Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.

Satversmes 100. pants skan: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Satversmes 92. pants vēsta: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”

Tas nozīmē, ka ikvienam, kurš izplata jebkāda veida informāciju, ir jābūt gatavam un jārēķinās, ka nepamatota aizskāruma gadījumā pret viņu var vērsties tiesā.

Tiesvedība ir ļoti nepatīkama un resursus ietilpīga norise, bet diemžēl tā ir daļa no žurnālistikas un izdevējdarbības. Tiesvedība ar politiski ietekmīgiem klaniem ir īpaši liels izaicinājums un pārbaudījums gan žurnālistiem, gan izdevējiem.

Tomēr Latvijas tiesiskā un likumdošanas sistēma ir līdzsvarota starp tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām vērsties tiesā par nepamatotu aizskārumu.

Latvijas Civillikuma 2352(1) pants nosaka: “Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.

Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.”

Civillikums precīzi nosaka, kā ir jāizpaužas nepamatotajam aizskārumam. Aizskārums būs nepamatots, tikai izplatot nepatiesas ziņas. Civillikums neparedz vēršanos tiesā par aizskarošiem, izaicinošiem vai provokatīviem viedokļiem. Šāda norma ir iekļauta arī visu Eiropas demokrātisko valstu likumdošanā un Eiropas Cilvēktiesību deklarācijā. Ziņas ir verificējami apgalvojumi, bet viedokļi (attieksmes vēstījumi) pauž cilvēku subjektīvo uztveri, par to, kā tiek saprasti notikumi, kā var saprast citu cilvēku izteikumus utt.

Attieksmes vēstījumu saturs nevar būt objektīva, verificējama patiesība. Attieksmes vēstījumu formā var publicēt aizdomas, minējumus, pārdomas, nepatiku vai sajūsmu.

Viedokļi nav verificējami, bet ziņas un fakti ir verificējami. Viedoklis nevar būt patiess vai nepatiess. Fakti ir vai nu patiesi, vai nepatiesi.

Tieši šāda nostāja tiek pausta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. 2003.gada 13.martā laikrakstā Diena Cilvēktiesību tiesas prezidents Luciuss Vildhābers to paskaidroja šādi: “Ziņu materiāliem vienmēr jābūt patiesiem, bet viedoklis vienmēr ir subjektīvs un emocionāls, tāpēc kādam var būt arī ļoti netīkams. Vienīgais ierobežojums attiecībā uz viedokļa paušanu ir katras valsts kriminālkodekss”.

Latvijas vārda brīvības sistēma (Latvijas civillikuma 2352(1) pants) nosaka, ka nepamatota aizskāruma gadījumā personai ir jāvēršas pret to, kas ziņu izplatījis. Tāpēc līdzšinējā Latvijas tiesu prakse nosaka, ka izplatītājs ir izdevējs. Izdevējs ir tas, kas informāciju izplatīja un gūst no šis saimnieciskās nodarbes patieso labumu. Tikai izdevējs zina, kas ir patiesais publikācijas autors, izdevējs var rediģēt, sagrozīt vai pārveidot žurnālista materiālu utt. Arī izdevēja pienākums ir novērtēt juridiskos riskus un tikai izdevējas varēs izpildīt tiesas spriedumu, publiskojot ziņas atsaukumu, gadījumā, ja ziņa izrādīsies nepatiesa utt.

Latvijas tiesiskā sistēma ir izveidota, lai pēc iespējas novērstu nelikumīgu un netaisnīgu tiesu spriedumu stāšanos spēkā. Tajos gadījumos, kad rajonu tiesu līmenī tiesa pieņem nelikumīgu un netaisnīgu spriedumu, to ir iespējams pārsūdzēt apgabala vai Augstākās tiesas līmenī. Līdzšinējā Latvijas tiesu prakse rāda, ka zemāko instanču netaisnīgie un nelikumīgie spriedumi tiek izlaboti un atcelti apgabala vai augstākā tiesu līmenī. Ja kļūdas vai koruptīvas darbības tiek pieļautas zemākā tiesu līmenī, tad augstākā līmenī tās parasti tiek novērstas.

Tāpēc sarežģītos tiesvedību gadījumos gan izdevējiem, gan žurnālistiem ir nepieciešama kvalificēta juridiskā palīdzība. Latvijai ir daudz kvalificētu un spīdošu advokātu, kuru sniegtā juridiskā palīdzība ir palīdzējusi Latvijas izdevējiem un žurnālistiem panākt taisnīgu spriedumu pat prāvās, kuru aizmugurē bija jaušams ietekmīgu darboņu pasūtījums un pat valdošo partiju diktāts, tostarp gūstot uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Sociāli atbildīgs izdevējs (medijs) parasti nodrošina žurnālistus ar kvalificētu juridisko palīdzību, arī gadījumos, kad žurnālists attiecīgajā medijā vairs nestrādā vai nesadarbojas ar to.

Sabiedrībai ir tiesības zināt, kuri no Latvijas izdevējiem (medijiem) atsakās sniegt žurnālistiem juridisko palīdzību tiesvedībā par šo izdevēju (mediju) informatīvajos izdevumos publicētajiem materiāliem.

Ikvienam žurnālistam pret tiesu ir jāizturas atbildīgi.

Ja tiesa ir kļūdījusies un pieņēmusi izskatīšanai prasību par paustu viedokli (kaut vai sociālā tīklā Twitter paustu), tad tiesa ir jāinformē, ka pat šādas prasības pieņemšana tiesā rada žurnālista tiesību nepamatotu aizskārumu, nonākot pretrunā gan ar Satversmes 100., gan ar Satversmes 92. pantu.

Savukārt tiesvedībā par ziņu publicēšanu žurnālistam un izdevējam ir jābūt gatavam pierādīt un ir jāpierāda, ka paustais ir patiesība.

* Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...