Latvijas Televīzijas finansiālās attiecības ar žurnāla "Ir" izdevēju esot komercnoslēpums
PIETIEK16.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas (LTV) finansiālās attiecības ar žurnāla Ir izdevēju AS Cits medijs esot komercnoslēpums un tāpēc netikšot atklātas, - šāda ir LTV valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes nostāja. Savukārt Ir pārstāvji Nellija Ločmele un Pauls Raudseps (attēlā), kuri saņem atlīdzību par neatklātu funkciju pildīšanu LTV raidījumā Skutelis ir studijā, kura izveidei turklāt LTV nav rīkojusi oficiālu konkursu, skaidrojumus šai sakarā sniegt nevēlas. Šodien publicējam Beltes parakstīto skaidrojumu - kāpēc šādas ziņas sabiedriskā televīzija uzskata par slēpjamām.
Jautājumi, uz kuriem saņemta Beltes "atbilde", bija šādi:
1) kāds ir kopējais LTV raidījuma Skutelis ir studijā (viena raidījuma, 10 raidījumu cikla) finansējums?
2) kas šo finansējumu ir apstiprinājis?
3) kāda daļa no šī finansējuma tiek apmaksāta no LTV līdzekļiem?
4) ar kādiem nosacījumiem LTV piešķīrusi šo finansējumu?
5) vai par šāda raidījuma veidošanu ir ticis izsludināts atklāts konkurss? Ja jā, atbildēm pievienojiet iepirkuma dokumentāciju.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
