Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Latvijas slepenā gāzes tirgus liberalizācija – kārtējais “veiksmes stāsts”?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
29.11.2015.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenība ir cieši savijusies ar “veiksmes stāsta” spilgtākajām lappusēm. Liepājas MetalurgsPasažieru vilciena iepirkums, Citadele, nu pat arī airBaltic – viss notiek pēc vienas shēmas: no sākuma tiek pieņemti lēmumi, kas rada pamatu tālejošām sekām. Tad tiek pieļauts tām pamazām, “nemanāmi” iestāties un samilzt līdz tādam apmēram, ko pilsoniskā sabiedrībā vērtētu kā skandālu (bet pie kā mēs jau esam pieraduši kā pie dubļiem rudenī).

Tad tiek demonstrēta apņēmīga bezspēcība un nekompetence, un, lai to varētu pasniegt kā adekvātu rīcību, kas nesīs vajadzīgo rezultātu, – viss tiek noslepenots, jo tad sabiedrībai var stāstīt, ko vien vēlas, – tai nav atskaites sistēmas, pēc kuras pārliecināties, vai tā ir patiesība. Un, ja kaut kas tomēr “nāk gaismā”, tā nav liela bēda - tad “veiksmes stāstu” pielabo vai pārstrādā kā, piemēram, gadījumā ar airBaltic par Sukhoi lidmašīnām un citiem “investoriem” sasolītajiem labumiem.

Savukārt, lai nepietiktu laika atklāties patiesībai un nebūtu nepieciešams mainīt kādam (bet ne sabiedrībai) izdevīgo lēmumu, tas viss tiek darīts “pēdējā brīža akcijas” ietvaros – vai nu tiek pieņemts tieši šis lēmums (vai arī tiek piedāvāts vēl kaut kas idiotiskāks – lai “šis lēmums” neliktos vairs tik peļams), vai arī viss būs pagalam!

Un vajadzīgais lēmums, vienalga kāds tas būtu, protams, tiek pieņemts…

Izskatās, ka šī shēma (kas legalizē visatļautību un bezatbildību un ļauj īstenot jebkuru rezultātu) ir tā iepatikusies, ka pieredzēsim to vēl ne reizi vien. Vismaz visur, kur notiek kādas nozīmīgas materiālo vērtību pārdales, tā ir jau kā neiztrūkstoša šī procesa sastāvdaļa.

Diez vai politiķi censtos ietīt visu tādā necaurredzamas slepenības plīvurā, lai slēptu no sabiedrības to, ko tie dara, ja darītais un lemtais būtu sabiedrības interesēs…

Ja nebūtu šī slepenības plīvura, kurā ietīt kārtējo kāda “veiksmes stāstu”, visdrīzāk šo “veiksmes stāstu” laiks sen jau būtu beidzies - “veiksmes stāsta” virzītāji jau atdusētos politiskajā mēslainē vai atrastos kādā citā vietā.

Noslēgumam tuvojās Latvijas gāzes tirgus liberalizācija. Sabiedrībai tā tiek pasniegta kā brīvības un jaunu iespēju laiks. Un tik tiešām, kad beidzot 2017. gadā Latvija būs izpildījusi visas savas uzņemtās saistības pret esošā monopolista akcionāriem, nebūs nekādu šķēršļu to īstenot - tā tas tiešam varētu arī būt, ja visi mājasdarbi tiek izdarīti kārtīgi un pareizi (cik gan mēs varam uz to paļauties un cerēt - tas ir cits jautājums.).

Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa.

Ir arī sabiedrībai neredzamā aisberga daļa - šis liberalizācijas process ir saistīts ar nozīmīgu (simtos miljonos mērāmu) vērtību pārdali. Nu, vismaz tā tas ir iecerēts saskaņā ar EM virzītajiem liberalizācijas plāniem.

