Iesaki rakstu: 
Nu ko, ar mūsu valsti, izskatās, ir reāli beigas... Pēc 29 "neatkarības" gadiem:
1) Latvija ir dziļā, neatmaksājamā parādu bedrē. Nav ne krīzes, ne kara, bet Latvijas parāds strauji aug. Ja 1990.gadā mēs nevienam neko nebijām parādā, tad tagad Latvijas ārējais parāds jau pārsniedz 11 miljardus!!! Jau šobrīd tikai par parāda procentiem vien maksājam aptuveni 1 miljonu KATRU DIENU, pretim par to nesaņemot nekādas preces vai pakalpojumus. 1 miljons aiziet nekurienē KATRU DIENU!
2) Latvijai ir dziļi negatīvs ārējas tirdzniecības saldo. 2017.g. tas bija mīnus 2,64 miljardi (!!!) eiro, bet 2018.g. jau 3,10 miljardi.
3) Latvijā ir vislielākais ienākumu nevienlīdzības līmenis Eiropas savienībā. DžINI indekss 2017.g. pieauga līdz 35,6%! Te sabiedrības "krējums" iedzīvojas uz parasto ļaužu rēķina vairāk nekā jebkur citur Eiropas savienībā.
4) Latvijā ir visaugstākais darbaspēku nodokļu slogs Eiropas Savienībā, 1000 eiro darba algām tas ir pat DIVAS REIZES AUGSTĀKS nekā tādās bagātās valstīs kā Lielbritānija, Luksemburga, Somija, Vācija.
5) Latvijā ir visaugstākais PVN slogs pārtikas produktiem visā Eiropā!
6) Latvijā ir visstraujākais nodokļu sloga pieaugums ES - ap 9,5% katru gadu. Regulāri nodokļi tiek paaugstināti, ieviesti jauni nodokļi un paplašinātas nodokļu aplikšanas bāzes.
7) Latvijā ir trešais visaugstākais valsts ierēdņu un kalpotāju skaits PASAULĒ. Ražojošajiem uznēmumiem ir jāpabaro TRĪS REIZES LIELĀKS valsts ierēdņu un kalpotāju skaits, nekā tādās bagātās valstīs kā Šveice, Itālija. ČETRAS REIZES VAIRĀK nekā Japānā, Koreja un Jaunzelandē!
8) Latvijā ir visaugstākās enerģijas izmaksas procentos no apgrozījuma apstrādes rūpniecībā - ar milzu atrāvienu no šādām valstīm: tās ir ČETRAS REIZES augstākas nekā tādās valstīs kā Francija, Vācija, Zviedrija. Vairāk nekā ASTOŅAS REIZES AUGSTĀKAS nekā Īrijā, Itālijā, Dānijā! Nu kā lai Latvijas uzņēmumi ar šādām daudzkārtīgi augstākām izmaksām būtu konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē?
9) Latvijā par visai daudz lietām samaksā krietni vairāk nekā bagātās rietumvalstīs. Piemēram, būvniecības izmaksas mums vidēji maksā 326% apmērā, valsts parāda darījumi ap 200%, pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 240%, izglītība ap 130% no ES bagātāko valstu līmeņa, kaut gan darba algas ir ievērojami mazākas.
10) Latvijā ir viens no viszemākajiem ienākumu līmeņiem Eiropas Savienībā starp 28 valstīm. Tie ir tikai 29% no Eiropas VIDĒJĀ līmeņa!
11) Latvijas iedzīvotājiem ir vismazākais mūža ilgums ES. Vīriešiem vidējais mūža ilgums ir tikai 69 gadi!
12) Latvijā ir vislielākais pašnāvību skaits Eiropas Savienībā. 2017.g. pašnāvībās gāja bojā 382 cilvēki, 2018.g. vēl vairāk - 443 cilvēki! Salīdzinājumā ar satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu tas ir trīs reizes lielāks, 2017.g. ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 136 cilvēki. Kamēr valsts pārvalde tērē desmitiem miljonu radaru iepirkšanai, policijas uzturēšanai, tikmēr pilnīgi nekas netiek darīts, lai novērstu augsto pašnāvību skaitu!
13) Nevar nepamanīt, ka ir spēki, kuri tīši vēlas latviešu un Latvijas valsts iznīcināšanu un izšķīdināšanu. Jo kā gan lai citādi izskaidro, piemēram, to, ka ikmēneša pabalsts Latvijas bērnam 11,38 eiro, bet svešzemju migrantam - laimes meklētājam 256 eiro, migranta bērnam 60 eiro?
14) Kopš 1989.g. tautas skaitīšanas Latviju ir jau bijuši spiesti pamest vairāk nekā 800 000 cilvēku. Katru gadu pazaudējam tik daudz cilvēku, cik dzīvo tādā pilsētā kā Kuldīga. Cik Kuldīgas mums vēl ir atlikušas?
15) Latvija ir viena no viskorumpētākajām valstīm ES. Saskaņā ar Eiroparlamenta veiktu pētījumu Latvija korupcijas dēļ pazaudē līdz pat 5,669 miljardus eiro (!!!) KATRU GADU!
16) Visbeidzot - un tas ir pats traģiskākais - LATVIJA IR VISSTRAUJĀK DILSTOŠĀ (MIRSTOŠĀ) VALSTS PASAULĒ! Tas nav pārspīlejums, tie ir oficiālie ANO dati. Starp 233 pasaules valstīm Latvijā iedzīvotāju skaita rukums ir visstraujākais un ir īpaši straujš jauno cilvēku starpā. No 2001. līdz 2018.g. 17 "neatkarības" gados Latvijas skolēnu skaits ir palicis tikai 58%. Kuram ir ilūzija, ka Latvija spēs eksistēt vēl nākamos 17 gadus?
* Norādes uz visu šeit pieminēto datu avotiem skatīt Facebook grupā “Neļausim iznīcināt Latviju”.
Var apskatīt arī te: https://dra.lv/b164rj
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
