Iesaki rakstu: 
Latvijas Pasts jau sen palicis bez izpilddirektora, un nekas cits kā anarhija tur nevalda. Šo anarhiju, kas tagad valda Latvijas Pastā labi prot izmantot blēdis un parazīts Pēteris Lauriņš.
Pēteris Lauriņš, var teikt, arī uzņēmumu kapracis, sevi pasniedz kā solīdu kungu, lai gan ir brutāls mežonis. Cenšas lēni un prātīgi kā mācītājs runāt, radot iespaidu, ka visu spēs atrisināt, lai gan patiesībā kā tāds no viena uzņēmuma uz citu klaiņojošs krancis spēj tikai izdalīt savas fēces un urīnu pārnestā nozīmē un agri vai vēlu visiem nāk atklāsme par šo indivīdu.
Bet te runa nav par šo viltvārdi, kurš, protams, cer uz gaišu nākotni citos uzņēmumos. Te runa ir par to, kādā stāvoklī viņš ir novedis simbiozi starp Latvijas Pasta IT un biznesa vidēm - tās ir uz kara sliekšņa. Tas spilgti attēlojas Latvijas Pasta finanšu rādītājos. Jūs domājat, ka tā ir tikai sagadīšanās, ka Latvijas Pasts 2023. gadā spēja apgrozīt 108,3 miljonus, bet peļņa ir tikai 0,5 miljoni? Kamēr 2022. gadā bija 100 miljoni un peļņa 2,2 miljoni. Kā tas var būt, ka apgrozījums aug, bet peļņa krīt?
Tas var būt, ja Pastā kopš 2023. gada darbu ir sācis Pēteris Lauriņš un ar viņa svētību Latvijas Pasta IT daļas nevis palīdz uzņēmuma biznesa daļām, bet gan karo ar tām. Nenotiek Latvijas Pasta mērķu saskaņošana, efektivitātes palielināšana, problēmu risināšana, nav inovācijas un, galvenais, sadarbības. Ja bizness, kam ir jāpelna nauda uzņēmumam, nāk pie šī diletanta ar kādu problēmu vai ideju, kā uzlabot Latvijas Pasta darbību vai kā gūt papildu ienākumus, ar cerībām, ka šis viltvārdis palīdzēs, tad viss, ko viņš spēj, ir daiļi muldēt, mukt no atbildības, izlikties, ka kaut ko risina, bet patiesībā viņam ir dziļi nospļauties par problēmām un Latvijas Pastu kā uzņēmumu.
Kur ir pierādījumi? Anonīmi nointervējiet Latvijas Pasta biznesa daļas darbiniekus. Bet viens no pierādījumiem ir Latvijas Pasta mājas lapu spraudņi jeb "plugin". Šie spraudņi, ko ir izstrādājuši Pētera Lauriņa darbinieki, nav savietojami ar Latvijas Pasta klientu interneta veikaliem. Tieši tas pats attiecas arī uz API jeb tīmekļa lietojumprogrammām, kas nodrošina klientu pieprasījumus uz Latvijas Pasta IT sistēmām. Tas viss rada zaudējumus visiem - Latvijas Pastam, klientiem.
Pamēģiniet šos risinājumus saviem interneta veikaliem! Jūs lauzīsiet līgumu ar Latvijas Pastu ātrāk nekā ar jebkuru citu sadarbības partneri. Tālāk adreses un adrešu validācijas, ko nodrošina Latvijas Pasta mājas lapas. Tur brīžam pat nevar atrast adresi, uz kuru nosūtīt vai saņemt paciņu. Nemaz nerunājot, cik bieži Latvijas Pasta mājas lapas nav pieejamas. Un vēl, un vēl....
Rezumējot: Pēteris Lauriņš, kurš Latvijas Pastā atbild par IT, Latvijas Pasta labā darīt neko negrib un nedarīs, jo ir nulle kā vadītājs. Grib tik sēdēt un saņemt savu attalgojumu ne par ko. Viņš māk daiļi muldēt un atsaukties uz kaut kādiem trīs industrijas standartiem kā tāds papagailis, lai aizrunātu zobus visiem, kas viņam ko cenšas argumentēt – vienalga, Satiksmes ministrija, Latvijas Pasta padome, Latvijas Pasta valde, Latvijas Pasta darbinieki. Rada iespaidu ka ir milzīgs "vadītājs" un pārzina IT jomu, bet patiesībā ir alkatīgs blēdis, kur visu viņu vietā dara viņa pakalpiņi un viņš tikmēr piesavinās šo cilvēku panākumus jeb laurus, ko apzīmē viņa uzvārds "Lauriņš".
Ja vēlaties savā uzņēmumā parazītu, diletantu un krāpnieku, tad Latvijas Pasta darbinieki var rekomendēt Pēteri Lauriņu.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