Tas, kāda galu galā sanāks aisberga redzamā daļa (labums sabiedrībai), ir lielā mērā atkarīgs no šīs sabiedrībai neredzamās aisberga daļas – cik sekmīgi un efektīvi tā tiks īstenota un kādos apstākļos tā tālāk atradīsies. Proti, no tā cik pareizi tiks izvēlēts un īstenots tirgus liberalizācijas modelis, cik prasmīgi tiks sadalīta AS Latvijas Gāze, ir atkarīgs, cik lielas būs infrastruktūras izmaksas, kas būs jānosedz Latvijas patērētājam par iespēju sev izvēlēties gāzes piegādātāju.

Diemžēl vismaz pagaidām viss liecina par to, ka arī šeit mūs sagaida kārtējais “veiksmes stāsts”. Jau sen bija zināms, ka 2017.gadā Latvijai vairs nebūs nekādu juridisku šķēršļu pabeigt savu gāzes tirgus liberalizāciju, bet tikai tagad līdz Saeimai ir atnācis EM virzītais tirgus liberalizācijas priekšlikums.

Un ko mēs atkal redzam - atkal zināmais stāsts: vispirms skaļi un daudzsološi paziņojumi, to piesegā tiek piedāvāts dīvains, “izmežģīts risinājums” – sabiedrībai dārgs un sarežģīts, un tad, kad kāds sāk tajā iedziļināties, norādīt uz acīmredzamām neatbilstībām, liekot tās paskaidrot sabiedrībai, tad pār visu nolaižas slepenības plīvurs un atkal tiek ieslēgti vecie argumenti – ģeopolitika, Eiropas prasības un laika trūkums - kā pietiekams pamatojums tam, kāpēc tas viss ir jāpieņem tā, kā tas ir piedāvāts, ātri un bez saprašanas. (http://www.pietiek.com/raksti/em_piedavatais_latvijas_gazes_sadalisanas_modelis_atgadina_citadeles_pardosanas_shemu )

Par laimi, reālā situācija šoreiz ir citādāka – galīgie lēmumi vēl nav pieņemti (varbūt tāpēc, ka šoreiz ar valdības lēmumu vien nepietiek), šoreiz vēl ir laiks ar visu tikt skaidrībā (ja vien ir tāda vēlēšanās) un pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu. Ja vien atbildīgajām amatpersonām būs tāda politiskā griba.

Iepazīstoties ar EM piedāvāto liberalizācijas priekšlikumu, ir acīmredzams, ka ir izvēlēts sarežģīts liberalizācijas risinājums, kas nekādi neatbilst liberalizatoru publiski skaļi deklarētajam mērķim – pēc iespējas ātrāk nodrošināt Latvijas patērētājiem iespēju izvēlēties gāzes piegādātāju, turklāt daudzviet šis piedāvātais risinājums ir juridiski neskaidrs vai pat pretrunā ar spēkā esošajām likuma normām un Eiropas prasībām. Tādēļ EM tika lūgta sniegt savus skaidrojumus un pamatot savu liberalizācijas piedāvājumu.

Diemžēl neko vairāk kā vispārīgas frāzes un atsauces uz dokumentiem, kuros nekas no tā, kas ir ticis jautāts, nav atrodams, EM nav spējusi atbildēt, kas vēl jo vairāk rada bažas par tās sagatavoto liberalizācijas priekšlikuma pamatotību, un tā atbilstību sabiedrības interesēm. Vēl jo vairāk šīs bažas pastiprina EM atbildes attiecībā uz šī risinājuma juridisko pamatotību – vispirms cenšoties pamatot to visu ar atrunu, ka to ir sagatavojuši “ļoti kompetenti juristi”, taču, kad EM tiek lūgta iepazīstināt ar šo “kompetento juristu” atzinumiem, lai varētu pārliecināties par to pamatotību – sākas paslēpes.

