Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pateicoties Ilzei Viņķelei un viņas nedraugiem, esmu guvis jaunus iespaidus. Man nekad nebūtu ienācis prātā izlasīt grāmatiņas Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards, bet, pateicoties draudzīgās asociācijas Ģimene un tās 54 asociāciju izvērstai reklāmas kampaņai grāmatiņas ieguvu un izlasīju.

Kauns atzīties – līdz šim biju konservatīvs žurnāla Klubs ikmēneša lasītājs, un man nebija ienācis prātā iegādāties žurnālu Playboy. Klubā viss bija vienkārši – meitene bija aizsegta, toties atpazīstama, humora daudz, toties saprotama tikai vecākiem vīriem, intervijas labas un nedaudz garlaicīgas.

Bet tad Latvijas interneta žurnālisti sagādāja tādu reklāmu Ilzes Viņķeles intervijai vīriešu žurnālā, ka es iegādājos Playboy. Ilze Viņķele tur plika fotografēta nebija, un tas mani patiesi sarūgtināja, jo tieši šo skatu biju cerējis saskatīt. Bija kāda nedaudz divdomīga bilde ar ministru Arti Pabriku, kuru varētu tulkot tā, ka Pabrika roka ir aizdomīgi tuvu Ilzes Viņķeles krūtij. Nu nekādas erotikas.

Toties žurnālā bija intervēti izcili ārsti – Pēteris Ošs, Kārlis Bicāns, Treijs, un uzreiz līdz Ilzes Viņķeles intervijai netiku. Protams, ar interesi apskatīju Playboy meiteni (tiešām daudz atklātāk fotografēta kā Kluba skaistules, toties man viņas vārds un uzvārds neko neizteica) un izlasīju arī visai izsmalcinātu humoru Egila Zirņa izvēlē. Viss tas, ko melnā humora laukā dara Egils Zirnis, ir paliekoša vērtība un nemainīga kvalitāte.

Jūs jautāsiet – kāpēc es uzreiz nemetos lasīt Ilzes Viņķeles interviju ar padomjlaika pensionāru skaudru problēmu skaidrojumu? Vienkārši – intervija man bija par garu. Sešas lapaspuses jautājumu un atbilžu un visā šajā garajā stāstā tikai četras rindiņas teksta, ko sensācijkārie žurnālisti vai vienkārši naudas kārie ministres noliedzēju iztapoņas bija izrāvuši no konteksta. Es izlasīju par Juri Vidiņu, par Ilzes Viņķeles bērnību, par dažādām politiskām intrigām un droši vien būtu pārlaidis acīm arī Ilzes atbildi par to cilvēku pensijām, kas tās sastrādāja padomju laikos.

Bet šoreiz šīs rindiņas rūpīgi izlasīju, jo tās bija apcepinājuši pieci tūkstoši interneta komentētāju jeb piecdesmit komentētāju katrs simts reizes. Bet varbūt to sarakstīja Ilzes Viņķeles atbalstītāji, lai jau nākamajā dienā visi viņu salīdzinātu ar Vācijas kancleri Merkeli? Pilnīgi skaidrs, ka žurnālisti līdz galam nebija izjutuši Ilzes Viņķeles bēdu par to, ka nav iespējams visiem samaksāt pienācīgu pensiju, un brīvi bija traktējuši viņas vārdus. Iemesla jebkādām aktivitātēm vēl mazāk nekā tiem, kas nebija lasījuši, taču („Ja etogo svoloča ņe čital, no znaju, čto ploho”) apsprieda grāmatiņas Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards.

Nekas nav sarežģītāks par labklājības ministra amatu brīvajā Latvijā, kur katrs uzskata, ka šai ministrijai būtu jānodrukā pietiekami daudz naudas ne tikai pensijām no 55 gadu vecuma, bet arī pabalstiem, māmiņu algām, bezdarbnieku pabalstiem, darba nespējas pabalstiem, invaliditātes gadījumiem un visam citam. Protams, tas viss ar noteikumu, ka nevienam nekādi nodokļi nav jāmaksā.

Situācija ir gauži vienkārša – tik, cik naudas strādājošie ar sociālo nodokli ir samaksājuši, tik var maksāt pensijās un visos daudzajos pabalstos. Ja esmu ļoti skeptisks attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa tērēšanu, piemēram, Rīgas domē ar daudzmiljonu tramvaju iegādi vai sociālo namu celtniecību par 1600 latiem kvadrātmetrā, tad sociālais nodoklis Latvijā nudien nonāk tieši mazturīgajiem, pensionāriem un slimniekiem.

