Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Griežamies pie Jums ar lūgumu sakarā ar to, ka Jūs piedalāties Latvijas Republikas likumu ierosināšanā, izstrādāšanā un pieņemšanā (īstenošanā) dzīvē. Ceram, ka esat ieinteresēti, lai paaugstinātu mūsu valsts autoritāti un neievainotu neaizsargātāko sabiedrības daļu - pensionārus. Šī jautājuma risināšana ir ļoti aktuāla un degoša, lai būtu iespēja 2013. un 2014.gadu gaitā izlabot 2011. un 2012. gadā netaisnīgi samazinātās priekšlaicīgās pensijas.

Rakstot vēstuli, mēs cerējām, ka tajā sniegtā nopietnā informācija neatstās vienaldzīgus un izsauks vēlēšanos drusciņ izmanīt likumu, lai nebūtu par to kauns ar tā izstrādāšanu tieši saistītiem Labklājības ministrijas darbiniekiem. Varbūt viņi nesaprot, ko dara?

Mēģināsim savādāk parādīt aktuālu jautājumu, lai būtu redzams, kā darbojas un kā apkrāpj pensionārus „smukais" esošais Pensiju likums. Jebkurš Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) inspektors var sastādīt tabulu, kura rāda, kā faktiski mainījās nozīmēto pensiju lielumi atkarībā no gada.

Tabulā veikts pensijas aprēķins ideālam darbiniekam, kas saņēma stabilu algu Ls 150,00 apmērā, par kuru uzņēmums, kurā viņš strādāja, maksāja visus nodokļus un līdz 1996. gadam viņam ir nostrādāti 23 gadi.

Pensijas noformēšanas gads

Priekšlaicīga,

60 gadu vecumā pensija Ls

Atšķirība no 2009. gada līmeņa (%)

Laicīga, 62 gadu vecumā pensija Ls

Atšķirība no 2009. gada līmeņa (%)

Faktiski:

2009

253.99

0

273.35

0

2010

245.17

3.47

263.82

3.49

2011

198.85

21.71

213.73

21.81

2012

181.75

28.44

196.54

28.10

2013

192.77

24.10

208.45

23.74

Ja 2011.

gada indekss

2013

163.574

35.60

176.89

35.29

būtu 0,9

               

Pēc tabulas ir skaidri redzams, kā mainījās pensijas lielums no 2009. gada līdz 2013.gadam. Katru gadu samazinājās pensiju aprēķināšanas indeksi un atbilstoši samazinājās pensijas lielums.

Sasniedzot 60. gadu vecumu, cilvēki baidās pazaudēt tik grūti nopelnīto naudu un ir spiesti iesaistīties loterijā ar valsts struktūru - izdarīt izvēli, vai formēt priekšlaicīgu pensiju vai riskējot gaidīt līdz 62 gadiem.

Līdz 2012. gada beigām nebija zināms, ka 2011. gada indekss būs lielāks par vieninieku un pēc ilgstošā kritiena 2013. gadā pensijas drusciņ izaugs. Ne 2011., ne 2012. gadā to uzminēt nevarēja neviens potenciālais pensionārs, pat neviens VSAA pieredzējis darbinieks.

Ekonomiskās krīzes laikā visi domāja, ka pensiju līmenis kritīs un paliks pavisam niecīgs (atspoguļots pēdējā tabulas rindā). Ar 01.01.2012. no pensijas aprēķina tika izslēgta izdienas piemaksa. Redzot šo visu, 2011. un 2012. gados tieši VSAA inspektori rekomendēja slēgt priekšlaicīgās pensijas, nevis gaidīt līdz 62 gadiem.

Jau formējot priekšlaicīgo pensiju, 1951.gadā dzimušie jutās nesaprotami mazvērtīgāki kā 1949. vai 1950.gadā dzimušie, jo pensija tiem kļuva apmēram par trešdaļu mazāka.

Vēl viena interesanta lieta! Gan tas cilvēks, kas nenoformēja priekšlaicīgu pensiju, gan tas, kas noformēja un nesaņem to, maksā faktiski vienādus nodokļus (no 01.01.2012. priekšlaicīgiem pensionāriem tiek izdarīta niecīga sociāla nodokļa atlaide - 1,5%).

Uzņēmumi, kur strādā minētie pensionāri, par viņiem kā agrāk, tā arī pašlaik maksā vienādus sociālos nodokļus - 24,09%. Rezultātā sanāk, ka tas, kurš noformēja priekšlaicīgo pensiju, pēc viņam noteiktās pensijas pārrēķināšanas saņem nesamērīgi mazāku pensijas papildinājumu. Vai tas ir normāli civilizētajā valstī? Kur pazūd nauda, kuru gan viņš, gan uzņēmums par viņu samaksāja? Kāpēc 62 gadu vecumā viņš nevar saņemt to, kas viņam faktiski pienākas?

Zvanot gan VSAA darbiniekiem, gan Labklājības ministrijas darbiniekiem, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un uzdodot jautājumus, var saņemt skaidrojumu, ka mēs izdarījām savu izvēli paši un tagad nav ko jautāt! Paši esot vainīgi!

Mēs, protams, jūtamies vainīgi, ka neesam telepāti, neesam dzimuši piemērotā laikā un ka pensiju noformējam nevis uzņēmumā, kurš pārstāv valsti, bet gan „spēļu klubā".

Gribas uzdot jautājumu Labklājības ministrijas darbiniekiem: „Jūs kaut reizi runājāt ar VSAA nodaļu inspektoriem, prasījāt, cik viegli viņiem izpildīt tādu pensiju likumu? Cik lāstu un apvainojumu viņi dzird? Kāpēc jūs savus darbiniekus nesūtāt uz telepātu vai ekstrasensu kursiem? Varbūt tādas zināšanas varētu palīdzēt inspektoru darbā?"

Kāds „gudrinieks" izdomāja, ka tik strauji maināmā pensiju lieluma un likumdošanas dēļ 62 gados nedrīkst izvēlēties izdevīgāko variantu, bet likumā „Par valsts pensijām" 30.pants nosaka, ka vecuma pensiju piešķir uz mūžu!!! Vai tas ir normāli un prātīgi???

Starp 60 gadu jubileju un 62 gadu dzimšanas dienu ir divi gadi. Tad kāpēc likumā eksistē termiņš - viens gads? Ja būtu divi gadi, tad jebkurš potenciālais pensionārs nestabilās ekonomiskās situācijas laikā mierīgi varētu pieņemt lēmumu, kad viņam formēt pensiju, nevis griezties pie zīlētāja. Taču, ja viņš strādā, pensiju fonds viņam neko nemaksā un neko nezaudē. Ja būtu termiņš - divi gadi, tad VSAA nodaļu darbiniekiem nevajadzētu melot pensionāriem.

Ir zināms, ka 2011. un 2012. gadu laikā priekšlaicīgas pensijas noformēja 6000 cilvēku. Acīmredzams, ka viņi visi jūtas apkrāpti un vēlētos 2013. un 2014. gados no jauna pārformēt pensijas. Kāpēc nedrīkst viņiem dot tādu iespēju, ja ekonomiskā situācija uzlabojas?

Mēs neprasām no valsts budžeta papildu naudu. Valstij vajadzēs tikai atdot atņemto, kuru potenciālie pensionāri maksāja nodokļos līdz saviem 62 gadiem. Un valsts mērogā šī nauda nav tik liela. Ja vidējā pensija valstī ir Ls 200,00 un katrs ir apkrāpts uz Ls 12,00, tad kopējā summa būs 6 000 x Ls 12 = Ls 72 000 mēnesī.

Latvijas un pasaules ekonomiskā situācija mainās, un pensiju lieluma kritumu no 2009. līdz 2012. gadam par 28,5% var attaisnot un paskaidrot. Pret to ne vienam pretenziju nav. Mēs arī to saprotam un neprasām atdot 2009., 2010. gadu pensiju lielumus.

Lai nejustos par muļķiem, kurus apkrāpa valsts, kurai ticējam un atdevām savu darba mūžu, lūdzam izpildīt tik niecīgo lūgumu - atļaut pārformēt pensijas saskaņā ar 2013. un 2014. gadu nosacījumiem - dot cilvēkiem godam nopelnītās vecumdienas.

* Genadijs Glušins (zaudēs aptuveni 50 Ls katru mēnesi), Eduards Freivalds (zaudēs aptuveni 12 Ls katru mēnesi) un Jurijs Gavrilovs (zaudēs aptuveni 6 Ls katru mēnesi).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...