Vispirms jau vairākas nedēļas ir nepieciešamas, lai EM atklātu, kas ir šie “kompetentie juristi” - juridiskie biroji (kopumā vismaz 3 biroji) , kurus EM ir izmantojusi, lai sagatavotos “pareizajai” tirgus liberalizācijai. Un arī tas notiek tikai pēc tam, kad šajā procesā tiek iesaistīta premjerministre ar lūgumu nodrošināt sava ministra darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem. Varbūt tāpēc tāda EM stīvēšanās, ka dažs labs no šiem “kompetentajiem juristiem”, izrādās, sniedz savus pakalpojumus arī citām šajā “liberalizācijas” procesā ieinteresētajām pusēm?…

Situācija kļūst vēl divdomīgāka un, jāsaka, arī amizantāka, kad EM tiek lūgts nodrošināt iespēju deputātiem (kuriem Saeimā būs jāstrādā un jālemj par šo EM sagatavoto priekšlikumu) iepazīties ar šo “kompetento juristu” atzinumu.

Aicinot EM iesniegt tās piesaukto “kompetento juristu” atzinumu, lai pārliecinātos, ka tās piedāvātais liberalizācijas risinājums ir juridiski korekts un neradīs sarežģījumus, kas var nozīmīgi aizkavēt sekmīgu tirgus liberalizāciju, – EM šo atzinumu neiesniedz (kas ir savdabīgi valstij, kurā skaitās, ka ir parlamentāra demokrātija), bet paziņo, ka ar šo materiālu var iepazīties Ekonomikas ministrijā. Starp citu, arī uz pārējiem tai uzdotajiem jautājumiem tiek sniegtas bezjēdzīgas vispārīgas atbildes, atsaucoties uz dokumentiem, kuros atbildes uz uzdodamajiem jautājumiem nav atrodamas (laikam cerot, ka neviens tos tāpat nelasīs). Toties rūpīgs lasītājs tajos atradīs atsauces uz citiem “kompetentiem juristiem”, kurus tā nevēlējās nosaukt EM. Šī EM atbilde ir publiski pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/0CEB7D6037CF9A1EC2257EE600349ED6?OpenDocument

Taču, kad tika pieprasīts EM nodrošināt šo iespēju iepazīties ar šo dokumentu, sākās klasiskais “riņķa dancis” – izrādījās, neviens ministrijā nebija gatavs to darīt, atbildīgo ierēdni darba laikā nemaz nevarēja sazvanīt, pieprasījums tika pāradresēts no viena ierēdņa uz citu, pēc tam vispār neviens nevēlējās atbildēt, un tikai pēc tam, kad ministrijai tika paziņots, ka tik un tā ir deputāts, kurš ir gatavs ierasties kopā ar masu medijiem, lai saņemtu atbildi - uzreiz bija zvans no EM, kura paziņoja, ka šis dokuments ir konfidenciāls un ar šo dokumentu deputāts var iepazīties tikai tad, ja viņam ir pielaide valsts noslēpumam. Kas ir ļoti savdabīgi – gandrīz nevienam no deputātiem, izņemot varbūt pāris cilvēkus, Saeimas Tautsaimniecības komisijā nav noformētas pielaides valsts noslēpumam, un neviens komisijā nav arī bijis informēts, ka tiem savu pienākumu veikšanai tai būtu jāpiesakās.

Vai tas parāda EM (nu vai arī patieso šī likumprojekta virzītāju) nodomu, ka Saeimai šeit ir atvēlēta tikai formāla loma – nobalsot par sagatavoto kādam vajadzīgo risinājumu bez sajēgas, kas īsti tiek apstiprināts, cik tas ir atbilstošs valsts un sabiedrības interesēm?

Vēl amizantāka bija EM reakcija uz lūgumu sniegt atbildi - kurā datumā, kas konkrēti, ar kādu lēmumu ir noslepenojis šo ziņojumu? EM tā arī nespēja uz to atbildēt! Vien, ka šo “informāciju sniegsim ar vēstuli, kura būs klasificēta dienesta vajadzībām” - ļoti savdabīga un hrestomātiska atbilde kārtējam “veiksmes stāstam”. Slepenības plīvurs tiek izmisīgi steidzīgi vilkts pāri jeb kam, kas var atklāt patiesību - noslēpums nu jau ir ne tikai pats lēmums, bet pat tā pieņemšanas datums un lēmuma pieņēmējs.

Viss notiekošais pamatoti liek aizdomāties, kas tik ļoti šeit patiesībā tiek slēpts?

