Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Latvijas Radio niecīgo algu dēļ pametusi liela daļa žurnālistu, šīs valsts SIA vadība saņem milzīgas algas – pat vairāk nekā 4600 eiro mēnesī. Saņemot šāda līmeņa algu, Latvijas Radio valdes locekle – Nacionālās apvienības pārstāve Sanita Dika-Bokmeldere pērn jaunus zobus salikusi par 10 271 eiro: šāda summa ir ievērojami lielāka par radio korespondenta gada atalgojumu.

Kā rāda publiskotās valsts amatpersonu deklarācijas, Dika-Bokmeldere pērn atalgojumā Latvijas Radio saņēmusi 48 174 eiro jeb vidēji gandrīz 4200 eiro mēnesī (jo nav strādājusi pilnus 12 mēnešus).

Otra Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša gada laikā atalgojumā saņēmusi 50 525 eiro jeb vidēji 4210 eiro mēnesī, bet valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne – 56 371 eiro jeb vidēji gandrīz 4700 eiro mēnesī.

Kopā visu trīs Latvijas Radio valdes locekļu uzturēšana no nodokļu maksātāju kabatas izmaksājusi 155 tūkstošus eiro. Neviena no viņām šodien nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai šo savu atalgojumu uzskata par adekvātu un pelnītu, taču U. Klapkalne uz jautājumu atbildēja ar šādu "ieskatu radio darbā":

"Dramatiskā situācija Latvijas Radio nav radusies vienas dienas laikā un pat ne šīs valdes darbības laikā - gadu desmitiem sabiedriskie mediji ir turēti hroniskā naudas badā - atalgojuma fonds tikai šogad ir sasniedzis 2008.gada līmeni, remonts pèdējo reizi bija 1949.gadā, tehnoloģiju nomaiņai finansējums tiek piešķirts vien tad, kad tās pārstāj darboties un draud iestāties klusums ēterā. Budžets ilgstoši ir lāpīts ar vienreizējiem naudas piešķīrumiem, nevis ilgtermiņā plānveidīgi attīstot sabiedrisko mediju. 

Radio valde ir darījusi visu iespējamo, lai stratēģiski un plānoti attīstītu uzņēmumu, gada laikā pirmo reizi Radio pastāvēšanas vēsturē izstrādāta uzņēmuma stratēģija, darba plāns, satura kvalitātes vadības sistēma, ēkas attīstības plāns un stratēģijas ieviešanai nepieciešamo līdzekļu aprēķins. Bet jāsaprot, ka uz iekšējo rezervju rēķina nav iespējams atrast vienu miljonu eiro – desmito daļu no Radio kopējā finansējuma gadā. Var jau spekulēt par valdes atlaišanu un algu pārdali par labu žurnālistiem, bet tas būtu tik pat absurdi, kā teikt - atlaižat valdību un uz tā rēķina paceliet skolotājiem algas.

Šī brīža valdei ir jārisina problēmas, kas iekrātas un samilzušas vismaz pēdējo 20 gadu laikā – tas ir milzīgs darba apjoms, kuru bez likumdevēja un izpildvaras lēmumiem par adekvāta finansējuma piešķiršanu nav iespējams paveikt. Mūsu darba izvērtējums ir kapitāldaļu turētāja – Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes – rokās. Savukārt valdes atalgojuma “lielums” būtu jāskata kontekstā ar līdzīga veida valsts kapitālsabiedrībām. Latvijas Radio valdei atlīdzība ir par kārtu mazāka nekā Latvijas Televīzijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā un citviet."

