Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Reti kuram dakterim garšo pašam savas zāles,” – šo sakāmvārdu šajās dienās sarakstē apliecināja Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts: sabiedriskā medija vadītājs atrada virkni iemeslu, lai publiski neatklātu savu reklāmdevēju sarakstu ar visām saņemtajām summām un citus datus, kaut gan Latvijas Radio darbiniece Ginta Bartkeviča (Mūrniece) tikai dažas dienas iepriekš, uzdevusi Pietiek līdzīgus jautājumus, portāla aicinājumu vispirms precizēt savus jautājumus nekavējoties bija raksturojusi ar vārdiem: „Piesienoties sīkumiem, Jūs tomēr izvairāties atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, uz kuriem nevilcinoties varētu atbildēt ikviens medijs, kas strādā godīgi un kura finanses ir caurspīdīgas.”

No galvenajiem Pietiek pieprasītajiem datiem par sabiedriskā medija – Latvijas Radio saimniecisko darbību tika saņemts tikai ziedotāju saraksts, kas ikviena interesenta aplūkošanai nu ir izvietots Latvijas Radio interneta mājas lapā.

Kad Pietiek Bartkevičai uz viņas vēlmi saņemt SIA Pietiek.lv 2010. gada pārskatu aizrādīja, ka, tā kā SIA dibināta tikai 2010. gada beigās, tā pirmo gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā iesniegs tikai 2012. gadā, viņa šo aizrādījumu nodēvēja par „piesiešanos sīkumiem”. Taču pats Latvijas Radio jau vairākas dienas nav spējis vai vēlējies nodot Pietiek datus par savas šā gada saimnieciskās darbības pirmo septiņu mēnešu darbības rezultātiem.

Savukārt, kad Pietiek lūdza iespēju iepazīties ar Latvijas Radio reklāmdevēju sarakstu, Kolāts jau uzreiz pēc šīs prasības saņemšanas izteica pieņēmumu: „Es šaubos vai varēsim iedot datus, kuru publiskošana var kaitēt uzņēmuma darbībai tirgus/konkurences apstākļos.”

Tā arī izrādījās – Latvijas Radio ģenerāldirektors sagatavoja tikai visu reklāmdevēju sarakstu, nenorādot saņemtās summas. Savukārt uz aizrādījumu, ka Pietiek vēlētos iepazīties arī ar tām, Kolāts atbildēja: „Jūs tikāt lūdzis REKLĀMDEVĒJU SARAKSTU. Tā kā nebija papildu paskaidrojumu, gatavojām kā sapratām.”

Kolāts pat neieminējās, ka šāda rīcība varētu tikt traktēta kā „žurnālista darba kavēšana”, kaut tieši šādi viņš bija raksturojis Pietiek rīcību, aicinot Latvijas Radio darbinieci precizēt, ko tieši viņa vēlas saņemt ar līdzīgu informācijas pieprasījumu.

Savukārt, kad Pietiek informācijas pieprasījumu precizēja, izrādījās, ka Latvijas Radio šādus datus nevēlas izsniegt. „Ar vieglām skumjām man tomēr jākonstatē, ka nevarēšu jums nosūtīt informāciju, cik kurš reklāmas devējs mums samaksājis, ko Jūs tikāt lūdzis,” paziņoja Kolāts.

Saskaņā ar viņa skaidrojumu sabiedriskais medijs, pats šādus datus pieprasot no citiem, savējos nevarot sniegt gan tāpēc, ka „ikviena brīvajā tirgū strādājoša uzņēmuma datu bāze (t.sk. klientu datu bāze īpaši) ir komerciāli aizsargājami jēdzieni, kas biznesā ir pašsaprotama lieta. Kamēr LR darbojas brīvajā tirgū, uz mums attiecas tie paši spēlētāju pienākumi un tiesības”, gan tāpēc, ka „mums ir līgumsaistības ar aģentūrām, kas savā starpā konkurē daudz vairāk, nekā varbūt LR ar komercstacijām. Darīt zināmus viņu apgrozījumu viņu konkurentiem (t.i. izdot jebkādai trešai personai) būtu komercnoslēpumu pārkāpums attiecībā pret viņiem”.

Kamēr Latvijas Radio darbiniece sakarā ar Pietiek aicinājumu precizēt jautājumus norādīja uz „galvenajiem jautājumiem, uz kuriem nevilcinoties varētu atbildēt ikviens medijs, kas strādā godīgi un kura finanses ir caurspīdīgas”, Kolāts paziņoja, ka šādu Latvijas Radio datu izpaušana nebūtu ētiska: „Attiecībā pret klientiem (ne tikai aģentūrām) tas būtu arī ētisks jautājums, jo, kamēr viņi darbojas brīvajā tirgū ar saviem konkurentiem, tie vēlas būt pasargāti no nevēlamas nepamatotas uzmanības, un viņi cita starpā paļaujas uz mūsu godaprātu viņu informācijas neizpaušanā.”

Pati Mūrniece, kā ziņots, jau vairākas dienas nav vēlējusies atbildēt uz virkni Pietiek uzdoto jautājumu par viņas oficiālajiem no nodokļu maksātāju kabatas nākošajiem ienākumiem, jautājumu izcelsmi, to iedvesmotājiem (kā zināms, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs izrādījis par šiem jautājumiem īpašu interesi un aicinājis sniegt uz tiem atbildi) un iespējamo politisko angažētību.

Arī Kolāts nevēlējās atbildēt uz viņam uzdoto jautājumu par viņa kā sabiedriskā medija vadītāja skatījumu: par ko, viņaprāt, liecina šī pretruna, viņa vadītajam medijam pieprasot detalizētus, maksimāli atklātus ieņēmumu datus no citiem, bet kategoriski atsakoties šādus datus sniegt pašam, aizbildinoties ar brīvo tirgu, konkurenci un elementārām ētikas normām, - par dubultstandartiem un dubultmorāli vai tomēr par kaut ko citu?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...