Latvijas tieslietu ministrs publiski ciniski paziņo – tiesas Latvijā nav neatkarīgas!
Pietiek lasītājs21.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesas Latvijā „nav vienkārši neatkarīgas” – ja ko tādu paziņotu kāds oligarhs, tā būtu viena lieta. Taču nē – ar šādu publisku paziņojumu bez mazākās kautrēšanās, ciniski pirmdien TV raidījumā „Dienas personība” klajā nāca tieslietu ministrs Jānis Bordāns, tā faktiski dodams milzīgu trumpi visiem tiem, kas starptautiskajās tiesu institūcijas sūdzas par Latvijas tiesu spriedumu politisko ietekmēšanu. Lūk, kāda bija saruna TV, kas beidzās ar J. Bordāna paziņojumu:
J. Bordāns: 9.maija svinības šodien nav leģitīmas ne no morāli ētiskā viedokļa, ne no, es teiktu, likumiskā viedokļa, ne arī no valsts drošības interešu viedokļa. Te būtu jāstrādā noteikti gan pašvaldībām, un viņām jāstrādā kopā ar Valsts drošības dienestu, es zinu, ka viņi strādā, un es aicinātu vēl intensīvāk pievērst uzmanību. Šajā laikā ir jānoskaidro, jāidentificē tie cilvēki, kas ir potenciāli Latvijas valsti apdraudoši. Un ir jāveic visas darbības, lai pēc šī kara un arī jau šajā kara laikā mēs nostiprinātu savu neatkarību.
V. Puriņa: Vai šis process neprasīs arī tiesisko kaut kādu likumu vai saistību ievērošanu, jo, kā es sapratu…
J. Bordāns: Šis process prasa likuma ievērošanu. Pareizi, Puriņas kundze, teicāt. No savas puses es gribētu tikai teikt, ka sabiedrības un īpaši amatpersonu atbildība ir iedarbināt šos procesus, uzņemties atbildību par šiem procesiem, kontrolēt un, izmantojot visu likuma spēku, nodrošināt sabiedrības drošību un Latvijas valsts intereses, nodrošināt Satversmē noteiktās intereses, un tāpēc ir jārīkojas. Bieži vien tas prasa enerģiju, tas prasa uzņemties drosmi, jo ir jāuzņemas atbildība uzņemties arī risku kādreiz, bet tas viss ir jādara.
V. Puriņa: Bet kad tas varētu notikt? Tikko arī skatītāja jautājums iekrita man ausī. Kā reāli to var aizliegt, ja mēs tā paskatāmies…
J. Bordāns: Pirmkārt, ar… Nu katrai amatpersonai ir jāpieņem attiecīgi lēmumi, piemēram, lai veiktu kaut kādus tādus masu pasākumus, ir jāpiesaka pasākums. Pašvaldība var izdot atļauju un var neizdot atļauju. Mans aicinājums bija šajā gadījumā valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs šādas atļaujas neizdot. Un es redzu ar gandarījumu, ka Rīgas mērs jau ir ziņojis, ka viņš arī saredz tādu iespējamību. Rīga ir galvaspilsēta, Rīga, protams, ir pēc tās, kas ir epicentrs varbūt visiem šiem notikumiem, es teiktu. Nu un attiecīgi ir arī citi lēmumi, ko var arī pieņemt arī citas, tai skaitā tiesībsargājošās iestādes, piemēram, tiesas, kuras arī nav vienkārši neatkarīgas un kā saka gaisā pakārtas, un nedzīvo ārpus valsts ietvara un ārpus sabiedrības!
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
