Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vilku kalna-Krievkalnu meža masīvā, kur jau iepriekš konstatēta aizsargājamu sugu dzīvotņu iznīcināšana, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) (attēlā - valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš) veikuši kailcirti Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamas sugas – jūras ērgļa – ligzdas tiešā tuvumā.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs Valdis Lukjanovs, kurš jau iepriekš ziņoja par dabas vērtību iznīcināšanu LVM apsaimniekotajos mežos Vilku kalna-Krievkalnu masīvā, konstatējis nesenu kailcirti pie jūras ērgļa ligzdas, kas uzbūvēta ekoloģiskajā kokā blakus nogabalā.

Jūras ērgļu aizsardzībai Latvijā veidojami mikroliegumi. Lai gan daļa jūras ērgļu Latvijā ligzdu būvēšanai izvēlas izcirtumos atstātos ekoloģiskos kokus, tas nenozīmē, ka šo vietu aizsardzībai nebūtu nozīmes. Apkārtējās audzes ligzdu piesedz no vēja ietekmes (ekoloģiskie koki ir pakļauti izgāšanas riskam) un no cilvēka radīta traucējuma – ligzdojošie putni ekoloģiskajos kokos traucējumu pamana daudz lielākā attālumā nekā tad, ja ligzda atrodas mežā. Kā zināms no pētījumiem Igaunijā, ekoloģiskos kokus putni izvēlas spiestā kārtā, jo nav pieejamas labākas alternatīvas, turklāt šādās vietās ligzdošanas sekmes ir zemākas.

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs norāda: “Šis gadījums norāda uz sistemātiskām nepilnībām valsts mežu apsaimniekošanā. AS “Latvijas valsts meži” apgalvo, ka lielās ligzdas aizsargā brīvprātīgi, tāpēc tām nav nepieciešami mikroliegumi. Šī jūras ērgļa ligzda ir uzņēmumam zināma, bet redzams, ka adekvātas aizsardzības vietā “Latvijas valsts meži” veikuši aizsargājamai sugai kaitējošu mežizstrādi.”

Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau iepriekš vērsusi uzmanību uz to, ka Vilku kalna-Krievkalnu meža masīvā AS “Latvijas valsts meži” iznīcina aizsargājamu sugu dzīvotnes, lai gan vietējie iedzīvotāji vērsušies Dabas aizsardzības pārvaldē, rosinot šeit izveidot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.

Novērtē šo rakstu:

57
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi