Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015. gada 11. augustā valdības sēdē tika pieņemts lēmums par Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības  Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) peļņas novirzīšanu valsts budžetam. Šī lēmuma rezultātā Latvijas Nacionālā opera un balets valstij dividendēs  būs jāizmaksā 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas 126 489 eiro apmērā.

Saskaņā ar lēmumu peļņas daļa tika atstāta tām kapitālsabiedrībām, kurām tā ir būtiska, lai pastāvētu.

2013. gadā jaunā Latvijas Nacionālās operas valde uzsāka darbu situācijā, kad bija izveidojies finanšu iztrūkums 750 000 EUR apjomā. Iepriekšējā laika periodā daudzu gadu garumā Latvijas Nacionālā opera strādāja „uz parāda”, ik gadu no nodokļu maksātāju līdzekļiem pieprasot segt zaudējumus aptuveni 500 000 LVL apjomā. Pusotra gada laikā tika sakārtota finanšu sistēma, uzlabota materiāli tehniskā bāze - iegādāti un remontēti instrumenti, iegādāts inventārs baletam, veikti uzkrājumi tehnoloģiskā parka attīstībai un ieguldījumi ēkā.

Valsts kapitālsabiedrībai „Latvijas Nacionālā opera un balets” (LNOB) pirmo reizi vēsturē bija izveidojusies tīrā peļņa 126 489 eiro, no kuras 90% jeb 113 840 EUR apjomā LNOB lūdza izmantot ēkas pagalma izbūves līdzfinansēšanai, lai cilvēciskos apstākļos nodrošinātu operas un baleta izrāžu dekorāciju uzbūvi un nobūvi - šo darbību gala rezultātā veiktu likumā paredzēto funkciju, ko LNOB deleģējusi valsts. Projekta realizācijas gadījumā valstij nodokļu maksājumos tiktu pārskaitīti 148 141,54 eiro.

Latvijas Nacionālās operas budžetā 2014. gadam nebija paredzētas investīcijas  šim projektam,  un valsts budžeta dotācija nodrošina tikai darbinieku algu izmaksu un nodokļu samaksu valsts budžetā, kas 2014. gadā veidoja 3 781 615 eiro, jeb 48% no dotācijas apjoma  Kopumā materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai LNOB  laikā periodā no 2015. līdz 2018. gadam ir nepieciešami  6 157 970 EUR.

Tādējādi ilgtermiņa ieguldījuma projektu attīstīšanai LNOB ir nepieciešams nopelnīt līdzekļus no savas saimnieciskās darbības (biļetes un telpu noma) vai piesaistīt ziedotāju un atbalstītāju līdzekļus. Ilgtermiņu ieguldījumu amortizācijas periods saskaņā ar grāmatvedības standartiem ir ilgāks par gadu, tā rezultātā, plānojot darbību ilgtermiņā, valsts kapitālsabiedrība nonāk absurda situācijā, kad līdzekļu ieguldījums pamatlīdzekļos, kas pārsniedz ikgadējo amortizāciju, faktiski tiek pārskaitīta valstij, jo tas vienmēr veidos peļņu.

Viens no starptautiski pieņemtiem kritērijiem dividenžu izmaksai ir kapitālsabiedrības stabilitāte saimnieciskā darbībā un ilgtspējība, tādēļ neizprotams ir lēmums par dividenžu izmaksu valstij, kas liedz kapitālsabiedrībai plānot ilgāk par gadu.

Tāpat minētais lēmums raisa jautājumus - ko valsts budžetā atrisinās LNOB atdotie 113 840 EUR, ja pagājušajā mēnesī Ministru kabinets lēma par šādu valsts kapitālsabiedrību dividenžu izlietojumu:

Kapitālsabiedrība

Peļņa 2014

MK lēmums

Latvijas Dzelzceļš

10 708 714 EUR

MK 30.06.2015. rīkojums Nr.339 – 8 777 314 atstāt Latvijas Dzelzceļam, budžetā ieskaitīt 1 931 400 EUR.

Ceļu satiksmes drošības direkcija

1 200 319 EUR

MK 10.07.2015 rīkojums Nr.377 – nav jāmaksā dividendes

Latvijas Gaisa satiksme

215 068 EUR

MK 10.07.2015 rīkojums Nr.375 – nav jāmaksā dividendes

Starptautiskā lidosta „Rīga”

134 678 EUR

MK 10.07.2015.rīkojums Nr.376 – nav jāmaksā dividendes

LNOB 2015.gada 11.augusta Ministru kabineta lēmumu vērtē kā stopsignālu tālākai infrastruktūras un tehniskās bāzes attīstībai, tas aptur arī auglīgas sarunas ar potenciālajiem ziedotājiem un sponsoriem, kā arī rada nepamatotas ilūzijas, vienojoties ar māksliniekiem par honorāriem.

Par absurdu LNOB uzskata situāciju, ka šobrīd LNOB darbību nosaka  divi likumi - Likums par Latvijas Nacionālo operu un baletu un Komerclikums. Latvijas Nacionālās operas un baleta likums nenosaka ka LNOB funkcija ir peļņas gūšana, kas ir tiešā  pretrunā Komerclikumam. Tāpat LNOB šo lēmumu vērtē kā atspulgu Valsts varas patiesajai attieksmei pret kultūru - kultūras vērtībām, mantojumu un savas valsts iedzīvotājiem - cilvēkiem, kas strādā kultūras jomā un operas un baleta apmeklētājiem. Tāpat Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas Ministru kabineta skaidrojumu, kā minēto faktu kontekstā interpretējams princips „Viens likums, viena taisnība visiem”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...