„Latvijas valsts ceļi” riskē piešķirt milzīgu pasūtījumu krāpnieciskam Lietuvas uzņēmumam
Pietiek lasītājs10.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi, neiekļaujot iepirkuma konkursa nolikumā prasību par nevainojamu reputāciju, var nonākt situācijā, ka daudzmiljonu projektu uztic realizēt kompānijai, kura iepriekš krāpusies un pret kuru Lietuvā ierosināts kriminālprocess.
Iepirkumā “Valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšana 2020. – 2025.gadā” zemākās cenas piedāvājusi Lietuvas kompānija Biseris, pret kuru kaimiņvalstī norisinās kriminālprocess par krāpšanos Lietuvas valsts autoceļu uzņēmuma pasūtītajā marķējuma atjaunošanas iepirkumā.
Lai gan Lietuvas valsts ceļu uzturēšanas uzņēmuma iepirkumā bija liela konkurence, lielāko daļu pasūtījumu ieguva viena kompānija – Biseris, kas piedāvāja viszemākās cenas. Tomēr pēc tam radās aizdomas, ka uzņēmums šmaucas un polimēra vietā marķējumos izmanto vienkāršo krāsu, lai gan samaksu pieprasa kā par polimēra marķējumu.
Savā piedāvājumā Biseris norādīja cenu – divi eiro par kvadrātmetrus krāsas marķējuma, bet deviņi eiro par polimēra marķējumu. Neskatoties uz to, ka dokumentos kā marķējuma materiāls norādīts polimērs, pārbaudēs atklājās, ka tā vietā uzklāta vienkārša krāsa.
2018. gada 11. decembrī tiesu izpildītāji devās uz maģistrālēm A4, A15 un A16, kur paņēma divus horizontālā ceļa marķējuma paraugus (aksiālās un ietves līnijas). Visi seši paraugi tika nosūtīti uz Polijas ceļu un tiltu izpētes institūtu. Tika konstatēts, ka tikai šosejas A4 ass ir marķēta ar polimēru materiāliem (plānslāņa aukstā plastmasa), bet visi pārējie paraugi (A15 un A16 šoseju aksiālās un ietves līnijas, A4 robeža) tika marķēti ar vienkāršu ceļa krāsu.
Šajā gadījumā tika pārbaudīti tikai tie darbi, kas tika veikti saskaņā ar Biseris iepirkumu Viļņā, bet Biseris ir noslēdzis desmit līgumus ar Ceļu direkciju. Par šo pārkāpumu joprojām norit izmeklēšana Lietuvas tiesībsargājošās iestādēs. Sīkāka informācija: https://www.google.com/amp/s/m.delfi.lt/verslas/article.php%3fid=82364077&=1
Tikmēr Biseris jau paguvis publiski palepoties, ka VAS Latvijas valsts ceļi iepirkumā par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā piedāvājis viszemāko cenu.
Saskaņā ar konkursa piedāvājumu atvēršanas dokumentiem valsts ceļiem centra reģionos horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbus Biseris piedāvājis veikt par 6,018 miljoniem eiro, kamēr Latvijas uzņēmējs AS A.C.B - par 8,026 miljoniem eiro. Vidzemes reģionā šos darbu Biseris piedāvā paveikt par 6,69 miljoniem eiro, bet SIA M-Z – par 9.97 miljoniem.
6,27 miljonu eiro summu Biseris piedāvā par Kurzemes ceļu marķējuma atjaunošanu, bet SIA CTB – par 10,88 miljoniem. Latgales reģionā Biseris piedāvājums ir 7,63 miljoni, bet SIA MKOR - 9,22 miljoni eiro.
Ceļu nozares ekspertiem ir aizdomas, ka Biseris, kurš vienīgais piedalījies visās četrās iepirkuma daļās, tik zemas cenas spēj piedāvāt tādēļ, ka gatavojas rīkoties līdzīgi kā Lietuvā. Turklāt Biseris piedāvājumā iesniedzis tikai cenu un Eiropas vienoto iepirkuma formu, nepievienojot kvalifikāciju, līdz ar to Latvijas valsts ceļi pieprasījuši pilnu dokumentu paketi, tādēļ rezultātu izvērtēšana un uzvarētāja paziņošana aizkavējas.
Vienlaikus Biseris sācis sevi slavinošu sabiedrisko attiecību kampaņu Latvijā, uzsverot savu pieredzi Lietuvā, Beļģijā, Nīderlandē un Saudu Arābijā. https://www.tvnet.lv/6914256/lietuvas-lielakais-celu-markesanas-uznemums-biseris-ienak-latvija
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
