Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim pastāvošie iekšējie un ārējie apdraudējumi valsts drošībai ir palikuši nemainīgi. To skaitā ir Krievijas militārās aktivitātes reģionā, ekstrēmisms, terorisms, kiberapdraudējumi. Nozīmīgākie Latvijas drošības riski ir saistīti ar nemilitārajiem Krievijas ietekmes instrumentiem, kuri bieži ir diskrēti, bet ar ilgtermiņa efektu.

Krievijas īstenotās aktivitātes pret Latviju visaktīvāk izpaužas kā Krievijas ietekmes pasākumi informatīvajā telpā, darbs ar ietekmes aģentiem, tajā skaitā tautiešu politikas īstenošanu, ekonomisko ietekmes instrumentu pielietošana, kā arī atsevišķas speciālo dienestu aktivitātes. Tomēr Krievijas ietekmes iespējas Latvijā nav pietiekamas, lai veiktu masveidīgu, efektīvu un uz tūlītēju rezultātu vērstu kampaņu.

Ārvalstu specdienestu darbība Latvijā

2015. gadā SAB turpināja pretizlūkošanas pasākumus pret ārpus NATO un ES valstu izlūkošanas un drošības dienestiem (turpmāk - ārvalstu specdienestiem). Ārvalstu specdienestu darbības pret Latvijas, ES un NATO interesēm ir viens no būtiskiem nacionālās drošības apdraudējumiem, kas skar politisko, ekonomisko, militāro un sabiedrisko jomu.

Aizvadītajā gadā visaktīvāk pret Latvijas interesēm ir strādājuši Krievijas specdienesti. To ietekme un pilnvaras Krievijā ir augstas un atsevišķās jomās turpina palielināties, kas attiecīgi palielina Krievijas specdienestu radīto apdraudējumu Latvijai. 2015. gadā ir konstatēta arī citu ārpus NATO un ES valstu speciālo dienestu aktivitātes, tomēr to darbības nav radījušas būtisku apdraudējumu Latvijas drošības interesēm.

Ārvalstu specdienestu darbības mērķis ir iegūt publiski nepieejamu un apsteidzošu informāciju, kas dienesta pārstāvētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru lēmumu pieņemšanai. Ārvalstu specdienestu izlūkošanas interešu lokā augsta prioritāte 2015. gadā bija un joprojām ir NATO un Latvijas aizsardzības politikas aktualitātēm, piemēram, izlūkdienestu uzmanības lokā ir citu NATO dalībvalstu militārā kontingenta dalība starptautiskajās mācībās Latvijas teritorijā, to skaitliskais sastāvs, loģistikas un apgādes jautājumi. 2015. gadā ārvalstu izlūkdienesti interesējušies arī par Latvijas prezidentūru ES Padomē, Latvijas un citu dalībvalstu pozīcijas svarīgos ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, nostāju jautājumā par Krievijai noteiktajām sankcijām, migrācijas un enerģētikas politiku. Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, piemēram, prezidenta vēlēšanas, valdības stabilitāte, budžeta pieņemšana, sabiedrības nostāja bēgļu jautājumā, arī atradās ārvalstu izlūkdienestu redzeslokā.

Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas. Izlūkošanas mērķu sasniegšanai ārvalstu dienesti izmanto informācijas iegūšanu no kontaktpersonām, informācijas avotiem, tehnisko un signālizlūkošanu, tajā skaitā kiberizlūkošanu, kā arī informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem. Pēdējos gados turpina pieaugt Krievijas tehniskās izlūkošanas spējas un gatavība tās pielietot. 2015. gadā SAB sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu partneriem konstatēja vairākus kiberspiegošanas gadījumus, kas tikuši vērsti pret Latvijas valsts iestāžu informācijas un sakaru sistēmām. Individuāli lietotāji un to personīgās elektroniskās iekārtas, sociālie tīkli un virtuālie konti joprojām ir augsta riska mērķi.

Bez informācijas vākšanas specdienesti īsteno aktīvos pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas, ES un NATO lēmumu pieņemšanu, kā arī sabiedrības viedokli. Arvien vairāk ietekmes pasākumu īstenošanai tiek izmantota virtuālā telpa un sociālie tīkli, kuros specdienesti var darboties attālināti un to patieso īstenotāju identificēt ir sarežģīti. Ietekmes pasākumus virtuālajā telpā 2015. gadā realizēja gan ārvalstu specdienesti, gan citas ārvalstu struktūras un vadītas “haktīvistu” grupas, kā piemēram, t.s. “Kremļa troļļi”. Ietekmes pasākumi izpaudās kā provokatīvu komentāru rakstīšana sociālajos tīklos un interneta mediju komentāru slejās, fiktīvu interneta petīciju izvietošanu ar nolūku kurināt nacionālo naidu, nepatiesas un nomelnojošas informācijas izplatīšanu masu medijos. Vairākos gadījumos tika novēroti diskreditējoša rakstura sižeti Krievijas valsts medijos par “agresīvajiem, naidīgajiem un nemākulīgajiem” Baltijas valstu specdienestiem.

