“Latvijas Loto” personāldaļas vadītājai iekārtota papildu “barotava” meitasuzņēmuma “Latloto nams” valdē
PIETIEK20.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, ne tikai valsts azartspēļu uzņēmuma – AS Latvijas Loto valdes un padomes locekļiem ir nodrošinātas iespaidīgas algas un vēl iespaidīgāks tās pieaugums. Nav aizmirsti arī otrā līmeņa priekšnieki, - Latvijas Loto Juridiskās un personāla daļas vadītājai Diānai Dilbai ir nodrošināta vēl papildu „barotava” šīs kapitālsabiedrības meitas uzņēmuma Latloto nams valdē.
Kā rāda D. Dilbas valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, pērn viņa Latvijas Loto Juridiskās un personāla daļas vadītājas amatā algā saņēmusi 43 389 eiro. Taču ar to nav bijis pietiekami, un papildu „barotavā” – meitasuzņēmuma Latloto nams valdes locekļa amatā viņa tikusi pie vēl 25 207 eiro, tādējādi kopējiem gada ienākumiem sasniedzot 68 596 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 5700 eiro mēnesī.
Pietiek jau ir aprakstījis iespaidīgo – par aptuveni piekto daļu – atalgojuma pieaugumu, ko pērn ir piedzīvojusi Latvijas Loto vadība, kas kategoriski atsakās sniegt jebkādus skaidrojumus par šo ienākumu palielinājumu, - normatīvie akti neuzliekot tai par pienākumu sniegt sabiedrībai šādas ziņas.
Kā izrādās, šāds atalgojuma palielinājums ir nodrošināts arī valsts azartspēļu uzņēmuma otrā līmeņa priekšniekiem. D. Dilbas amatpersonas deklarācija rāda, ka viņas atalgojums Latvijas Loto 2018. gadā ir bijis „tikai” 37 810 eiro, - tātad gada laikā tas pieaudzis par vairāk nekā piecarpus tūkstošiem eiro.
Arī papildu „barotavā” – Latloto namā D. Dilba piedzīvojusi ienākumu pieaugumu – 2018. gadā viņas alga tur bijusi 22 210 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā divos amatos viņa kopā saņēmusi par 8676 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Šādu ienākumu pieaugumu D. Dilba, kā rāda viņas deklarācija, arī attiecīgi „atzīmējusi”, par 28 431 eiro iegādājoties 2018. gada izlaiduma automašīnu Audi A5 Sportback.
Jāpiebilst, ka 2018. gadā Latvijas Loto personāldaļas vadītāja un Latloto nama valdes locekle ir spējusi gūt arī citus ienākumus – no SIA Lenoka viņa „ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības” saņēmusi vēl 31 393 eiro.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
