Latvijas meži nav biešu lauks

Latvijas mežs nav tikai koksnes kubikmetri, tikai biešu lauks, ko rudenī novākt un pavasarī sēt no jauna. Meža nozīme ir daudz lielāka – tas ir dzīves telpa ne tikai augiem un dzīvniekiem, bet arī mums – Latvijas iedzīvotājiem. Mežs vienmēr ir bijis daļa no Latvijas ainavas, kas veido mūsu dzīvesveidu, kultūru un identitāti. Tas ir mūsu – Latvijas – mežs. Tas nav ne Amazones, ne Krievijas, ne Somijas mežs. Mēs varam smelties mežu apsaimniekošanas pieredzi no citiem, kā darām to dažādās jomās, taču nedrīkstam zaudēt Latvijas mežu unikalitāti, nozīmi dabā un saistību ar Latvijas cilvēku.

Mums nav pieņemami, ka arvien biežāk kādreizējo mežu vietā plešas kailcirtes, jo izcirtumu platības, kas aug tik strauji, liek domāt, ka šobrīd cērtam, nedomājot par rītdienu. To apliecina arī plāni ļaut jaunāku mežu izciršanu, un mēs pret šiem plāniem iebilstam. Zinām, ka izcirtumos atkal tiks stādīti koki, bet paies vēl daudzi gadu desmiti, līdz to vietā atkal zaļos liels mežs.

Un kāds šis mežs būs? Vai tajā būs lieli un veci koki? Vai tajā būs putniem, zvēriem un augiem nepieciešamie apstākļi? Vai tā būs vieta, kur cilvēkiem atpūsties, uzlādēties un iedvesmoties? Vai tas būs tāds mežs, kādu saņēmām no saviem senčiem? Tas, kā tiek saimniekots šobrīd, liek domāt, ka mežs drīzāk būs "koku lauks", kam pēc iespējas ātrāk jāizaug un pēc iespējas ātrāk atkal jātiek novāktam.

Mūs nepārliecina iemidzinošā retorika un reklāmiskās akcijas, ko sabiedrībai piedāvā meža nozares priekšstāvji.

Ja apgalvojums, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, būtu patiess (t.i., tā, kā saimniekojam šobrīd, varēsim saimniekot vienmēr), tad kāpēc nepieciešams grozīt koku ciršanas noteikumus?

Ja tiek apgalvots, ka Latvijā ir izveidojies “pāraugušu” mežu uzkrājums, kāpēc jāļauj cirst jaunākus mežus?

Ja AS “Latvijas valsts meži” nemaz neinteresē iespēja cirst jaunākus mežus, kāpēc noteikumu grozījumi tomēr jāattiecina arī uz valsts mežiem?

Izsakoties pavisam vienkārši, vai vēlme tikt pie tādu mežu ciršanas, kas šobrīd nav cērtami, neliecina par to, ka cērtamu mežu sāk trūkt?

Mēs nenoliedzam meža nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un peļņas gūšanu no meža, taču tas nedrīkst notikt uz Latvijas dabas, Latvijas iedzīvotāju labklājības, uz mūsu bērnu un mazbērnu rēķina. Mežu ciršanai jānotiek ilgtspējīgas mežsaimniecības ietvaros, sabalansējot ekonomiskās, vides un sociālās intereses. Pat, ja būtu iespējams pierādīt, ka šāds līdzsvars pastāv jau šobrīd, tad kā tas tiks nodrošināts turpmāk, ja Latvijas mežu izciršana tiks vēl vairāk pastiprināta?

Mēs prasām, lai Jūs nepieļautu, ka tiek pieņemti likumu un noteikumu grozījumi, kas mežu apsaimniekošanu, kurā jau šobrīd dominē ekonomiskās intereses, nosvērtu vēl vairāk par labu peļņas gūšanai, nevis ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai Latvijas sabiedrības kopējās interesēs.

* Inese Zandere

Uģis Rotbergs

Viesturs Ķerus

Jānis Kinna

Ieva Akuratere

Maima Grīnberga

Ēriks Ešenvalds

Māris Sirmais

Sigvards Kļava

Dace Meiere

Dace Rukšāne-Ščipčinska

Valters Sīlis

Dainis Īvāns

Elita Mīlgrāve

Guna Zariņa

Raitis Ābele

Lauris Ābele

Mārcis Ābele

Gustavs Terzens

Ilma Čepāne

Pēteris Apinis

Pēteris Vasks

Ainars Mielavs

Juris Kursietis

Mārtiņš Sirmais

Vestards Šimkus

Elīna Šimkus

Evelīna Strazdiņa

Linda Olte

Valdis Svirskis

Nils Īle

Maija Sējāne-Īle

Ilga Reizniece

Linda Leen

Ēriks Dreibants

Jānis Lūsēns

Sergejs Jēgers

Una Ulme

Haralds Sīmanis

Lelde Stumbre

Dagnija Blumberga

Atis Klimovičs

Inga Ābele

Kaspars Znotiņš

Novērtē šo rakstu: