Latvijas visapsviedīgākais ierēdnis „strādā” divās ministrijās un vēl septiņās darbavietās
PIETIEK10.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Interesējoties par nepilnīgi un pavirši sagatavotajiem nodokļu reformas plāniem, Pietiek gluži nejauši ir atklājis, ka nozīmīga loma šo plānu „izstrādāšanā” bijusi Latvijas, iespējams, visčaklākajam ierēdnim, - fantastiskā veidā Jurijs Spiridonovs spēj ja ne strādāt, tad vismaz skaitīties un pelnīt ne tikai divās ministrijās, bet arī vēl septiņās citās darbavietās. Kā apliecinājumu šīm spējām publicējam spilgtākos fragmentus no ierēdņa pagājušā gada amatpersonas deklarācijas.
Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda
Valsts sekretāra vietnieks 'LR EKONOMIKAS MINISTRIJA'
Ministra padomnieks 'LR FINANŠU MINISTRIJA'
Uzņēmuma līgums SIA "Rīgas ūdens"
Pētnieks 'RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE'
PADOMNIEKS (konsultants) Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum"
Pasniedzējs LATVIJAS UNIVERSITĀTE
Docents SIA "RISEBA University"
Padomes loceklis Akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls"
Iepirkuma komisijas loceklis (vadītājs) 'LR EKONOMIKAS MINISTRIJA'
Promocijas darba recenzents 'RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE’
Administratīvās padomes loceklis (aizvietojošs) Agency for the Cooperation of Energy Regulators (Slovēnija, Ļubļana)
Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi, saņemtie pabalsti un citi ienākumi
'LR FINANŠU MINISTRIJA', 90000014724, Latvija, Rīga, Smilšu 1 Alga 41960.19 EUR
'RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE', 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 U.c. ienākumi 5017.63 EUR
LATVIJAS UNIVERSITĀTE, 90000076669, Latvija, Rīga, Raiņa bulvāris 19 Alga 426.96 EUR
LATVIJAS UNIVERSITĀTE, 90000076669, Latvija, Rīga, Raiņa bulvāris 19 Honorārs 60.00 EUR
'LR EKONOMIKAS MINISTRIJA', 90000086008, Latvija, Rīga, Brīvības 55 Alga 14008.29 EUR
AS DNB banka, 40003024725, Latvija, Rīga, Skanstes 12 Procenti 0.13 EUR
SIA "RISEBA University", 40003090010, Latvija, Rīga, Meža 3 Honorārs 95.00 EUR
SIA "RISEBA University", 40003090010, Latvija, Rīga, Meža 3 Alga 3924.19 EUR
SIA "Rīgas ūdens", 40103023035, Latvija, Rīga, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1 U.c. ienākumi 6000.00 EUR
'VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI)', 90001024113, Latvija, Rīga, Lāčplēša 70a U.c. ienākumi 368.79 EUR
Akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls", 40003575567, Latvija, Rīga, Dārzciema 86 Alga 5460.00 EUR
Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", 50103744891, Latvija, Rīga, Doma laukums 4 Alga 15260.00 EUR
Cita informācija, kuru vēlas norādīt un, kuras mērķis ir paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai citus apstākļus, kuri var izraisīt mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas deklarācijas iesniedzēja amata pienākumos ietilpstošas darbības veikšanā
Papildus ieņemamajiem amatiem informēju, ka esmu: 1) Projekta PANEL 2050 (CEESEN) ekspertu paneļa dalībnieks (nav formāls amats un nav paredzēta atlīdzība). 2) Latvijas Zinātnes padomes eksperts (nav formāls amats, atlīdzība netiek maksāta, bet eksperti iegūst tiesības t.sk. sniegt recenzijas par promocijas darbiem) 3) Autors atbilstoši noslegtajam līgumam ar Claeys & Casteels Law Publishers bv (Deventera, Nīderlande), paredzēta zinātniskās publikācijas iekļaušana maksas izdevumā, autora samaksa atkarīga no pārdoto eksemplāru skaita. 2016.gadā grāmata vēl nav publicēta.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
