Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā
Lauris Ļubka, Rēzeknē nogalinātā uzņēmēja Andra Ļubkas dēls28.11.2023.
Komentāri (79)
Iesaki rakstu: 
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Izsaku nožēlu, ka sabiedriskā medija – Latvijas Televīzijas 25. novembra ziņās rādīts sižets, kur savu viedokli par notikušo paudusi par slepkavību aizdomās turētā Igora Haita sieva, kā arī auto šoferis, kuram šobrīd ir aizdomās turētā statuss. Saņemot no žurnālistes ziņu dienu pirms bērēm, nogalinātā vīrieša ģimene no intervijas atteicās.
Neskatoties uz to, ka zinu notikušā detaļas, es tās nevēlos šobrīd publiski iztirzāt. Publiski iztirzājot mana tēva slepkavības detaļas, mēs traucēsim izmeklēšanas gaitai. Mūsu ģimenei ir svarīgi, lai noziedznieks saņemtu taisnīgu sodu.
Tai pat laikā es vēlos uzsvērt, ka mūsu uzņēmumā SIA "Lūsēni" strādā gandrīz 80% krievvalodīgu darbinieku, kā arī ukraiņi. Liela daļa mūsu sadarbības partneru īpašnieku ir krievu tautības cilvēki. Manu tēvu pēdējās gaitās pavadīja dažādu tautību cilvēki. Tāda ir mūsu reģiona specifika, kur jau gadu desmitiem bez naida, bet ar savstarpēju cieņu kopā strādājam un atpūšamies. Līdz ar to - par kādu starpnacionālā naida kurināšanu no mana tēva puses var runāt?
Esam PRET starpnacionālā naida kurināšanu, izmantojot mūsu ģimenes traģēdiju. Esam PRET starpnacionālā naida kurināšanu, lai ar šādiem zemiskiem paņēmieniem attaisnotu Andra Ļubkas slepkavību.
Mūsu ģimenē notikusi traģēdija. Uz manu tēvu tika raidīti vairāki šāvieni viņa sievas un mazmeitas acu priekšā.
Saskaņā ar aculiecinieku teikto mans tēvs nevienu nav aizvainojis vai pazemojis. Viņš nevienam nav uzbrucis vai jebkādā veidā kādu aizskāris.
Mans tēvs tika nogalināts par to, ka kādam nepatika, kā viņš novietoja savu automašīnu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
