Latvijas Zvērinātu advokātu padomei – lūdzam izvērtēt advokāta Bordāna nelietīgo rīcību
Nacionālās Savienības Taisnīgums valde05.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2022. gada 2. jūnijā vairākās interneta vietnēs parādījās šādi tieslietu ministra un vienlaikus arī zvērināta advokāta Jāņa Bordāna citāti:
"Civilās savienības likumprojekta apzināta izgāšana Saeimā, «noraujot kvorumu», varētu būt vērtējama kā apzināta tiesas sprieduma nepildīšana, par ko ir paredzēta kriminālatbildība ”;
"Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par tiesas, kas šajā gadījumā Satversmes tiesa, sprieduma nepildīšanu, ja tā rīkojusies amatpersona, un amatpersonas ir gan Saeimas prezidija priekšsēdētāja, gan Saeimas deputāti".
Satversmes 28. pantā teikts:
Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:
1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai
2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Saeimas deputāti nevar būt Krimināllikuma 296. panta, kurā paredzēta kriminālatbildība par tiesas nolēmuma neizpildīšanu, subjekti.
Augsti kvalificēti juristi, kādi ir zvērināti advokāti, nevar nezināt augstāk minēto Satversmes un Krimināllikuma pantu saturu.
Tādēļ nav saprotams, kā zvērināts advokāts var publiski paust atklāti maldinošu informāciju par likumu saturu, par likumu piemērošanas niansēm. Faktiski J. Bordāns nelietīgi izmanto advokatūras prestižu un sabiedrības augsto uzticību advokatūrai, savu politisko mērķu sasniegšanai. Mūsu ieskatā šāda zvērināta advokāta J. Bordāna rīcība grauj advokatūras prestižu sabiedrības acīs, kā arī veicina tiesiskā nihilisma izplatību.
Lūdzu izvērtēt zvērināta advokāta J. Bordāna rīcību atbilstoši Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 1.2., 2.2., 8.4. un 8.5. punktiem.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
