Latvijas Republikas tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres demisijas pieprasījums

Tieslietu sistēma ir demokrātiskas valsts pamats, kas nodrošina likumību, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu. Bez tās nav iespējama sabiedrības miera un kārtības uzturēšana, kā arī ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšana. Diemžēl Latvijas tieslietu sistēma saskaras ar vairākām problēmām, kas grauj tās efektivitāti un kvalitāti.

Pēc Eiropas Komisijas datiem, Latvijas tieslietu sistēma ir viena no zemāk novērtētajām Eiropas Savienībā pēc tiesiskuma indeksa. Latvijas cietumos ir viens no augstākajiem ieslodzīto skaitiem uz 100 000 iedzīvotāju Eiropā, un cietumu apstākļi ir bieži kritizēti par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tieslietu sistēmas darbinieki saskaras ar personāla trūkumu un zemu algu līmeni, kas ietekmē viņu motivāciju un profesionalitāti. Tieslietu sistēmas infrastruktūra un aprīkojums ir novecojis un nepiemērots mūsdienu prasībām.

Sabiedrības uzticība tiesai un prokuratūrai ir zema, un daudzi cilvēki jūtas neaizsargāti vai diskriminēti tieslietu sistēmā. Tieslietu sistēma arī nepietiekami izmanto alternatīvus sodus, piemēram, sabiedriskos darbus vai elektronisko uzraudzību, kas varētu samazināt cietumu pārapdzīvotību un recidīvisma līmeni. Tieslietu sistēma arī kriminalizē narkotiku lietošanu, kas ir pretrunā ar Eiropas Padomes ieteikumiem par narkotiku politiku.

Šie jautājumi ir bijuši aktuāli jau ilgu laiku, taču neviena no politiskajām partijām nav devusi tiem pienācīgu uzmanību. Pirms 14. Saeimas vēlēšanām mūsu profesionālās biedrības biedriem palūdza, lai mēs paanalizējam partiju programmas. Bijām pārsteigti, jo, tās lasot, radās sajūta, ka Latvijā ar tiesu sistēmu viss ir kārtībā. Tikai ļoti retā programmā bija kaut kas ierakstīts par šo jautājumu – labākajā gadījumā divi trīs teikumi, tajā skaitā arī par to, ka jālikvidē Satversmes tiesa. Pat vēlēšanu uzvarētājai “Vienotībai”, kura pretendēja uz tieslietu ministra krēslu, programmā, kas skar tieslietas, bija pārsteidzoši maz par to, kas būtu jāuzlabo tieslietu sistēmā.

Šodien mums ir tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, kura ir pilnīgi nespējīga risināt tieslietu sistēmas problēmas un ir rupji izteikusies par sabiedrību. Viņas reakcija uz bēgšanas gadījumu no Rīgas Centrālcietuma ir nepieņemama un maldinoša. Šis gadījums ir nopietns drošības pārkāpums, kas liecina par cietumu sistēmas neefektivitāti un korupciju.

Jau vēstīts, ka nesenākā bēgšana no cietuma Latvijā norisinājās svētdien, 23. jūlijā, kad no Rīgas Centrālcietuma izbēga par slepkavības mēģinājumu notiesātais Māris Kovaļovs. Viņš tika arestēts, tikai pateicoties policijas darba veiksmei un sabiedrības palīdzībai.

Tieslietu ministre ir atbildīga par cietumu sistēmas uzraudzību un kontroli, taču viņa tikai tikusies ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Dmitriju Kaļinu un Rīgas Centrālcietuma priekšnieku Raivi Runci un saņēmusi viņu ziņojumu par notikušo. Viņa arī paziņojusi, ka bēgšanas gadījums ir “izolēts incidents”, ka cietumu sistēma ir “droša” un ka nav nepieciešams veikt nekādas izmaiņas vai sankcijas. Viņa arī apgalvojusi, ka bēgļi nav apdraudējuši sabiedrisko kārtību vai drošību.

Tas ir pilnīgi absurdi un nepatiesi. Bēgšana no cietuma ir neiedomājams un nepieņemams gadījums, kas rada lielu bažu sabiedrībā. Tieslietu ministre ir mēģinājusi nomierināt sabiedrību ar meliem un attaisnojumiem, bet viņa nav rādījusi nekādu iniciatīvu vai plānu, kā uzlabot cietumu sistēmu un novērst šādu gadījumu atkārtošanos. Viņa arī nav atvainojusies sabiedrībai par šo skandālu vai pieprasījusi atbildību no cietumu vadības vai darbiniekiem.

Tieslietu ministre ir zaudējusi sabiedrības uzticību un autoritāti, un viņa nav spējusi nodrošināt tieslietu sistēmas efektivitāti un kvalitāti. Viņa ir ignorējusi Saeimas Tieslietu komisijas ieteikumus par cietumu reformu, viņa ir atteikusies sadarboties ar Satversmes tiesu par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, kas ir viens no galvenajiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā.

Viņa ir pretojusies Satversmes tiesas lēmumam par pensiju indeksāciju, kas ir skārusi tūkstošiem pensionāru un grāvusi viņu uzticību valstij.

Viņa ir ignorējusi Satversmes tiesas aicinājumu veikt izmaiņas likumdošanā par partiju finansēšanu, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pārredzamību un godīgumu politikā.

Viņa kā tieslietu ministre sistemātiski nepārbauda viņai kā tieslietu ministrei adresētus iesniegumus, kuri satur priekšlikumus un sūdzības par tiesnešu un citām Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo amatpersonu negodprātīgo darbu. Viņa pieļau iesniegumu nodošanu pārbaudei pat tādiem Tieslietu ministrijas darbiniekiem, kuru kompetencē nav saukt pie atbildības negodīgos tiesnešus. Viņa pieļauj atrakstīšanos, kas savukārt noved pie tā, ka cilvēkiem jāsniedz sūdzība administratīvajā rajona tiesā pret atbildētāju - Tieslietu ministriju.

Uzskatām, ka Latvijas Republikas tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei nekavējoties demisionē, kas ir arī ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa līdzatbildība, lai Saeima var ātrāk izraudzīties jaunu, zinošu un godīgu tieslietu ministru.

Novērtē šo rakstu: