Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Doma laukumā, aiz tirdzniecības būdas aizslēpies, bārdu nolaidis, smēķē Ziemassvētku vecītis. Katru gadu slimnīcās nonāk daži salatēti – parasti viņi paziņo, ka vates bārda aizdegusies no svecīšu liesmiņām vai brīnumsvecītēm.

Man nav pieredzes šajā jomā, bet esot sintētiska bārda, kas degot gauži labi līdz ar salavecīša ādu, ūsām, uzacīm un skropstām. Kādam salatētim bārdas degšanu bija mēģinājuši dzēst ar šņabi. Pārāk dziļus apdegumus neesmu redzējis, bet ārstēšanas metodes ir visdažādākās – vislabāk izskatās, ja salatētis noziests ar krējumu.

Padomju un Atmodas laikā katru gadu uz slimnīcu ar sejas apdegumu tika atvests arī kāds rūķis bērnudārza vecumā. Rūķim sejas apdegums bija ļoti nopietns, jo maigā bērna āda sadega švirkstēdama līdz ar mākslīgo bārdu. Pēdējos gados bērniem bārdu pantiņu skaitīšanas laikā vairs nesien vai šādos brīžos iztiek ar elektrisko svecīšu virtenēm.

Neredzams Lauris Reiniks dzied: “Zvani un sveces, un pīrāgu smarža, galdauti balti un eglīte mirdz.” Skatoties, cik steidzīgi smēķē vecītis pie Doma baznīcas, rodas iespaids, ka daļa no šiem apdegušajiem salatētiem nemaz nav tikuši līdz eglītei un mantiņām – sintētisko bārdu vienkārši nosmēķējuši jau pirms svinībām.

Salatēti taču arī ir dažādi – vislabāk apmaksātie ir aktieri ar dabiskām bārdām, apmeklē vispaklausīgākos bērnus baņķieru un tirdzniecības firmu vadītāju ģimenēs, bet ir taču arī tādi, kas salst pie bankas ārdurvīm kā iekšālaidēji vai pierunā lielveikalā apmeklētājus čaklāk iepirkties.

Doma laukuma vecītis liek atjaust, cik tuvu ir Ziemassvētki un Jaunais gads – ne tikai ar saldsērīgām džinglbelz dziesmiņām, bet arī bērniem, kuriem uzkritušas degošas eglītes, uzliets verdošs ūdens, iedots pār mēru iedzert šņabi vai vienkārši ēst to, kas plašā slānī pieejams veikalā Maxima vai Rimi pie kases aparāta. Katru gadu šajā laikā reanimatologa Pētera Kļavas gādībā nonāk daži duči apdegušu, apsaldējušos vai piedzērušos bērnu. Ak vai – es pazīstu arī Latvijas vadošos patologanatomus.

Ziemassvētki sabrauc rakstītās kamanās no Rietumiem. Eiropa no decembra vidus līdz janvāra sākumam nestrādā un laiku tērē iepirkšanās drudzī. Uzdevums apdāvināt visus radus un paziņas ar nelietderīgām, lielām, relatīvi dārgām un grūti laukā izmetamām dāvanām, kur noteikti priekšroka būtu dodama rakstītiem cimdiem vai stikla-plastmasas-spīdmetāla suvenīriem.

Latvietim nav tik daudz naudas stulbiem iepirkumiem kā vācietim, toties visādi citādi Ziemassvētku bezdarbībā un veselības bojāšanā mēs esam noķēruši ne tikai vāciešus, bet pat grieķus. Bet mums ir lietas, kas nav ne vācietim, ne grieķim. Mums ir pareizticīgo tradīcijās sakņojušies “vecie Ziemassvētki un vecais Jaunais gads”, kas multinacionālos kolektīvos dzeršanas prieku pagarina līdz janvāra vidum.

Valdība mūs mīl – pārcēlusi dažas darbadienas no Ziemassvētku nedēļas, kurā neviens nestrādā, uz sestdienām, kurās arī visi imitē strādāšanu. Kā iestādes vadītājs es uz Ziemassvētkiem un Jaungada sagaidīšanu raugos ar bažām, ja ne ar paniku.

