Latvijas Universitātes rektors oficiāli apliecina: nolemts prokuroram Uldim Cinkmanim anulēt bakalaura diplomu
PIETIEK18.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir pieņemts lēmums apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204, - šādu oficiālu slēdzienu Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks ir nosūtījis Lato Lapsam, kurš pirms astoņiem mēnešiem vērsās Latvijas Universitātē ar faktiem par iespējamu plaģiātu prokurora U. Cinkmaņa bakalaura darbā. Šodien Pietiek publicē I. Muižnieka parakstīto dokumentu pilnībā.
Par pārbaudes rezultātiem
Latvijas Universitātē (turpmāk – LU) 2021.gada 3.martā saņemts L.Lapsas (turpmāk – iesniedzējs) iesniegums ar pieprasījumu pievienot U.Cinkmaņa diplomdarba iespējamā plaģiāta izvērtēšanas lietai teksta fragmentu latviešu valodā līdzības novērtējumu salīdzinājumā ar angļu un krievu valodas teksta fragmentiem un izvērtēt kopsakarā ar citiem iesniegtajiem pārbaudes lietas materiāliem, kā arī ziņot iesniedzējam par veiktajām darbībām šajā sakarā.
LU Juridiskās fakultātes (turpmāk – JF) atbilstošās institūcijas ir veikušas nepieciešamās darbības, lai izvērtētu iesniedzēja un citu personu jau iepriekš iesniegtos dokumentus attiecībā uz U.Cinkmaņa diplomdarba iespējamā plaģiāta izvērtēšanu. Tos ir vērtējusi LU JF Noslēguma pārbaudījumu komisija, kas izveidota saskaņā ar LU 16.09.2020. rīkojumu Nr.9/45 “Par Juridiskās fakultātes noslēguma pārbaudījuma komisijām 2020./2021. akadēmiskajā gadā”.
Atbilstoši pārbaudījumu komisijas kompetencei, kas noteikta nolikumā “Par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē”, apstiprināts ar LU Senāta 27.12.2011.lēmumu Nr. 183 un kura 1.8. apakšpunkts noteic: “pārbaudījumu komisija – personu grupa, kurām LU noteiktā kārtībā piešķirtas tiesības novērtēt akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju pretendentu zināšanas visas apgūstamās studiju programmas apjomā, noslēguma darba kvalitāti un atbilstību programmas prasībām, kā arī lemt par noslēguma pārbaudījuma vērtējumu un grāda (kvalifikācijas) piešķiršanu”, tā pieņēma attiecīgu lēmumu.
Tālāk jautājums tika nodots izskatīšanai JF Domei saskaņā ar LU JF Domes nolikuma (apstiprināts ar LU JF Domes sēdes 30.11.2011. lēmumu Nr.2020-V221) 3.1.8.apakšpunktu, kas nosaka, ka JF Dome “apstiprina pārbaudījumu komisiju lēmumus par bakalaura un maģistra grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu vai akadēmiskās sagatavotības pielīdzināšanu noteiktam akadēmiskajam grādam, kā arī ierosina lēmumus par studiju beigšanu apstiprinošu dokumentu izsniegšanu”.
Ņemot vērā lietas materiālu apjomu, jautājuma pēc būtības komplicitāti un unikalitāti, kā arī šī jautājuma juridiskos aspektus, lēmuma pieņemšana prasīja rūpīgu iedziļināšanos. Noraidāmi jebkādi iesniedzēja pārmetumi, ka: “iestāde tā arī nav vēlējusies vai spējusi šo izvērtējumu veikt”. Darbs pie iesniegto dokumentu izvērtēšanas ir paveikts. 2021. gada 22. februārī notika JF Domes sēde, kurā bija izsludināts pārtraukums. 2021. gada 15. martā notika nākamā JF Domes sēde, kurā ir pieņemts lēmums – apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204.
Rektors I. Muižnieks
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
