Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes locekļi ieņēma stingru nostāju gaidāmo mežu ciršanas grozījumu lietā, aicinot ministriem Raimondam Bergmanim un Andai Čakšai, kā arī zaļajiem Saeimas deputātiem iestāties pret virzītajiem MK noteikumu grozījumiem par koku ciršanu mežā. Vienlaikus Latvijas Zaļā partija aicina Zemkopības ministriju veikt neatkarīgu ietekmes uz vidi novērtējumu un sociālekonomisko grozījumu analīzi rodot sabalansētu risinājumu starp plānotās mežu apsaimniekošanas un vides aizsardzības mērķiem.

Balstoties uz LZP programmiskajiem mērķiem, kā arī LZP 28. kongresa, kas notika 2017.gada 1.aprīlī, pieņemto un 2017.gada 15.maijā apstiprināto rezolūciju par Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, LZP valde atbalsta šādus vides NVO iebildumus pret pašreizējo Grozījumu redakciju:

- Grozījumiem nav veikts pietiekams un neatkarīgs ietekmes uz vidi novērtējums;

- Grozījumi neņem vērā plašākas sabiedriskās intereses – it īpaši jūras piekrastes aizsargjoslas mežu ieguldījumu sabiedrības veselībā, tūrisma attīstībā, rekreācijā, to nozīmi ogu un sēņu ieguvē;

- Tie ir pretrunā ar Latvijas Meža politiku un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem;

- Tie ir pretrunā ar 2015. gadā valdības apstiprinātajām “Meža un saistīto nozaru pamatnostādnēm 2015-2020. gadam”, kurās nav paredzēta nepieciešamība samazināt koku ciršanas caurmēru, līdz ar to nav veikts šāda scenārija stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums;

- Tie ir pretrunā arī ar Meža likumu, jo paredz būtiski samazināt koku ciršanas vecumu trīs izplatītākajām koku sugām, kam tas ir noteikts likumā;

- Grozījumi izraisīs vēl straujāku kailciršu platību pieaugumu, kas vēl vairāk pasliktinās Latvijas iespējas izpildīt ES klimata politikas mērķus, jo Latvijas meži pārāk intensīvās izciršanas dēļ jau tagad kļūst par oglekļa emisijas avotu, nevis piesaistītāju un uzkrājēju;

- Pēc mežu fragmentācijas (ar mežu neapklātās meža zemju platības īpatsvara) Latvija jau vairāk kā 10 gadus ir vienā no pirmajām vietām Eiropā, un Grozījumi mežu fragmentāciju palielinās;

- Kopš neatkarības atjaunošanas būtiski samazinājusies bioloģiskā daudzveidība mežos gan īpaši aizsargājamu meža biotopu (dzīvotņu) platības, gan veselas virknes sugu sastopamība.

- Grozījumi ir pretrunā ar nepieciešamību apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos mežos līdz 2020. gadam, ko Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies saistībā ar Bioloģiskās daudzveidības konvencijas dalībvalstu samita lēmumiem.

Grozījumi neatgriezeniski ietekmēs mežu ekosistēmas - mūsu meži vairs nekad nebūs tādi, kādi tie ir tagad.

2017.gada 22. novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk tekstā Grozījumu). Pēc būtības tas nozīmē, ka Grozījumi vairs netiks apspriesti darba grupās, bet tiks virzīti izskatīšanai Ministru Kabinetā. Grozījumi paredz atļaut kailcirtes priežu audzēs piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kā arī samazināt cērtamo koku caurmēru visā valstī priežu, egļu un bērzu audzēs, kas nozīmē, ka būs iespējams cirst tievākus un jaunākus kokus.

Latvijas Vides organizācijas kopš 2017.gada pavasara aktīvi piedalījušās Grozījumu apspriešanā, iesniegušas un pamatojušas iebildumus, un aicinājušas Grozījumu virzītājus pamatīgi izvērtēt nozīmīgās noteikumu maiņas ietekmi uz vidi, kā arī izmaiņu sociālo ietekmi. Lai arī ir notikušas vairāk kā 20 sanāksmes, vides NVO pārstāvji uzskata, ka kompleksa diskusija par integrētu mežu apsaimniekošanu ilgtermiņā nav tikusi realizēta.

Grozījumu gala versijā iebildumi un dabas intereses kompensējošie pasākumi tikpat kā nemaz nav ņemti vērā, un minimālās izmaiņas, kas tajos ieviestas, noteikti nelīdzsvaro to, kādu ietekmi uz vidi radīs Grozījumi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...