize, un vecāki ar sūdzībām ir vērsušies pie „pagastveča”, taču, ņemot vērā to, ka kāds kādam draugs, kas draugs citam, kuram draugs sēž pagasta augšgalā, izmaiņas vai jebkāda rīcība nav sekojusi.

Arī sociālo darbinieku aktivitāte Madonas novada pagastos ir apšaubāma rakstura. Ne reizi vien vietējā sabiedrībā izskanējuši iebildumi par paveikto darbu. Dzirdēts, ka uz līdzcilvēku satraukumu par kaimiņos vai kur citur novērotu vardarbību pret bērniem, sievietēm vai vīriešiem sociāli nelabvēlīgās ģimenēs no atbildīgā darbinieka var dzirdēt tikai to, ka šie cilvēki ir mūsu redzeslokā, bet darīts nekas netiek. Un tā - vardarbība turpinoties gadiem.

Vēl viens zīmīgs gadījums, kas parāda novada domes attieksmi izskanēja 2019.gadā, kad Mētrienas pagastu satricināja sociālā darbiniece, kas no aprūpējamā sirmgalvja, kurš miris pārdozējot medikamentus [nemaz nav aizdomīgi], dāvanās saņēmusi vecu folksvāgenu, grāmatas, gleznas un bankas kontā esošos pāris tūkstošus eiro. Turklāt darījums noslēgts tajā pašā pašvaldībā pie bāriņtiesas darbinieces.

Katrā ziņā persona, kura, būdama amatpersona, ar šādu rīcību pārkāpusi ļoti būtiskas likuma normas, būtu jāsoda. Tā vietā Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš ar darbinieci ir veicis pārrunas un secinājis, ka tas visticamāk bijis nezināšanas dēļ. Pārkāpumu nesaskata. No šādas atbildes ir visai skaidra kopējā attieksme pret sabiedrību. Viņam tur silti un labi. Pārējie var skriet pret vēju.

Jautājums - kā jebkurš šādā vidē var justies droši? Novadu, pagastu augšas mirkst savā labklājībā un labpatikā, kamēr sabiedrība izjūt milzīgu spiedienu un mobingu no iestādēm, kurām būtu jābūt drošības un stabilitātes balstam. Nav brīnums, ka cilvēki nevēršas pēc palīdzības vai cenšas noklusēt notikušo un atrisināt savā starpā. Lielie vīri jau neatzīs problēmu un nerisinās neko – beigās vainīgie tāpat paliks citi un risinājums nesekos.

https://skaties.lv/beztabu/nejedzibas/soks-otras-klases-meiteni-skola-seksuali-izmanto-klasesbiedrs-un-gadu-vecaks-zens/

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/petijums-latvija-katrs-tresais-skolens-cietis-no-vardarbibas-14222088

https://jauns.lv/raksts/zinas/175403-skolas-darbiniece-situsi-un-spardijusi-5-klases-skolenu-elgaru

http://www.unesco.lv/lv/izglitiba/vardarbibas-mazinasanai-skolas-nepieciesama-efektiva-uzraudziba-neatstajot-to-tikai-pedagogu-zina/

https://nra.lv/latvija/297374-sirmgalvis-pirms-naves-apdavina-socialo-darbinieci-radinieki-saskata-parkapumu.htm

Novērtē šo rakstu:

94
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...