Latvijas Pasts slēpj informāciju par tā vadītāja sievas TV raidījuma finansēšanu
PIETIEK31.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valstij simtprocentīgi piederošā AS Latvijas Pasts dāsni finansē sava vadītāja Arņa Salnāja jaunās dzīvesbiedres Daces Salnājas (iepriekš Grimzes) veidoto televīzijas raidījumu TE!, taču kategoriski atsakās izpaust jebkādu informāciju gan par finansēšanas apmēru, gan iemesliem, kādēļ uzņēmumam ir svarīgi apmaksāt tieši šo raidījumu.
Lai gan par jaunatklāšanas raidījumu dēvētā TE! saturā grūti atrast jelko, kas veicinātu Latvijas Pasta pakalpojumu izmantošanu vai kā citādi varētu sekmēt šī uzņēmuma darbību, pēdējos gados tieši par šī raidījuma sponsoru izvēlējies būt Latvijas Pasts.
Jautājumi par to, kādēļ uzņēmums atbalsta TV raidījumu, kura veidošanā piedalās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Arņa Salnāja jaunā dzīvesbiedre Dace Salnāja, uzņēmuma šķiet īpaši nevēlami.
Uzņēmuma ārējo komunikāciju daļas vadītāja Gita Valtenberga, pirmo reizi vaicāta par iemesliem, kādēļ Latvijas Pasts izraudzījies finansēt tieši šo raidījumu, atbildēja, ka par to neko nezinot, jo neesot slēgusi šādu līgumu. „Tas droši vien jājautā mārketingam,” atbildēja Valtenberga.
Tā kā Latvijas Pasta mājas lapā internetā nav norādīta mārketinga kontaktinformācija, Pietiek lūdza, vai Valtenberga nesameklētu uzņēmumā informāciju atbildēm uz jautājumiem, jo, pēc visa spriežot, komunikācija ar medijiem ir tieši viņas pienākums.
„Atsūtiet jautājumus elektroniski,” pavēstīja Valtenberga, bet pēc jautājumu nosūtīšanas nedēļu nesniedza nekādas atbildes ne e-pastā, ne telefoniski, vienkārši neatbildot uz Pietiek zvaniem.
Tomēr, kad Pietiek piezvanīja no cita tālruņa numura, Valtenberga uz zvanu atbildēja, bet, attapusies, ka saruna ir ar Pietiek, ātri atcirta: „Man tagad nav laika!”
Vēl pēc nedēļas Latvijas Pasta komunikācijas priekšniece nodemonstrēja īstu paraugu, kā izlikties nesaprotam ne uzdotos jautājumus, ne to, kas šos jautājumus uzdod, ne to, kāpēc valsts kapitālsabiedrības preses sekretārei vispār vajadzētu atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Par to jau Pietiek ziņoja, publicējot šīs sarunas audioieraksta atšifrējumu.
Pēc tam, kad bijusī Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas preses sekretāre bija noskaidrojusi, kas ir portāls Pietiek, viņai bija nepieciešama vēl nedēļa, lai atsūtītu šādu atbildi: „Atsūtītie jautājumi skar konkrētu komercdarījumu, kas ietver komercnoslēpumu saturošas ziņas. Tādējādi VAS Latvijas Pasts vienpersoniski nav tiesīgs izpaust šāda satura ziņas. Latvijas Pasts var informēt, ka sadarbība šī darījuma ietvaros notiek, ievērojot gan Latvijas Pastā iekšēji noteiktās prasības, gan arī normatīvā regulējuma ietvaros.”
"Konkrēto komercdarījumu" skarošie Pietiek jautājumi bija šādi: Kāds ir Latvijas Pasta finansējums LTV raidījumam TE!? Kad tika pieņemts lēmums finansēt šo raidījumu? Kas pieņēma šo lēmumu? Kāds ir pamatojums šādam finansējuma piešķīrumam šim raidījumam? Kādēļ Latvijas Pastam tas ir svarīgi?
Uz papildjautājumiem par to, vai informācija par to, kas pieņēma lēmumu, arī ir komercnoslēpums un vai Latvijas pasta pamatojums, kādēļ atbalsta tieši šo raidījumu, ir komercnoslēpums, mēneša laikā Latvijas pasts nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt.
Pērn aprīlī Latvijas Pasts izdeva raidījumam TE! veltītu pastmarku.
Šajās dienās Pietiek ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, aicinot veikt pārbaudi par Latvijas pasta finansējumu tā vadītāja sievas raidījumam.
Attēlā - Privātās Dzīves publikācija par "jurista Arņa Salnāja" kāzām un meitas nākšanu pasaulē.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
