“Latvijas Loto” – lieliska piepelnīšanās vieta arī padomes locekļiem
PIETIEK30.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, valsts azartspēļu uzņēmums Latvijas Loto pērn ir nodrošinājis ne tikai grandiozu – par gandrīz ceturto daļu – atalgojuma pieaugumu saviem trim valdes locekļiem, bet arī aptuveni 2000 eiro mēnešalgas trim, maigi izsakoties, maznoslogotiem padomes locekļiem – Finanšu ministrijas pārstāvim, Rīgas Tehniskās universitātes prorektoram un savulaik Nacionālajai apvienībai pietuvinātai bijušajai lidostas Rīga valdes loceklei. Pērn viņi šajā „barotavā” saņēmuši vairāk nekā 80 tūkstošus eiro.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze, Finanšu ministrijas ierēdnis Nilss Sakss (attēlā) savā pamata darbavietā pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī.
Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.
Jāpiebilst, ka abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.
Savukārt Latvijas Loto padomes priekšsēdētāja vietniece, 2012. gadā darbu lidostā Rīga zaudējusī un 2016. gadā Latvijas Loto iekārtotā Antra Duntava pērn valsts azartspēļu uzņēmumā atalgojumā saņēmusi 25 987 eiro.
Arī viņa pērn tikusi pie vērā ņemama atalgojuma palielinājuma (par gandrīz 11 procentiem), jo 2018. gadā atalgojumā Latvijas Loto saņēmusi „tikai” 23 424 eiro. Turklāt interesanti, ka papildus tam A. Duntava spējusi darboties arī „analītiskajā žurnālistikā”, saņemot algu uzņēmumā Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K.
Taču vislielākais brīnums ir tas, kā laiku valstisko azartspēļu stratēģiskajā vadībā ir atradis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Ingars Eriņš. Šis ir īss pārskats par viņa RTU un saistītā uzņēmumā pērn saņemtajiem ienākumiem:
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 97959.31 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 15614.22 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 25405.67 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 281.15 EUR
SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas iela 8 Alga 11040.00 EUR
Kā izrādās, neraugoties uz šo aizņemtību, I. Eriņš pērn vēl ir spējis nopelnīt gan 3692 eiro algu Fiskālās disciplīnas padomē, gan 25 987 eiro Latvijas Loto. Savukārt 2018. gadā valsts azartspēļu uzņēmuma padomes loceklis I. Eriņš saņēmis šādus ienākumus:
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto", 40003083998, Latvija, Rīga, Meistaru 19 Alga 23424.00 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 94312.11 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Honorārs 2775.00 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 26847.34 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 6210.27 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 U.c. ienākumi 282.19 EUR
SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas 8 Alga 11040.00 EUR
Fiskālās disciplīnas padome, 90010248231, Latvija, Rīga, Smilšu 1 Alga 3425.04 EUR
Pašlaik VAS Latvijas Loto ir nosūtīti jautājumi par tās padomes pēdējos divos gados padarīto un saņemtā atalgojuma atbilstību. Jautājumi ir nosūtīti arī uzņēmuma kapitāldaļu oficiālajai turētājai – Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
