Latvijas izpildvarai ir saistošs Latvijas likumdevēja noteiktais denacionalizācijas procesa sākumā
Latvijas Īrnieku apvienība03.03.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
tā
06.03.2018. 11:53»
Un kas jums liedz
Un kas jums liedz rīkoties savu interešu aizstāvībai pret valsti, kura jums piebāž klāt "parazītiskos" īrniekus, kuri neprata apzagt citus, ņemt kukuļus, aplaupīt citus, iedzīvoties uz citu rēķina, neprata sev aprēķināt 4500 pensiju kā Unibamkas prezidents Andris...
Atguvi māju, tad izremontē. ---
Remonts nav iespējams ja māja nav atbrīvota no īrniekiem. Tāpēc - Atguvi māju, atbrīvo no īrniekiem, tad izremontē - ir vienīgais iespējamais risinājums.
Demagoģija ir strupceļš
05.03.2018. 17:35»
Un kas jums liedz
Un kas jums liedz rīkoties savu interešu aizstāvībai pret valsti, kura jums piebāž klāt "parazītiskos" īrniekus, kuri neprata apzagt citus, ņemt kukuļus, aplaupīt citus, iedzīvoties uz citu rēķina, neprata sev aprēķināt 4500 pensiju kā Unibamkas prezidents Andris...
Parazītu teorija ir turpināt parazitēt uz īpašnieku rēķina. Likumdošanai ir jāspēj samērot tiesības un pienākumus. Sociālo slogu, atbildību par padomju laika īrniekiem nedrīkst uzkraut tikai un vienīgi uz īpašnieku pleciem. Nav taisnīgi likt īpašniekam apgādāt īrniekus ar jaunu mājokli un bez valstiskas kreditēšanas programmas savest kārtībā turpat jau gs. nolietoto īpašumu.
Un kas jums liedz
05.03.2018. 13:14»
žera īrniekam
7 ādas no īpašnieka plēš nodokļu piedzinēji, kamēr īrniekiem nav nekādu pienākumu, tikai tiesības. T.s. veco īrnieku īres maksas sen vairs nesedz valsts un pašvaldības nodokļu apmērus un par remontiem var tikai sapņot
Un kas jums liedz rīkoties savu interešu aizstāvībai pret valsti, kura jums piebāž klāt "parazītiskos" īrniekus, kuri neprata apzagt citus, ņemt kukuļus, aplaupīt citus, iedzīvoties uz citu rēķina, neprata sev aprēķināt 4500 pensiju kā Unibamkas prezidents Andris?
Prasi valstij atbildību, nevis apsaukājes kā parazīts.
Atguvi māju, tad izremontē. nevis sūksties - man nav naudas. Atdod māju rīkļurēvējiem, ja tu nabags un gribi iedzīvoties uz citu rēķina. Jo sliktāka māja, jo lielāka īre, jo tev nav par ko atremontēt?
Tā ir parazīta teorija.
žera īrniekam
05.03.2018. 11:32»
7 ādas no īpašnieka plēš nodokļu piedzinēji, kamēr īrniekiem nav nekādu pienākumu, tikai tiesības. T.s. veco īrnieku īres maksas sen vairs nesedz valsts un pašvaldības nodokļu apmērus un par remontiem var tikai sapņot.
Info
04.03.2018. 20:0250% Īrnieki ir bagātāki nekā namu īpašnieki!!!
Raksts vienā virzienā!!!
Parazītu-nemaksātāju kārtējā propoganda!!!
Atvainojos
04.03.2018. 14:07»
Ipasnieks
Latvijas izpildvarai ir saistošs Latvijas likumdevēja noteiktais denacionalizācijas procesa sākumā...
Tā spriež tikai "nagu maucēji", kas izklausās starp rindām tā - ir pagājuši 27 spīdzināšanas gadi pret jums - denacionālizēto māju īrniekiem, jau varējāt nosprāgt, ja pensija un iztikas minimums jums netika paaugstināts līdz bagāto kastas līmenim.
Ipasnieks
04.03.2018. 12:21Latvijas izpildvarai ir saistošs Latvijas likumdevēja noteiktais denacionalizācijas procesa sākumā
-----------------
Pilnīgu piekrītu!!!
Denacionalizācijas procesa sākuma bija noteikts 7 gadu periods. Tika apsolīts ka pēc šī perioda nekādi iepriekšējie līgumi nebūs saistoši.
Ir pagājuši 27 gadi!!!
Laiks izpildīt solīto un atcelt jebkādus padomju laiku līgumus.
Lauķis
04.03.2018. 10:55Denacionalizēto namu īpašnieki faktiski ir nostādīti dilemmas priekšā: Vai nu ilgstoši uzturēt trūcīgos īrniekus par saviem līdzekļiem, un arī paciest to nekulturālās izrīcībās dzīvokļos un koplietošanas telpās, vai arī, vienalga kādā veidā, no tiem atbrīvoties, lai savestu pienācīgā kārtībā to aizņemto dzīvojamo platību.
Un pareizi jau būtu izmaksāt šiem cilvēkiem kādu kompensāciju, vai piešķirt sociālo dzīvokli. Tādā veidā tiktu atrisinātas problēmas gan izīrētājam, gan trūcīgajam īrniekam.
Juris
03.03.2018. 19:22Sen bija laiks denacionalizētajiem īrniekiem izmaksāt kompensācijas. Kauns Latvijas izpildvarai!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