Lai Saeimas Tautsaimniecības komisija varētu atbildīgi izskatīt EM sagatavoto likumprojektu saistībā ar Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, ir svarīgi gūt pārliecību, ka EM sagatavotais tirgus liberalizācijas modelis( enerģētikas lietpratējam to grūti ir nosaukt par modeli) ir izdevīgākais risinājums Latvijas patērētājam, un ka to tiek piedāvāts īstenots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nevis pārkāpjot tās kādu interešu labā, Latvija tiks ievilkta garās un dārgās tiesvedībās, bet iesāktais tirgus liberalizācijas process “uzkārsies” vai arī pārvērtīsies nepamatoti sadārdzinātā procesā (bet kādam – “veiksmes stāstā”), kuru kārtējo reizi mums visiem nāksies paklausīgi apmaksāt.

Tāpēc nu jau Saeimas Tautsaimniecības komisija ir lūgusi EM sniegt atbildes uz principiāliem un acīmredzami “diskutabliem” piedāvātā liberalizācijas “modeļa” aspektiem:

Saeimas Tautsaimniecības komisijai izskatīšanai ir nodoti grozījumi “Enerģētikas likumā”.

Šajos grozījumos “Enerģētikas likumā”, kurus ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), lai pabeigtu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, esošo monopolistu AS Latvijas Gāze (turpmāk – LG), kas pašlaik ir vertikāli integrēts uzņēmums un veic gan gāzes pārvadi, gan uzglabāšanu, gan sadali, gan tirdzniecību, tiek piedāvāts sadalīt - izveidojot divus jaunus monopolus: vienu – pārvadei un uzglabāšanai, un otru – sadalei, paredzot atstāt to kopā ar gāzes tirdzniecību.

Lai īstenotu sekmīgu gāzes tirgus liberalizāciju, ir jāveic vertikāli integrēta uzņēmuma sadalīšanu – nodalot dabīgā monopola aktivitātes (pārvade, uzglabāšana, sadale) no jomām, kur ir iespējama konkurence (tirdzniecība).

Ir acīm redzams, ka EM piedāvātais sadalīšanas risinājums – veidot divus jaunus monopolus, ir sarežģītāks un dārgāks, nekā, ja to veiktu, nodalot visu infrastruktūru (pārvadi, uzglabāšanu, sadali) no tirdzniecības (kā to paredz ES likumdošana), tādejādi, atsaistot visu infrastruktūru kā vienotu veselumu, nebūtu jāveido divi jauni licencējami un sertificējami monopoluzņēmumi, turklāt šāds modelis nodrošinātu daudz pārskatāmāku un vienkāršāku iespēju gāzes tirgotājiem aizsniegt patērētājus Latvijas tirgū, jo tiem nebūtu jāvienojas ar diviem monopoliem, no kuriem viens turklāt būs saistīts ar esošo gāzes tirgotāju. Šāds modelis būtu arī ātrāk un vienkāršāk īstenojams nekā EM piedāvātais, tādejādi nodrošinot Latvijas patērētājiem reālu iespēju izmantot liberalizēta gāzes tirgus priekšrocības, jau tuvākajā nākotnē, kā to ir paredzējusi un deklarējusi EM.

EM piedāvātais risinājuma pamatojums ir juridiski neskaidrs, un atsevišķas normas, iespējams, ir pretrunīgas vai pat juridiski nekorektas. Tā, piemēram – par valstij paredzēto rīcību saistībā ar Inčukalna krātuves pazemes daļu, iespēju piemērot jaunajiem komersantiem citam komersantam citā ekonomiskajā situācijā noteikto tarifu, paredzēto sabiedrības (sistēmas operatora) atbildību, par tās akcionāru rīcību, citi likumprojektā noteiktie nosacījumi LG aktīvu sadalīšanai, akciju atsavināšanas nosacījumi un termiņi - tas var radīt pamatotu risku, ka šāds risinājums var netikt īstenots, var tikt apstrīdēts tiesiski pamatotā veidā, tādejādi ieraujot Latvijas valsti garās un dārgās tiesvedībās, kas var būt par pamatu gāzes tirgus liberalizācijas aizkavēšanai un nepamatotu zaudējumu radīšanai valsts budžetam un Latvijas gāzes patērētājiem.