Dramatiskā situācija Latvijas Radio nav radusies vienas dienas laikā un pat ne šīs valdes darbības laikā - gadu desmitiem sabiedriskie mediji ir turēti hroniskā naudas badā - atalgojuma fonds tikai šogad ir sasniedzis 2008.gada līmeni, remonts pèdējo reizi bija 1949.gadā, tehnoloģiju nomaiņai finansējums tiek piešķirts vien tad, kad tās pārstāj darboties un draud iestāties klusums ēterā. Budžets ilgstoši ir lāpīts ar vienreizējiem naudas piešķīrumiem, nevis ilgtermiņā plānveidīgi attīstot sabiedrisko mediju. 
Radio valde ir darījusi visu iespējamo, lai stratēģiski un plānoti attīstītu uzņēmumu, gada laikā pirmo reizi Radio pastāvēšanas vēsturē izstrādāta uzņēmuma stratēģija, darba plāns, satura kvalitātes vadības sistēma, ēkas attīstības plāns un stratēģijas ieviešanai nepieciešamo līdzekļu aprēķins. Bet jāsaprot, ka uz iekšējo rezervju rēķina nav iespējams atrast vienu miljonu eiro – desmito daļu no Radio kopējā finansējuma gadā. Var jau spekulēt par valdes atlaišanu un algu pārdali par labu žurnālistiem, bet tas būtu tik pat absurdi, kā teikt - atlaižat valdību un uz tā rēķina paceliet skolotājiem algas.
Šī brīža valdei ir jārisina problēmas, kas iekrātas un samilzušas vismaz pēdējo 20 gadu laikā – tas ir milzīgs darba apjoms, kuru bez likumdevēja un izpildvaras lēmumiem par adekvāta finansējuma piešķiršanu nav iespējams paveikt. Mūsu darba izvērtējums ir kapitāldaļu turētāja – Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes – rokās. Savukārt valdes atalgojuma “lielums” būtu jāskata kontekstā ar līdzīga veida valsts kapitālsabiedrībām. Latvijas Radio valdei atlīdzība ir par kārtu mazāka nekā Latvijas Televīzijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā un citvie

Tieši šodien visas trīs Latvijas Radio valdes locekles, kurām Latvijas Radio ziņu dienests izteicis neuzticību, nāca klajā ar apjomīgu vēstuli, lūdzot jaunas „piešprices” no nodokļu maksātāju naudas. Publicējam šo vēstuli pilnībā:

Latvijas Radio valdes atklātā vēstule par finanšu un cilvēkresursu krīzi sabiedriskajā medijā

Vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz krīzes situāciju Latvijas Radio: šobrīd finansējuma trūkuma dēļ kritiski apdraudēta iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā, cieš sabiedriskā medija profesionalitāte. Latvijas Radio valde, pilnībā apzinoties sarežģīto situāciju Ziņu dienestā un Latvijas Radio kopumā, aicina valsts augstākās amatpersonas nekavējoties iesaistīties situācijas risināšanā, steidzamības kārtībā piešķirot valsts budžeta līdzekļus atalgojumam 100 tūkstošu eiro apmērā jau šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.

Šodien, 15. jūlijā, Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs saņem ministriju un neatkarīgo institūciju budžeta prioritāros pieprasījumus nākamajiem trim gadiem. Tie mērosies daudzos simtos miljonu eiro, lūkojot pēc papildu naudas mediķiem un veselības nozarei, izglītības sistēmai, valsts drošībai un aizsardzībai, ceļu un infrastruktūras sakārtošanai... Virkne vēlmju un vajadzību, starp kurām arī būs arī mūsu, Latvijas Radio, budžeta pieprasījums. Vai to kāds pamanīs? Rūpīgi izlasīs un sapratīs, kas stāv aiz cipariem un birokrātijas standartiem atbilstošajiem aprakstiem? Atļausimies apgalvot – diezin vai, jo sabiedrisko mediju pieprasījumus jau gadiem izdevies paslaucīt zem tepiķa, reaģējot vien ārkārtas situācijās.

Tāpēc līdztekus mūsu kapitāldaļu turētāja – Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes – sniegtajām prioritātēm Latvijas Radio valde lēma nākt klajā ar atklātu vēstuli, skaidrojot Jums un sabiedrībai kopumā: Latvijas Radio atrodas uz bezdibeņa sliekšņa. Ja visdrīzākajā laikā netiks piešķirti adekvāti resursi Latvijas Radio satura veidošanai un programmu izplatībai, būtiski pasliktināsies Latvijas informatīvās telpas drošība un sabiedrības iespējas saņemt neatkarīgu, profesionālu un objektīvu informāciju par valstī un pasaulē notiekošo.

Kā zināms, Latvijā sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp, par 30% mazāks, nekā Lietuvā un gandrīz par 45% mazāks, nekā Igaunijā. Ja vidēji Eiropā sabiedrisko mediju finansēšanai piešķir 0,17% no iekšzemes kopprodukta, Latvijā tas ir 0,1%. Valdība jau sen Mediju politikas pamatnostādnēs apņēmās finansējumu palielināt – pērn rādītajam bija jāsasniedz 0,15% no IKP, savukārt nākamgad jau 0,2%. Diemžēl redzam, ka tas palicis tikai uz papīra. Radio budžets tiek lāpīts ar vienreizējiem piešķīrumiem uz vēlēšanām, dziesmu svētkiem, valsts simtgadi un Pāvesta vizīti, neļaujot sistemātiski plānot un rēķināties ar ieguldījumiem algās, tehnoloģijās, infrastruktūrā un attīstībā.

Trīs gadu laikā Latvijas Radio ir pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti. Pēdējā gada laikā Ziņu dienestu vien pametuši 11 žurnālisti un producenti, kuri lielākoties aizgājuši uz labāk apmaksātiem darbiem komercmedijos un Latvijas Televīzijā. Nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ profesionālus un pieredzējušus žurnālistus piesaistīt nav iespējams, tāpēc atlikušie, cenšoties nosegt visas satura tēmas, ir nemitīgā pārslodzē un uz izdegšanas robežas. Līdzīga situācija ir visā Latvijas Radio kopumā.

Mūsu finansējums atlīdzībai šobrīd ir knapi atgriezies t.s. “pirmskrīzes” līmenī. Inflācija kopš 2008. gada ir vairāk nekā 27% - faktiski nauda Radio darbinieku makos ir pat par piektdaļu mazāk, nekā pirms vienpadsmit gadiem. Tajā pat laikā darba apjoms aug, paģērot spēju iet līdzi laikam un līdztekus lineārajai apraidei veidot arī multimediālu saturu portāliem, televīzijai, sociālajiem tīkliem.

2019. gadam Latvijas Radio analītiskās kapacitātes stiprināšanai, proti, žurnālistu algām, prasīja 407 tūkstošus eiro. Diemžēl tehniskā budžeta ietvaros izdevās „izkarot” naudu vien sabiedrības saliedētības programmai un ēkas drošības sistēmai. Tobrīd jaunievēlētais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš publiski aicināja izprast, ka divu nedēļu laikā, kopš strādāja jaunā valdība, nevarot atrisināt visus sasāpējušos jautājumus, tāpēc par jaunām prioritātēm tiks lemts, izstrādājot 2020. gada budžetu.

Valdības deklarācijā ir apņemšanās stiprināt nacionālo mediju telpu un nodrošināt valsts atbalstu daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai. Arī Valsts prezidents Egils Levits, stājoties amatā, savā pirmajā uzrunā minēja, ka nepieciešamas reformas informatīvās telpas politikā, nodrošinot mediju, īpaši, sabiedrisko mediju daudzveidību un kvalitāti.

Šis ir lūzuma punkts, kad valstsvīru un lēmumu pieņēmēju solījumu atlikšana vairs nav iespējama. Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio pieprasa:

1. budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 tūkstošu eiro apmērā jau šogad;

2. budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 989,4 tūkstošu eiro apmērā 2020. gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados;

3. kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020. gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.

Latvijas Radio lūdz apliecinājumu budžeta pieauguma grafikam, lai mazinātu spriedzi darbiniekos, kā arī spētu risināt konkurētspējas jautājumu darbinieku piesaistē un noturēšanā.

Latvijas Radio izprot valsts budžeta veidošanas nosacījumus, tostarp vajadzību palielināt algas virknei sabiedriskajā sektorā nodarbināto – mediķiem, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem. Mēs vienmēr esam iestājušies par visu sabiedrības grupu interesēm. Tomēr šoreiz pienācis brīdis, kad lūdzam visiem kopā iestāties par Latvijas Radio – vienu no svarīgākajiem demokrātijas stūrakmeņiem ar augstāko sabiedrības uzticības mandātu.

Aicinām visas iesaistītās puses un sabiedrību kopumā atbalstīt finansējuma piešķiršanu Latvijas Radio!

Valdes priekšsēdētāja U.Klapkalne

Valdes locekle M.Tukiša

Valdes locekle S. Dika-Bokmeldere.”

Novērtē šo rakstu:

108
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viss sākās ar Šleseru!

FotoTvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām, pret kristīgām vērtībām un cilvēkiem, kuriem kristīgās vērtības ir svarīgas, vēršas Re:Baltica!
Lasīt visu...

18

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

FotoPašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Lasīt visu...

21

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumu, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...