Krievijas teritorijā ar plašām pilnvarām darbojas Federālais drošības dienests (FSB), kura atbildības lokā ir visplašākais tēmu klāsts. Pastiprinātā uzmanības lokā atrodas gan ārvalstu diplomāti, uzņēmēji, zinātnieki, studenti un žurnālisti. Regulāri ceļotāji un pierobežas iedzīvotāji arī tiek pakļauti FSB interešu sfērai. Šantāža un draudi nereti tiek izmantoti, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām. SAB ir fiksējis vairākus gadījumus, kuros bijuši iesaistīti Latvijas iedzīvotāji un FSB darbinieki.

Krievijas ietekmes pasākumi informatīvajā telpā

Krievijas informatīvā ietekme Latvijā ir ilglaicīga, mērķtiecīga un sistemātiska, un rada ilgtermiņa apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. 2015. gadā Krievijas īstenotās aktivitātes informatīvajā telpā kopumā atbilda vispārējam, ilgākā laika periodā novērotam līmenim, un šo aktivitāšu ietekme uz procesiem Latvijā vērtējama kā mērena.

Krievijas ietekmes aktivitāšu informatīvajā vidē efektivitāti nodrošina Krievijas plašsaziņas līdzekļu pieejamība Latvijā un lielas sabiedrības daļas izvēle lietot tos kā galveno informācijas un izklaides avotu. Krievijas informatīvās ietekmes Latvijā pamatā ir retranslētie Krievijas televīzijas kanāli, kas praktiski pilnībā ir valsts kontrolēti un tajos iekļautā informācija atbilst Kremļa uzstādījumiem.

Pēdējo divu gadu laikā Krievija pastiprinātu uzmanību velta tam, lai ārvalstīs, tajā skaitā Latvijā, palielinātu savu klātbūtni informatīvajā telpā. Ietekmes palielināšanai ārvalstīs visplašāk tiek izmantots telekanāls “RT” un mediju holdinga “Rossia Segodņa” projekts “Sputņik”, kura reģistrāciju Latvijā Krievija centās panākt 2015. gadā.

Informatīvās kampaņas ietver dažādām auditorijām mērķētu un pielāgotu propagandu, dezinformāciju un specdienestu organizētus pasākumus. Arī 2015. gadā šo instrumentu kopums tika efektīvi pielāgots notikumiem Ukrainā, Rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju, konflikta attīstībai Sīrijā, migrācijas jautājumam Eiropā u.c. aktuāliem jautājumiem.

Latvijai mērķētās Krievijas ietekmes aktivitātes informatīvajā telpā 2015. gadā lielākoties bija saistītas ar NATO politiku un militārā kontingenta klātbūtni Baltijas jūras reģionā. Pašmāju auditorijai Kremļa kontrolētie mediji NATO atspoguļoja kā agresoru un Krievijai naidīgu spēku, savukārt Latvijā propaganda centās diskreditēt gan NATO politiku, gan sabiedrībā veidot šaubas par Alianses spējām un gatavību aizsargāt Baltiju.

Starptautiskajā vidē ar mainīgu intensitāti turpinājās Latvijas nomelnošanas kampaņas ar tradicionāliem Krievijas vēstījumiem par vēstures falsifikāciju, nacisma atdzimšanu, nepilsoņu un krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem. Šos vēstījumus virza gan Kremļa kontrolēti mediji, gan Krievijas vadītas “izkārtņu” organizācijas.

Krievijas tautiešu politika

Krievijas tautiešu politika ir viens no redzamākajiem ietekmes instrumentiem Latvijā, tomēr ar tā palīdzību Krievija var manipulēt tikai ar atsevišķām personām un organizācijām, nevis vadīt visus Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus.

Krievijas tautiešu politikas mērķis ir konsolidēt un kontrolēt krievvalodīgo kopienu un ar tās starpniecību iegūt spēju ietekmēt iekšpolitisko situāciju, kā arī izmantot tautiešus kā tiešus Krievijas interešu aizstāvjus, kas pilda Kremļa uzdevumu mītnes valstī vai starptautiskā līmenī.

Krievijas izveidotais mehānisms, kā saņemt finansējumu no Krievijas, nodrošina prokrievisko organizāciju darbības Latvijā saskaņošanu ar Kremļa interesēm. Par galveno mērķtiecīga finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši KF valsts institūciju dibinātie un kontrolētie specializētie fondi. Fondi izsludina konkursus finansējuma saņemšanai, taču faktiski naudu saņem tikai tās organizācijas un projekti, kuru līdzšinējā darbība ir bijusi saskaņota ar Krievijas ārpolitikas vajadzībām. Atsevišķos gadījumos finansējums tiek virzīts caur ārvalstīs bāzētiem starpniekiem un sabiedrisko attiecību vai konsultāciju kompānijām. Finansējuma saņēmēji Latvijā ir relatīvi šaurs personu un organizāciju loks.

