Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saka “solīts makā nekrīt” un diemžēl to ir izjutuši un turpina izjust ārstniecības nozarē strādājošie. Šī gada 7.maijā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā noraidīti tiesībsarga iebildumi un akceptēta 2020. gada budžeta pieņemšana, neiekļaujot iepriekš solītos algu paaugstinājumus mediķiem noteiktajā apjomā. Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina, ka šāda mediķu atalgojumu nestabilitāte, nepildot pat likumā noteiktos principus, un neskaidrība par tālāko negatīvi ietekmē nozares stabilitāti.

Jau vairākus gadus norisinās cīņa par pienācīgu atalgojumu veselības nozarē. Politikas plānošanas dokumentos un uzstādījumos veselības aprūpes sistēma ir viena no valsts galvenajām prioritātēm, bet realitātē pat likumā nostiprinātie solījumi netiek pildīti. Nozares attīstība tiek kavēta, un globālās pandēmijas laiks to vēl vairāk izgaismo. Medicīnas nozarē strādājošo izturības robežas nemitīgi tiek pārbaudītas, un šobrīd vēl turklāt ir zudusi ticība tiesiskās paļāvības principam.

Saeima 2018. gada 13. decembrī pieņēma likumu „Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, papildinot Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumus ar 11.punktu. Tas noteica Ministru kabinetam paredzēt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai par 20% trīs gadus pēc kārtas, bet 2020. gada budžetā tam paredzētā summa netika piešķirta pilnā apmērā.

Pagājušā gada vasarā tiesībsargs Juris Jansons vērsās Satversmes tiesā, norādot, ka mediķu algu kāpumam paredzētais finansējums piešķirts mazākā apjomā, nekā iepriekš likumā paredzēts. Gandrīz gadu vēlāk Satversmes tiesā nolemts, ka, pieņemot 2020.gada budžetu, tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principi nav pārkāpti, līdz ar to mediķu algu nepaaugstināšana pilnā apmērā ir notikusi likumīgi.

Latvijas Slimnīcu biedrība neslēpj, ka mediķi, lai gan pārtraukuši protestus un pašaizliedzīgi cīnās pret pandēmiju, nav aizmirsuši par likumā nostiprināto un neizpildīto solījumu. Cīņa frontes pirmajās līnijās Covid-19 pandēmijas laikā nav likusi mediķiem aizmirst solītos un nesaņemtos algu paaugstinājumus. Skaidrs, izsekojams, paredzams atalgojums ir ļoti būtisks, it īpaši laikā, kad mediķu valstī kritiski trūkst, nenotiek paaudžu nomaiņa un ir ļoti grūti jaunos mediķus noturēt Latvijā.

Pēc Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11.punkta, 2020.gadā mediķu algu paaugstinājumam bija jāparedz 191 227 820 eiro, bet 2020.gada budžetā tam tika atvēlēta trīs reizes mazāka summa. Valsts budžeta veidošanā konstitucionālajām institūcijām ir svarīgi panākt budžeta līdzsvarotību, ņemot vērā valsts ekonomiskās iespējas. Ar šādu argumentu tika attaisnota līdzekļu nepiešķiršana pilnā apmērā un arī izmaiņas likumos nesekoja.

Notikušais ir spēcīgi iedragājis uzticēšanos valsts pārvaldei. Valdība neiekļāva 2020. gada budžetā mediķu algu paaugstināšanai summas, kas iepriekš noteiktas ar likumu. Atbildība par to neseko un mediķi paliek bez algu paaugstinājuma, savukārt prasības un slodze tikai pieaug. Sabiedrība ir jau pieradusi pie pandēmijas režīma un arvien mazāk velta uzmanību tam, kas notiek slimnīcās, bet mediķu ikdienā nekas nav mainījies. Covid-19 pacientu ir daudz, personālam jāievēro nepārtraukti pastiprinātas drošības pasākumi un jāstrādā paaugstinātas slodzes apstākļos. Neskatoties uz to, ka tagad mums visiem ir jāapkaro pandēmija, nesaņemtie algu paaugstinājumi nav aizmirsti, un ir zudusi ticība tiesiskajai paļāvībai.

Novērtē šo rakstu:

28
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi