Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - par VSIA "Latvijas Radio" programmas "Latvijas Radio 5 -Pieci.lv" raidījuma "Pilnīgs Vakars " rubrikas "Pieliec Punktu " satura atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.

Atsaucoties uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 2015.gada 17.jūnija informācijas pieprasījumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) sniedz ziņojumu par VSIA "Latvijas Radio" programmas "Latvijas Radio 5 - Pieci.lv" raidījuma "Pilnīgs Vakars" rubrikas "Pieliec Punktu" satura atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.

Padome 2015.gada 8.jūnijā saņēma sūdzību par VSIA "Latvijas Radio" (turpmāk arī - Latvijas Radio) programmas "Latvijas Radio 5 - Pieci.lv" (turpmāk arī - Programma) raidījumos izmantotajiem rupjajiem un nepieklājīgajiem izteicieniem. Padome 2015.gada 9.jūnijā pieprasīja Latvijas Radio sniegt atzinumu par raidījuma atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam atbilstoši Padomes 2012.gada 4.oktobra nolikumam "Par sabiedriskā pasūtījuma veidošanas principiem" . Padome 25jūnijā ir saņēmusi Latvijas Radio satura padomes atzinumu par Pieci.lv projektu "Pieliec punktu" un Latvijas Radio Ētikas komisijas atzinumu. Tāpat Padome 2015.gada 10jūnijā pieprasījusi minētās programmas raidījumu ierakstus, kurus saņēmusi 15.jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.pants nosaka programmu veidošanas vispārīgos noteikumus, cita starpā arī to, ka laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 aizliegts izplatīt audio darbus, kuros lietoti rupji vai nepieklājīgi izteicieni. Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi attiecināmi uz jebkura elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatītu un veidotu programmu, proti, gan komerciālajiem un nekomerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, gan sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr tā kā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir valsts kapitālsabiedrības, kas galvenokārt veido un izplata sabiedrībai paredzētas un tās finansētas sabiedriskā pasūtījuma programmas, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.pantā ir noteikti sevišķi programmu veidošanas nosacījumi tieši attiecībā uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Līdz ar to secināms, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai, tajā skaitā programmu veidošanas prasībām, likumdevējs ir noteicis augstāku satura kvalitātes standartu nekā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Minēto apliecina arī Padomes izstrādātā Koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi, kurā norādīts, ka sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos nebija ieviesti satura kvalitātes vērtēšanas kritēriji, kas apgrūtina sabiedriskā pasūtījuma saturiskās kvalitātes izvērtējumu.

Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Latvijas Radio, kas veido un izplata Programmu, ir sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis. Cita starpā tas izriet arī no elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim izsniegtās apraides atļaujas Nr.RA-028/5 darbības pamatnosacījumiem programmas "Latvijas Radio 5 - Pieci.lv" veidošanai.3 Līdz ar to uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa VSIA "Latvijas Radio" programmas "Latvijas Radio 5 - Pieci.lv" veidošanu ir attiecināmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta noteikumi. Minētā panta otrā daļa nosaka: "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas tiek veidotas atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām [..]".

Latvijas Radio Programmas pārbaudēs ir konstatēts, ka Programmas raidījuma "Pilnīgs Vakars" rubrikā "Pieliec Punktu" (turpmāk arī - Raidījums) ir lietoti rupji un nepieklājīgi izteicieni . Raidījuma rubrika visos apskatītajos gadījumos izplatīta pēc pulksten 22.00. Lai gan Programmā raidījuma "Pilnīgs Vakars" rubrika "Pieliec Punktu", kas satur nenormētu leksiku, ir izplatīta, ievērojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta devītās daļas noteikumus, proti, tā nav izplatīta laika posmā no pulksten 7.00 līdz 22.00, jāpārliecinās, vai šāda raidījuma veidošana un izplatīšana ir atbilstoša sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktajām sevišķajām programmu veidošanas prasībām.

Latvijas Radio Rīcības kodeksā noteikts, ka izklaides raidījumos jāievēro ētikas normas un sabiedrībā pieņemtās pieklājības normas. Tāpat rīcības kodeksā noteikts, ka Latvijas Radio uzrunā cilvēkus labākai dzīves kvalitātei, darbojas sabiedrības interesēs un tā galvenās vērtības kā sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ietver izglītotas sabiedrības veidošanu, izglītošanu un sadzīves kultūras attīstības veicināšanu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 71.pantā noteikts, ka sabiedriskā pasūtījuma uzdevumi cita starpā ir sekmēt demokrātijas un ētikas principu nostiprināšanos, nodrošināt latviešu valodas saglabāšanu, attīstību un lietošanu, veicināt cieņu pret latviešu valodu, nodrošināt bērnu un jauniešu auditorijai atbilstošus informācijas, izglītības, kultūras un izklaides resursus.

Lai gan Raidījumā izmantotā nenormētā leksika (rupji un nepieklājīgi izteicieni Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta devītās daļas izpratnē) ir latviešu valodas sastāvdaļa, sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim valsts valodas lietojums programmu veidošanā ir jānodrošina tā, lai tas nodrošinātu valodas ilgtspēju, nodrošinot tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju.  Tādā veidā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pilda gan valsts valodas politikas pamatnostādnes, gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktās valsts valodas lietošanas vadlīnijas. Tieši sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu loma valsts valodas attīstībā un saglabāšanās ir īpaši būtiska, jo tie īsteno sabiedrisko pasūtījumu, ievērojot visas no tā izrietošās prasības un veidojot ikvienai sabiedrības grupai paredzētus raidījumus.

Atbilstoši Latvijas Radio izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumiem Programmas mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem. Jauniešu auditorija elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas veidošanā tiek uzskatīta par īpaši nozīmīgu, jo jaunieši ir nākamā ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa. Par to liecina arī likumdevēja mērķis īpaši izcelt jaunatnes auditorijai atbilstošas informācijas nepieciešamību. Latvijas Radio konkrētās auditorijas uzrunāšana notiek tieši programmā "Latvijas Radio 5 - Pieci.lv". Tā kā programmas mērķauditorija ir personas vecumā no 15 līdz 30 gadiem, secināms, ka daļa mērķauditorijas ir nepilngadīgas personas. Neskatoties uz to, ka šādu personu aizsardzībai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēts ierobežojums attiecībā uz laiku, kad rupji un nepieklājīgi izteicieni var tik izplatīti, šādu audio darbu izplatīšana programmā arī pēc likumā noteiktā laika, ja tā tiek veidota sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, ir paredzēta jaunatnei un turklāt tās mērķim vajadzētu būt izklaidējošam ar izglītojošu funkciju, nav atbilstoša sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim noteiktajām augstas ētikas un profesionalitātes prasībām un tādā veidā ir pretēja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta noteikumiem.

Tāpat Padome norāda, ka nenormētā leksika Raidījumos izplatīta vairākos gadījumos, proti, tai nav epizodisks raksturs, kas var liecināt par pastāvīgiem sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteikto programmu veidošanas noteikumu pārkāpumiem. Jānorāda, ka no iepriekš minētā Valsts valodas aģentūras atzinuma secināms, ka nenormēta valoda, tai skaitā rupji un nepieklājīgi izteicieni pēc sava rakstura nav savienojami ar Latvijas Radio Rīcības kodeksā iekļauto prasību izklaides raidījumos ievērot vispārpieņemtas pieklājības normas, jo šādus izteicienus (lamu vārdus) lieto, lai savu neapmierinātību, sašutumu izteiktu rupjā, nepieklājīgā veidā vai lai kādu apvainotu, nozākātu  vai šādu vārdu lietojums nav pieņemams māņticības, aizspriedumu vai pieklājības normu dēļ .

Padome secina, ka VSIA "Latvijas Radio" raidījuma "Pilnīgs Vakars" rubrika "Pieliec Punktu", kurā izplatīti rupji un nepieklājīgi izteicieni, nav atbilstoša sabiedriskā pasūtījuma mērķiem un uzdevumiem, kā arī neatbilst sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktajām augstas ētikas un kvalitātes prasībām, līdz ar to Latvijas Radio pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta prasības. Ņemot vērā minēto, Padome 2015.gada 25.jūnijā uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, lai atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajai procesuālajai kārtībai veiktu pārbaudi par to, vai noticis administratīvais pārkāpums un vai piemērojams administratīvais sods likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros tiek pieprasīti Latvijas Radio paskaidrojumi, konstatēta pārkāpuma gadījumā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un lietas izskatīšanas laikā pieņemts lēmums par iespējamo administratīvā soda piemērošanu. Administratīvo pārkāpumu lietas ietvaros Padome stingri ievēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos procesuālos termiņus.

* Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...