Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptuveni 400 000 Latvijas mājsaimniecību ikdienā abonē dažādus preses izdevumus. Drukātie mediji joprojām ir viens no būtiskākajiem uzticamas un kvalitatīvas informācijas ieguves avotiem. Tomēr valsts uzņēmuma “Latvijas Pasts” nepārdomātā rīcība drīzumā preses izdevumu abonēšanu var padarītu nepieejamu.

Šis ir laiks, kad objektīva informācija par notiekošo ir svarīgāka nekā jebkad. Mēs jums šādu informāciju nodrošināsim. Apstipriniet ziņu saņemšanu un jūs nepalaidīsiet garām svarīgāko informāciju par notiekošo gan Latvijā, gan pasaulē.

Laikā, kad ir īpaši svarīgi stiprināt valsts informatīvo drošību, nav pieļaujama vēršanās pret iedzīvotāju izvēlētajiem tradicionālajiem informācijas kanāliem, tāpēc Latvijas Preses izdevēju asociācija aicina valsts prezidentu, ministru prezidentu un atbildīgos ministrus nepieļaut šo bīstamo situāciju.

“Latvijas Pasts”, pārkāpjot līdzšinējo iesaistīto pušu vienošanos, vienpersoniski, slepus un novēloti vēlas paaugstināt piegāžu tarifus masu medijiem.

No 2023. gada 1. janvāra tiks realizēts jauns abonētās preses piegādes pakalpojuma finansēšanas modelis. Ministru kabinets sadarbībā ar Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju un Preses izdevēju asociāciju izstrādāja un 2022. gada 14. jūlijā pieņēma noteikumus Nr. 463 “Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība”, kas nosaka procentuālo apmēru, kādu “Latvijas Pastam” maksā preses izdevējs, un kāda daļa tiek segta no valsts budžeta. Tomēr, ignorējot noteikto preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, “Latvijas Pasts”’ 2022. gada 19. jūlijā (piecas dienas pēc MK noteikumu par apmaksas kārtību apstiprināšanas, kas balstās uz jau apstiprināto tarifu) iesniedza regulatoram jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022. gada septembris un spēkā stāšanās laiks – 2023. gada 1. janvāris. 

"Latvijas Pasta" jauniesniegtais tarifu projekts paredz palielināt preses izdevējiem abonementu piegādes izmaksas vismaz par 20%, t.i. dubultot attiecībā pret nozarē panākto vienošanos par 11,04 % izmaksu pieaugumu. Šāda “Latvijas Pasta” rīcība ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kopumā kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam “Latvijas Pastam” un valsts budžetam.

Mediju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Starptautiskie notikumi pēdējā laikā spilgti parāda, cik liela nozīme medijiem ir valsts neatkarības saglabāšanā un cik būtiski valstij ir nodrošināt stipru, daudzveidīgu informatīvo telpu. Pēdējos gados atbalsts medijiem Latvijā bija nepietiekams, tāpēc politiķi mediju vides stiprināšanu ir noteikuši kā prioritāti.

Tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos. Daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja, līdz ar to nav izprotama “Latvijas Pasta” un uzraugošās Satiksmes ministrijas rīcība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

“Latvijas Pasta” novēloti un slepus iesniegtais jaunais tarifa pieaugums ir dramatiski traumējošs visai nozarei. Mediju vidē ikviens apzinās, ka šāds tarifa sadārdzinājums sākotnēji bija jāizdiskutē ar Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju un Preses izdevēju asociāciju.

Šā gada 19. jūlijā “Latvijas Pasta” iesniegtais jaunais tarifs praktiski dubulto preses izdevēju izdevumus par preses piegādi. Šāds izmaksu palielinājums preses izdevēju nozarei ir dramatisks, jo strauji pieaug arī citas ražošanas izmaksas. Būtiski ir palielinājušās un turpina celties papīra izmaksas. Ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus izdevumu abonementu cenā, tikai retais varēs atļauties abonēt presi. Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, un rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība.

Situāciju preses nozarē vēl vairāk pasliktina energoresursu cenu pieaugums, jo šīs izmaksas tieši sakrīt ar preses abonēšanas periodu (rudens/ziema). Līdz ar to pie zemas pirktspējas daļa patērētāju, visticamāk, atteiksies no preses izdevumu abonēšanas. Ja šādos apstākļos tiks būtiski palielinātas abonementu cenas, ir absolūti skaidrs, ka preses nozare piedzīvos dramatisku abonentu skaita samazinājumu, kas nozīmē, ka liela daļa sabiedrības paliks bez uzticamiem informācijas avotiem.

Ievērojot iepriekšminēto, Latvijas Preses izdevēju asociācija nosūta vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Levita kungam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam Kariņa kungam, Latvijas Republikas kultūras ministram Puntuļa kungam un Latvijas Republikas satiksmes ministram Linkaita kungam, lūdzot:

- nepieļaut “Latvijas Pasta” jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023. gadam, kā rezultātā tiks sagrauta izstrādātā preses atbalsta un piegādes finansēšanas sistēma, kā arī aizkavēta preses izdevēju pamatdarbība – abonēšanas kampaņa, nodarot milzīgus zaudējumus preses izdevēju nozarei;

- nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai, saskaņā ar Ministru kabineta 17.07.2020. rīkojumu Nr. 397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas””. Ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram “Latvijas Pasts” var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam, un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā (jo izdevēji abonementus ir pārdevuši ar fiksētu cenu);

- nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa – 11,04 % izmaksu pieauguma – preses izdevējiem saglabāšanu, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojumā nostiprināto principu nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu;

- izvērtēt Satiksmes ministrijas atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā ir būtiski vājināta un daļēji iznīcināta preses nozare;

- izvērtēt Satiksmes ministrijas atbildību, nespējot uzraudzīt valsts uzņēmuma (“Latvijas Pasta”) darbību, kas ignorē valsts prioritātes, politiku un, nesaskaņojot savu plānoto rīcību ar nozares pārstāvjiem, apzināti apdraud 2023. gada preses abonēšanas kampaņu.

Novērtē šo rakstu:

50
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...