Protams, ir izeja – pagarināt darba mūžu, strādāt līdz 67 gadiem kā Vācijā šodien, līdz 70, kā Vācija prognozē tuvākajā laikā, vai līdz 75, kā to vēlas noteikt Izraēla. Otra iespēja ir nemaksāt sociālo nodokli, iet pensijā no 52– 55 gadiem un ļaut valstij sabrukt kā Grieķijā, tiesa, streikojot, dumpojoties un internetā rakstot vēl draņķīgākus komentārus, kā jebkurš latvietis jebkad uzdrošinātos.

Tātad – lai maksātu pietiekami lielas pensijas tiem, kas jau ir pensijā, neatliek nekas cits kā celt pensionēšanās vecumu. Pasaule ir mainījusies, cilvēki nudien nevēlas saņemt 7 neļķes un goda rakstu, dažas sirsnīgas uzrunas, lai dienas pēc 55 gadiem vadītu virtuvē, suņa pastaigas laukumā vai, mazdēliņa apmācīti, Skaipā sarunājoties ar bērniem Īrijā.

Tiesa, latvieša izpratnē večas ir Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienā” tēlotās Pindacīša, Tomuļmāte un Bebene, kas patiesībā bija burvīgas otrās jaunības meitenes – Pindacīša ap četrdesmit gadus veca, bet abas pārējās– ne vecākas par piecdesmit. Pindacīšas meita taču bija padsmitgadniece.

Iedomājieties Tomuļmātes, Pindacīšas un Bebenes lomā Solvitu Āboltiņu, Ilzi Viņķeli un Žaneti Jaunzemi Grendi ar viņu stila izpratni, ģērbu un frizūru. Viņām tad nu nāktos nospert Ābramam kādu lakatine, noburt rozi vai iet svešus bērnus pieņemt pirtiņā, jo ko nu citu pensionāre sadarīs. Tātad 40–50 gadu, kas vēl 18. gadsimtā bija sirms vecums, šodien ir dzīves vidusceļš, bet nereti – labākie gadi. Arvien vairāk pasaulē sievietes dzemdē vecumā virs 45.

Tomēr paaugstinātam pensijas vecumam līdzi nāk ziņa, ka nenotiek paaudžu maiņa un darbvietās ilgstoši nenonāk jaunā paaudze, vēl trakāk – nenonāk tik ilgi, kamēr aizbrauc peļņā uz Britu salām. Pagarinās apmācības vecums – lai izglītotos par ārstu, mūsdienās Eiropas regulas nosaka 12 skolas gadus, 6 studiju un 5 rezidentūras gadus, kas viss kopā parasti beidzas jau krietni pēc trīsdesmit, proti, laikā, kad jau beidzies jaunības maksimālisms, enerģija un trauksme pēc jaunām zināšanām. Šis ilgais ceļš pa karjeras kāpnēm eiropietēm liedz dzemdēt fizioloģiskā vecumā, liedz veidot ģimenes. Vēl vairāk – visā Eiropā dzimstību uztur cilvēki ar zemāku izglītības līmeni.

Latvijas valsts, pārņemot pensionēšanas sistēmu no PSRS, uzņēmās par nodokļu maksātāju iemaksām nomaksāt visas pensijas pašreizējā pensijas vecuma cilvēkiem, kā arī tiem, kas pensionēsies nākotnē. Šodienas vecākā gadagājuma cilvēku labklājība ir tieši atkarīga no nodokļiem, ko šobrīd maksā Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji. Latviski nerunājošais, no cietuma iznākušais pilsonis, kas Ozolniekos apsmēķē zīdainīti, nekur un nekad nestrādā un saņem pabalstu, ir lielākais pensionāru ienaidnieks, jo neko nemaksā sociālajā budžetā, bet pats to plicina.

Un tik un tā – es nevēlētos iet pensijā ātrāk par 75 gadiem, īpaši tādēļ, ka manai paaudzei nāksies nodzīvot vismaz līdz 90. Tātad – dzīvot uz nākamās paaudzes sociālajām iemaksām, kas būs nauda manai pensijai. Nebūtu jau nekas nosodāms, ja daudzie interneta negāciju autori būtu padomjlaika pensionāri, kas nav dzīvojuši laikmetā, kur valsts budžets nozīmē tikai to, ko paši ar nodokļiem esam iemaksājuši. Bet pēc gramatikas kļūmēm un izteiksmes formas rodas iespaids, ka labklājības ministres kritiķi ir jaunāka gadagājuma cilvēki, kas domā – kā pašiem nemaksāt nodokļus, bet pēc daudziem gadiem pašiem pensiju saņemt. Nu kaut kā līdzīgi tam, kā latviešu teikā puisis ieteica vārīt zupu no cirvja.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...