Latvijas Pasts slēpj informāciju par tā vadītāja sievas TV raidījuma finansēšanu
PIETIEK31.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valstij simtprocentīgi piederošā AS Latvijas Pasts dāsni finansē sava vadītāja Arņa Salnāja jaunās dzīvesbiedres Daces Salnājas (iepriekš Grimzes) veidoto televīzijas raidījumu TE!, taču kategoriski atsakās izpaust jebkādu informāciju gan par finansēšanas apmēru, gan iemesliem, kādēļ uzņēmumam ir svarīgi apmaksāt tieši šo raidījumu.
Lai gan par jaunatklāšanas raidījumu dēvētā TE! saturā grūti atrast jelko, kas veicinātu Latvijas Pasta pakalpojumu izmantošanu vai kā citādi varētu sekmēt šī uzņēmuma darbību, pēdējos gados tieši par šī raidījuma sponsoru izvēlējies būt Latvijas Pasts.
Jautājumi par to, kādēļ uzņēmums atbalsta TV raidījumu, kura veidošanā piedalās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Arņa Salnāja jaunā dzīvesbiedre Dace Salnāja, uzņēmuma šķiet īpaši nevēlami.
Uzņēmuma ārējo komunikāciju daļas vadītāja Gita Valtenberga, pirmo reizi vaicāta par iemesliem, kādēļ Latvijas Pasts izraudzījies finansēt tieši šo raidījumu, atbildēja, ka par to neko nezinot, jo neesot slēgusi šādu līgumu. „Tas droši vien jājautā mārketingam,” atbildēja Valtenberga.
Tā kā Latvijas Pasta mājas lapā internetā nav norādīta mārketinga kontaktinformācija, Pietiek lūdza, vai Valtenberga nesameklētu uzņēmumā informāciju atbildēm uz jautājumiem, jo, pēc visa spriežot, komunikācija ar medijiem ir tieši viņas pienākums.
„Atsūtiet jautājumus elektroniski,” pavēstīja Valtenberga, bet pēc jautājumu nosūtīšanas nedēļu nesniedza nekādas atbildes ne e-pastā, ne telefoniski, vienkārši neatbildot uz Pietiek zvaniem.
Tomēr, kad Pietiek piezvanīja no cita tālruņa numura, Valtenberga uz zvanu atbildēja, bet, attapusies, ka saruna ir ar Pietiek, ātri atcirta: „Man tagad nav laika!”
Vēl pēc nedēļas Latvijas Pasta komunikācijas priekšniece nodemonstrēja īstu paraugu, kā izlikties nesaprotam ne uzdotos jautājumus, ne to, kas šos jautājumus uzdod, ne to, kāpēc valsts kapitālsabiedrības preses sekretārei vispār vajadzētu atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Par to jau Pietiek ziņoja, publicējot šīs sarunas audioieraksta atšifrējumu.
Pēc tam, kad bijusī Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas preses sekretāre bija noskaidrojusi, kas ir portāls Pietiek, viņai bija nepieciešama vēl nedēļa, lai atsūtītu šādu atbildi: „Atsūtītie jautājumi skar konkrētu komercdarījumu, kas ietver komercnoslēpumu saturošas ziņas. Tādējādi VAS Latvijas Pasts vienpersoniski nav tiesīgs izpaust šāda satura ziņas. Latvijas Pasts var informēt, ka sadarbība šī darījuma ietvaros notiek, ievērojot gan Latvijas Pastā iekšēji noteiktās prasības, gan arī normatīvā regulējuma ietvaros.”
"Konkrēto komercdarījumu" skarošie Pietiek jautājumi bija šādi: Kāds ir Latvijas Pasta finansējums LTV raidījumam TE!? Kad tika pieņemts lēmums finansēt šo raidījumu? Kas pieņēma šo lēmumu? Kāds ir pamatojums šādam finansējuma piešķīrumam šim raidījumam? Kādēļ Latvijas Pastam tas ir svarīgi?
Uz papildjautājumiem par to, vai informācija par to, kas pieņēma lēmumu, arī ir komercnoslēpums un vai Latvijas pasta pamatojums, kādēļ atbalsta tieši šo raidījumu, ir komercnoslēpums, mēneša laikā Latvijas pasts nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt.
Pērn aprīlī Latvijas Pasts izdeva raidījumam TE! veltītu pastmarku.
Šajās dienās Pietiek ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, aicinot veikt pārbaudi par Latvijas pasta finansējumu tā vadītāja sievas raidījumam.
Attēlā - Privātās Dzīves publikācija par "jurista Arņa Salnāja" kāzām un meitas nākšanu pasaulē.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
