Latvijas pazīstamākajiem uzņēmējiem bijis "treknais auto iegādes gads"
PIETIEK20.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselai virknei pazīstamu Latvijas uzņēmēju - to vidū arī tādu, kas publiski slavē taupīgumu un pieticību - pagājušais gads ir izrādījies "treknais auto iegādes gads": to rāda biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētais Latvijas uzņēmēju iecienītāko luksusauto TOP 45. Pietiek šajā apjomīgajā sarakstā atradis interesantākos un pazīstamākos uzņēmējus, kuri "savu uzņēmumu vajadzībām" kopš pagājušā gada tikuši pie jauniem luksus klases "riteņiem".
- Aizkulišu spēlētāja, Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai atbalstītāja Ulda Mierkalna uzņēmums Pata AB pērn iegādājies automašīnu BMW 760, kuras cena ir no 151 000 eiro.
- Automašīnu Land Rover Range Rover, kuras cena ir no 98 000 eiro, pērn iegādājusies SIA Skonto būve, kuras saimnieks ir pazīstamais polituzņēmējs Guntis Rāvis.
- Šādu pašu automašīnu pērn par saviem līdzekļiem iegādājusies arī AS UPB, kuras lielākais akcionārs ir uzņēmējs Uldis Pīlēns.
- Lielās iepirkšanās laiks ir bijis miljonāra Argoda Lūsiņa uzņēmumam Kurzemes degviela: tas pērn iegādājies ne tikai veselus trīs BMW X5 (cena no 62 000 eiro), bet piedevām vēl arī vienu BMW 740 (cena no 83 000 eiro).
- Pietiek bieži pieminētā polituzņēmēja Māra Martinsona uzņēmums Moduls-Rīga pērn devis priekšroku līzingam: šādi iegādāts gan viens Land Rover Range Rover Sport (cena no 64 000 eiro), gan viens Mercedes Benz GL 500 (cena no 75 000 eiro).
- Šādu pašu Mercedes Benz GL 500 iegādājusies arī mazpazīstamā SIA Meierovica 35, aiz kuras noslēpies neviens cits kā Krievijas apšaubāmās reputācijas miljonārs, Latvijas balzama saimnieks Jurijs Šeflers.
- Bentley Continental GT (cena no 186 000 eiro), izrādās, ir īsts pieticīga aptiekāra auto, - tādu līzingā iegādājusies Belēviču ģimenes SIA Saules aptieka.
- Toties veselus divus šādus auto iegādājusies SIA HB19, kuras vienīgais īpašnieks ir bijušais slavenais hokejists Helmuts Balderis-Sildedzis. Ņemot vērā viņa kādreizējos darījumus ar Andra Šķēles struktūrām, jāprecizē - vienīgais oficiālais īpašnieks.
- Jauns Audi A8 (cena no 72 000 eiro) pērn izrādījies nepieciešams bijušā Ventspils naftas prezidenta Igora Skoka SIA Skoks, bet Audi S8 ("automašīna tiem, kam ar A8 ir par maz", cena - no 80 000 eiro) - Leonīda Esterkina un Arkādija Suharenko Rietumu bankai.
- Abu kungu kontrolētajai bankai (kura savukārt, kā zināms, kontrolē ekspremjera Valda Dombrovska ģimenes biznesa kredītus) ar to gan ir bijis par maz, - tā pērn iegādājusies arī vienu Lexus LS 600H (cena - no 96 000 eiro).
- Savukārt otra "nacionālā kapitāla" banka - Oļega Fiļa un Ērika Berņa kontrolētā ABLV banka - pērn iegādājusies veselus divus Mercedes Benz S400 Hybrid (cena no 68 000 eiro).
- Visbeidzot, Armanda Sadauska un Raimonda Kisiela uzņēmumam Naftimpeks pērn bijis nepieciešams jauns Porsche Panamera Turbo (cena no 100 000 eiro).
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