ES tiesību aktos noteiktās neatkarības nodrošināšanas prasības ir veidotas, lai īstenotu pamata uzdevumu, kas definēts Direktīvas 2009/73/EK (turpmāk – Direktīva) Preambulā, proti – efektīvi nodalīt infrastruktūru (tīklus un dabas gāzes glabātuves), kas ir dabīgais monopols, no ražošanas un piegādes darbībām, kur ir iespējama konkurence.

Direktīva nepieprasa valstīm ieviest vienu konkrētu neatkarības nodrošināšanas risinājumu, bet gan piedāvā dalībvalstij izvēlēties ieviest vienu no trijiem variantiem, kas paredzēti Direktīvā. Latvijai ir iespējas izvēlēties jebkuru no Direktīvas 9. pantā minētajiem neatkarības nodrošināšanas risinājumiem.

Kā tas izriet no Direktīvas, izvēloties un ieviešot izvēlēto risinājumu, dalībvalstij ir jābalstās uz prevalējošām sabiedrības interešu vajadzībām (public interest), nacionālajai likumdošanai ir jāsamēro vispārējās sabiedrības intereses ar dabasgāzes komersantu akcionāru interesēm. Šajā sakarā nozīmīgi secinājumi ietverti arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumos, kur vērsta uzmanība uz to, ka dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem ir jābūt atbilstošiem sasniedzamajiem mērķiem, bet tie nevar būt pārmērīgi. Tas vēl jo vairāk pastiprina nepieciešamību komisijai izvērtēt, cik pamatoti un atbilstoši ir EM piedāvātā risinājuma nosacījumi, lai netiktu aizkavēta sekmīga Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pabeigšana.

Tādēļ komisijai ir svarīgi gūt pārliecību, ka EM izstrādātais gāzes tirgus liberalizācijas priekšlikums un izvēlētais modelis ir visatbilstošākais sabiedrības interesēm, un tā īstenošanai tiek piedāvāts izmantot tādus līdzekļus, kas ir samērīgi un nepieciešami konkrētu Direktīvas mērķu sasniegšanai, un ir atbilstoši Direktīvas un Latvijas likumu prasībās noteiktajam.

Tāpēc, lai varētu īstenot kvalitatīvu Enerģētikas likuma grozījumu likumprojekta sagatavošanu nākošajiem lasījumiem, lūdzam Jūs:

-     iesniegt iespējamo liberalizācijas modeļu salīdzinājumu – salīdzinošās izmaksas, priekšrocības un trūkumus, gan to ieviešanā, gan uzturēšanā, kā arī to ieviešanai nepieciešamā laika grafikus.

-     iesniegt AS Latvijas Gāze sadalīšanas variantu salīdzinājumu: EM piedāvātā varianta (infrastruktūra tiek sadalīta, veidojot divus jaunus monopolus) salīdzinājumu ar variantu, kad infrastruktūra netiek sadalīta, bet no darbībās jomām, kurās ir dabīgais monopols, tiek nodalīta gāzes tirdzniecība – iesniegt šo variantu salīdzinošās ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, ieviešanai nepieciešamos laika grafikus.

-     iesniegt Jūsu sagatavotajā likumprojektā paredzētās gāzes tirgus liberalizācijai nepieciešamo pasākumu iespējamo izpildes laika grafiku – atspoguļojot un pamatojot katram pasākumam nepieciešamā laika termiņu atsevišķi (piemēram: komersanta licencēšana, sertificēšana, pirmpirkuma tiesību izmantošana, utt.) un atspoguļojot uzskatāmi kopējo laika grafiku visam procesam kopumā (reālajā izpildes kārtībā sakārtojot visus paredzētos nepieciešamos pasākumus), lai komisija varētu gūt pārliecību, ka likumprojektā noteiktie termiņi ir noteikti reāli un ir izpildāmi.