Aktīvi Latvijas virzienā darbojas “Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fondam”. Krievijas uzdevums ir panākt, lai dienaskārtībā tiek uzturēts jautājums par krievvalodīgo un nepilsoņu diskrimināciju un tiesību pārkāpumiem Latvijā, tāpēc “Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds” piešķir finansējumu tām organizācijām, kas īsteno vajadzīgos projektus un kampaņas. Mākslīgi uzturētā problēma par tiesību pārkāpumiem, etnisko un lingvistisko diskrimināciju ir Kremļa instruments etniskās spriedzes uzturēšanai un sabiedrības šķelšanai, kā arī Latvijas starptautiskai diskreditācijai.

Lai arī daudziem Krievijas veicinātiem un finansētiem tautiešu pasākumiem ir humanitārs raksturs, visbiežāk to saturiskā un ideoloģiskā ievirze ir pretrunā ar Latvijas eiropeiskām pamatvērtībām, stiprina Kremļa veidotās “krievu pasaules” ietekmi un kavē etnisko minoritāšu integrācijas procesu.

NATO un ES institūciju klasificētās informācijas aizsardzība

SAB apakšstruktūra Nacionālā drošības iestāde (NDI) ir atbildīga par NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzību. Klasificētās informācijas aizsardzība ir būtisks NATO un ES drošības aspekts un spēja to nodrošināt ir pamats tam, ka Latvija tiek uzskatīta par pilnvērtīgu partneri šajās organizācijās. Klasificētās informācijas aizsardzības pasākumi ir kopums, kas ietver personāla drošību, telpu fizisko drošību, dokumentu aprites drošību, informācijas drošību elektroniskajā vidē un industriālo drošību. NDI funkciju ietvaros SAB ir atbildīgs par visu Latvijas Republikas NATO un ES klasificētās informācijas subjektu kontroli un attiecīgu sertifikāciju.

2015. gadā SAB veica pārbaudes un izsniedza 1669 sertifikātus pastāvīgam darbam ar NATO klasificēto informāciju un 1972 sertifikātus pastāvīgam darbam ar ES klasificēto informāciju. Piekļuve NATO un ES klasificētajai informācijai atteikta 3 personām.

Latvijas Republikas atbilstību NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzības standartiem veic atbildīgo NATO un ES drošības struktūru inspekcijas. Inspekcijas notiek regulāri un pēdējo gadu pārbaudes apliecinājušas, ka Latvijā ieviestie klasificētās informācijas aizsardzības pasākumi atbilst NATO un ES ietvaros noteiktiem standartiem.

Valsts noslēpuma aizsardzība

Atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu” noteiktajai kompetencei SAB, līdztekus Drošības policijai un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, veic arī tiešus valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus. Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes pirms tām izsniedz speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, ka arī pārbauda un sertificē darbā ar klasificētu informāciju izmantotas telpas. SAB veic valsts noslēpuma apstrādei paredzēto informācijas sistēmu akreditāciju. Procedūra paredz, ka personai ir tiesības SAB pārsūdzēt pārējo valsts drošības iestāžu (DP un MIDD) pieņemtos lēmumus par pieejas valsts noslēpumam atteikumu.

SAB 2015. gadā sagatavoja un izsniedza 656 speciālās atļaujas (apliecības) darbam ar valsts noslēpumu:

- Pirmās kategorijas apliecības (sevišķi slepeni) - 244 (2014. g. 268).

- Otrās kategorijas apliecības (slepeni) - 270 (2014. g. 332).

- Trešās kategorijas apliecības (konfidenciāli) -142 (2014. g. 247).

Kritēriji, pēc kuriem tiek izlemts par speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu piešķiršanu vai atteikšanu ir noteikti likuma “Par valsts noslēpumu” 9. pantā. 2015. gadā SAB ir atteicis izsniegt pieeju valsts noslēpumam 42 gadījumos, tajā skaitā izskatot DP un MIDD pieņemtos un birojam pārsūdzētos lēmumus. Pēdējos gados atteikumu skaits pakāpeniski pieaug. Galvenais šīs tendences iemesls ir valsts drošības iestāžu īstenotie uzlabojumi, pilnveidojot pārbaudes procesu un ieviešot jaunas metodes.

SAB direktora lēmums par speciālās atļaujas atteikšanu ir pārsūdzams ģenerālprokuroram. 2015. gadā ģenerālprokuroram iesniegtas 25 pārsūdzības, un visos gadījumos ģenerālprokurors ir atzinis, ka SAB lēmums ir bijis pamatots un atbilstošs likuma prasībām.

* Fragmenti no SAB 2015. gada pārskata publiskās daļas

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...