Redzu – sanāk kopā draugi un sāk gatavoties garajai naktij no 23. decembra līdz 2. janvārim ar trekniem ēdieniem, krutku un raķetēm. Viņi taujā cits citam:

- Tu atceries, kā mēs pagājušo Jauno gadu sagaidījām?

- Nē.

- Nu, tad lai mums šogad tikpat jautri.

Tad nu jāmēģina atcerēties – kas šajos svētkos ir tik jautrs. Jautra iepirkšanās lielveikalā Maxima. Rinda pēc eglītes, pēc tam eglītes kāja tiek ielikta starp divām papes kastēm, lai var šūpoties kā vējā. Eglītē svecītes, zem eglītes piemidzis salavecītis.

Latviešu mentalitāte liek Ziemassvētkos pierīties līdz ūkai, turklāt tas nozīmē pārēsties piparkūkas, čipsus, pīrāgus, hotdogus, cūkas šņukurus un makburgerus. Baltiem miltiem taukos cepts pīrāgs ar speķi iekšā ir vēl neveselīgāks par makburgeru, kurā ir vismaz viena veselīga lieta – salātu lapa.

Sevi mīlošs latvietis Ziemassvētkos savu kuņģi un visu vielmaiņas sistēmu spēj pārslogot līdz žultsakmeņu lēkmei vai vismaz līdz gastrītam. Godprātīga latviešu zeltene salavecītim raksta vēstulīti: “Atnes man biezu naudas paciņu un plānu tauku slāni uz vēdera. Pērn Tu kļūdījies un izdarīji visu otrādi.” Profesors Anatolijs Danilāns (nesajaukt ar salavecīti, izskata līdzība maldina) te komentē: “Latvijā ir raksturīga tendence pārbaroties.”

Visas Ziemassvētku dziesmiņas, kuras sarakstījuši konjunktūras pārņemti dzejdari un muzikanti, aicina saēsties vismaz labi daudz zirņu ar piparkūciņām. Visas televīzijas programmas ir pārbāztas ar Mezym, Galstena un bezreceptūras zālēm vai apšaubāmiem uztura bagātinātājiem.

Līdz 19. gadsimta otrajai pusei pārlieku paēdis latviešu zemnieks un viņa ģimene nebija. No tā nāk paradums, ka vecmāmiņas un krustmāmiņas par savu galveno uzdevumu bērnu audzināšanā uzskata iestūķēt puišeļiem un meitenēm visu, kas vien iespējams, citādi bērniņš tāds vājiņš, nepaēdis. Šo ideoloģiju latvietim kultivē arī mūsu literatūra, māksla un kultūra kā tautas mentalitātes nesēja.

Latviešu literatūras klasika joprojām rezonē uz Cibiņa un Buņģa ass (J. Poruks, Kauja pie Knipskas), kur vājais iet bojā no nosalšanas un hipotrofijas, viņš ir hroniski nepaēdis vai nepilnvērtīgu uzturu saņēmis.

Latviešu nacionālie varoņi vai izcilākie nācijas pārstāvji (Eduards Veidenbaums, Rūdolfs Blaumanis u.c.) agri miruši ar plaušu slimībām, kad kā pneimonijas izraisītājs prevalēja tuberkulozes nūjiņa. Arī tuberkuloze bieži korelē ar nepilnvērtīgu uzturu un hronisku salšanu.

Latviešu ģenētiskais patriarhs nevarēja katru dienu aiziet uz lielveikalu pēc svaigas gaļas šķēles. Cūku vai citu lopu, kā likums, kāva uz svētkiem. Speķi jau varēja sažāvēt dažiem mēnešiem, kotletes nedēļai sacept, bet vismaz daļu labuma nācās nolocīt tūlīt (citādi aizies bojā), vismaz putraimdesas – cik lien. Tā nu latvietim, kurš citādi nebija lāgā paēdis, svētki asociējās ar pierīšanos (kamēr nekust).

Ja pierīšanās starplaiks nāca no Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem, tad pārliekas slodzes vielmaiņai nebija. Mūsdienās ofisā, automašīnā, kafejnīcā sasēdušais vidējais latvietis ik dienu ieēd nedaudz par daudz. Un, ja šādam ikdienā (taukus un ogļhidrātus) nedaudz par daudz ēdošam latvietim ir nacionālajā mentalitātē sakņota Ziemassvētku-Jaungada nedēļa ar ļoti nosacītu vai pat imitētu strādāšanu, viņš tajos uzēd daudz vairāk.

Labi, ja tikai uzēd. Viņš vēl uzdzer labi daudz spirtotu un gāzētu dzērienu, lai pilnībā noslogotu aizkuņģa dziedzeri un nomāktu tauku vielmaiņu. Dziļi iesakņojies ticējums, ka, šņabi dzerot, vajag riktīgi paēst, īpaši treknu un sātīgu ēdienu. Aizkuņģa dziedzeri tādējādi mēģina iznīcināt kā tādu.

Latvieši no visai nabadzīgas kalpu tautas par eiropeiski mazkustīgu un pārēdušu nāciju ir kļuvuši relatīvi īsā laikā. Pat cilvēki, kas ikdienā pēc garas darba dienas paspēj aizskriet uz vingrošanas zāli vai basketbolu uzspēlēt, svētkos sēž pie galda un ar glāzi rokās vārtās dīvānā pie televizora.

Senči Ziemassvētkus svinēja vienu vakaru un nākamo dienu, nevis nedēļu, turklāt Ziemassvētkos gāja ķekatās. Astoņas mājas, katra cita no citas vidēji 600 metru attālumā, divdesmit minūšu riņķa dancis ar palēcieniem un pietupieniem, kopumā patērētas 3600 kilokalorijas. Protams, pie katra galda tika arī piesēsts un cūkas šņukurs pagaršots, bet kopējais saldo - negatīvs. Mūsdienu latvietis deviņstāvu mājā, ar lifta palīdzību apmeklējot astoņus kaimiņus, 3600 kilokalorijas pieēd, bet 100 notērē, žestikulējot ar glāzi.

Ne tikai ēšanā latvietis nav mentāli pārstrukturējies, viņš joprojām absurdi vērtē kustību lomu. Visspilgtāk tas izpaužas Izglītības un zinātnes ministrijas vadības, latviešu vecāku, bet nereti arī mediķu attieksmē pret fizisko kultūru un sportu. Vismazākās iesnas ir iemesls bērnu atbrīvot no sporta nodarbībām. Un tas tiek darīts ultimatīvā veidā, it kā bērna iešana uz treniņiem nozīmētu nerūpēšanos par bērna veselību.

Arī šai filozofijai pamats meklējams pirms saviem gadsimtiem – tad, kad puišelis no agras rīta rasas līdz vēlam vakaram ar stibu skraidīja pakaļ cūkām, vēlāk pļāva zāli, zāģēja malku un darīja citus lauku darbus, tad, protams, viņam, pirmajiem slimības simptomiem parādoties, slodzi vajadzēja samazināt. Toties tagad bērnam, kas pavada daudzas stundas dienā pie datora, pats svarīgākais uzdevums ir fizisko slodzi palielināt.

Bet jūs pamēģiniet vecmāmiņai iestāstīt, ka puišelim no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam jāsporto divas reizes, nevis vienu reizi dienā, - tad jūs izbaudīsiet nacionālo latviešu sievietes mentalitāti.

Tam salatētim no Doma laukuma Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā būtu īstais laiks atmest smēķēšanu. Tiesa, es nekad neesmu redzējis nevienu, kas to apņēmies un paveicis šajā nedēļā, īpaši uz kārtīgām paģirām. Saliekot kopā smēķēšanu, pārlieku rīšanu un dzeršanu, mēs iegūstam apstiprinājumu ar 2013. gada decembri noslēgt Sirds veselības gadu – latvieši būs atjaunojuši savas sirds vātis, savu holesterīna līmeni būs pacēluši līdz infarkta līmenim un droši kļūs par angioplastijas klientiem. Neredzamais Lauris Reiniks dziesmu beidz: “Zvani un sveces, un pīrāgu smarža, pasaule tīra un balta kā sniegs, zvani un sveces, un eglīte zaļa, latvieša Ziemassvētku mīļums un prieks.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...