-     paskaidrot, kā ar EM piedāvāto risinājumu ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo piegādes drošumu Latvijas patērētājiem, un kādas (un cik lielas) ir sagaidāmās papildu izmaksas, kuras radīsies gāzes sistēmai, lai tā būtu spējīga novērst sekas, kas radīsies, kad kāds sistēmas dalībnieks (tirgotājs) nespēs pildīt savas uzņemtās saistības pret Latvijas patērētājiem, un kā šīs izmaksas tiks attiecinātas, lai netiktu diskriminēti tirgus dalībnieki.

Sniegt juridisko skaidrojumu un pamatojumu zemāk norādītajiem juridiski neskaidrajiem aspektiem:

- Likumprojektā 20.pantā noteikts pienākums Ministru kabinetam lemt par pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļas nodošanu komersantam lietošanā, turklāt vēl nosakot atlīdzības apmēru par pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļas izmantošanu, kura saskaņā ar Latvijas likumdošanu nemaz nepieder valstij, bet gan zemes īpašniekam, kas rezultātā var radīt Latvijas valstij neizpildāmas saistības, kuras tai tiek paredzētas EM piedāvātajā likumprojektā.

- Likumprojektā 101.1 pantā sistēmas operatoram paredzēto soda piemērošanu par 111. pantā noteikto prasību neizpildīšanu, kas nav atkarīgs no sistēmas operatora, bet gan no tā akcionāru rīcības – līdz ar to likumprojektā paredzot noteikt atbildības principu, kas ir pretrunā Komerclikumā noteiktajam.

- Likumprojektā pārejas noteikumos paredzēto pienākumu sistēmas operatoriem sniegt savus pakalpojumus par tarifiem, kas noteikti AS Latvijas Gāze, tas ir citam komersantam, pie citiem saimnieciskās darbības apstākļiem – kas ir pretrunā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajiem regulēšanas principiem un šī likuma mērķim.

- Likumprojekta anotācijā ir tieši norādīts, ka “Inčukalna pazemes gāzes krātuvi ir uzskatāma par integrētu kopējā dabasgāzes pārvades tīklā”. Tādēļ likumprojekts paredz izveidot vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru. Šādu iespēju paredz Eiropas likumdošana, taču tajā pašā laikā Direktīvas 2.pants nosaka, ka šādā gadījumā dabasgāzes krātuve ir rezervēta vienīgi pārvades sistēmas operatoram sistēmas darbības nodrošināšanai un trešo pušu piekļuve šādai “krātuvei” vispār nav iespējama, tas ir, to nevar izmantot citi tirgus komersanti savām vajadzībām – to norāda arī Eiropas Komisija savos darba dokumentos. Savukārt šāda prasības ievērošana padara neiespējamu un praktiski bezjēdzīgu EM piedāvāto gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu.

- EM izstrādātais likumprojekts paredz ļoti specifisku izņēmuma noteikumu attiecībā uz vienotā dabasgāzes pārvades un sadales operatora piederību, proti, EL 111. panta piektā daļa, kas paredz neattiecināt EL 111. panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4. punkta prasības uz finanšu institūcijām, kuras atbilst virknei kritēriju. Šāds noteikums faktiski rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz citiem iespējamiem investoriem, un nozīmīgi sašaurina pretendentu loku, un liedz iespējas piesaistīt stratēģisko investoru, kas būtu nozīmīgi Latvijas patērētājam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Inčukalna pazemes gāzes krātuves ekspluatāciju un attīstību. Šādu regulējumu neparedz Direktīva.

- Iesniegt skaidrojumu, kas tieši ir domāts ar jēdzienu “persona” likumprojekta 111. pantā.

Lūdzam Jūs nodrošināt iespēju komisijai izskatot likumprojektu izmantot darbam juridiskos un cita veida atzinumus, kuri ir tikuši sniegti EM saistībā ar gāzes tirgus liberalizāciju, balstoties uz kuriem, EM ir sagatavojusi Saeimai iesniegto likumprojektu - nodrošināt iespēju visiem komisijas deputātiem, komisijas un juridiskā biroja atbildīgajiem speciālistiem izmantot to komisijas darbā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...