Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jebkurā demokrātiskā valstī valsts un pašvaldības palīdzība sabiedrības nabadzīgai un trūcīgai daļai būs vajadzīga vienmēr. Jebkuras valsts demokrātijas attīstības līmeni un virzienu raksturo tās attieksme pret vājāko sabiedrības daļu - bērniem, senioriem, invalīdiem, līdzcilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem un iespējām, kā arī trūkumcietēju skaita samazināšanas tendence, kur svarīga loma ir valsts sociālai politikai.

Patlaban Latvijā nabadzības riskam pakļauto īpatsvars ir 22,1 procents no iedzīvotāju kopskaita, kas ir augstāks par ES vidējo rādītāju un nevar neuztraukt normālās demokrātiskās valsts valdību. Tomēr kas notiek Latvijā?

Viena no svarīgākajām, ja ne pati svarīgākā joma dzīvē mūsu valsts platuma grādos ir cilvēka (ģimenes) nodrošināšana ar pieejamo mājokli. Mājokļu politikas izstrāde, īstenošana un regulēšana ir valdības svarīgāka iekšpolitikas daļa.

Pašreiz spēkā esošais likums "Par dzīvojamo telpu īri" (turpmāk - Īres likums) ir nesaraujami saistīts ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" (turpmāk - Palīdzības likums), jo likumdevējs jau denacionalizācijas procesa sākumā paredzēja aizsargāt denacionalizēto īrnieku tiesības un kompensēt viņiem mājokļa privatizācijas tiesību liegšanu.

Likumsakarīgi, ka spēkā esošā Īres likuma pārejas noteikumu 14. punktā (kas joprojām ir spēkā) likumdevējs nosaka nepieciešamību izstrādāt un ieviest valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Tāpat arī Satversmes tiesa savos spriedumos norāda uz to, ka valdības pienākums ir izstrādāt aizsardzības mehānismus denacionalizēto namu īrniekiem no namīpašnieku patvaļas, kā arī īstenot paredzēto kompensāciju piešķiršanas kārtību minēto īrnieku diskriminācijas novēršanai.

Uzsākot īpašuma reformu likumdevējs paredzēja kompensāciju mehānismu īstenošanu bez sabiedrības segregācijas, t.i. neatkarīgi no pirmsreformas īrnieku materiālā stāvokļa un tā, kā to nosaka valsts pamatlikums - Satversme.

Tomēr valstī tika pieļauta pirmsreformas īrnieku diskriminācija - to nostādīšana nevienlīdzīgā ar citiem sabiedrības locekļiem situācijā. Palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā tika sniegta tikai trūcīgai un maznodrošinātai pirmsreformas īrnieku daļai, kas tāpat ir demokrātiskas valsts pienākums neatkarīgi no reformas un nebūt neatlīdzina likumīgi saņemto bijušo municipālo dzīvokļu ekspropriāciju ievērojamai iedzīvotāju daļai.

Valdība līdz pat šīm brīdim izturās negodīgi pret denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem, izliekas neredzam un ignorē pieļauto vēsturisko netaisnību, visādi apiet kompensāciju jautājumu stūrakmeni un nepilda likumos noteiktās saistības.

Jo vairāk, ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno īres likumprojektu valdība plāno vēl vairāk ierobežot, ja ne atņemt pavisam, jau tā apšaubāmas pirmsreformas īrnieku tiesības, un tādā veidā pilnībā atvieglot namīpašniekiem brīvu peldēšanu īres tirgū.

Ir skaidri redzams, ka valdības mērķis ir iznīcināt pat atmiņu par kompensācijām (it īpaši no valsts budžeta) pirmsreformas īrniekiem denacionalizētajos namos. Lietas būtība ir tā sagrozīta, ka īres tirgus attīstībai it kā traucē pirmsreformas īrnieku beztermiņa īres līgumi. Ir galīgi aplama, amorāla un nosodāma retorika par to, ka 25 gadu laikā īrniekiem bija pašiem jārod risinājumu un jāatbrīvo no sevis un no nevēlamām, ar likumu uzliktām saistībām denacionalizēto māju jaunīpašnieki un pārpircēji.

Vai nav beidzot pienācis laiks valdībai izpildīt tieši to, ko likumdevējs noteica spēkā esošajā Īres likumā, ko Satversmes tiesa rekomendēja savos spriedumos, un taisnīgi atrisināt gan pirmsreformas īrnieku, gan namīpašnieku (īres tirgotāju) problēmas, kas radās nekonsekventi, vienpusēji un bezatbildīgi īstenojot īpašuma reformu valstī?

Vai nav beidzot pienācis laiks valdībai izpildīt tieši to, ko likumdevējs noteica spēkā esošajā īres likumā, ko Satversmes tiesa rekomendēja savos spriedumos, - un taisnīgi atrisināt gan pirmsreformas īrnieku, gan namīpašnieku (īres tirgotāju) problēmas, kas radās nekonsekventi, vienpusēji un bezatbildīgi īstenojot īpašumu reformu valstī

Un ko citu darīt īrnieku interešu un tiesību aizstāvjiem, ja ne pretoties jaunam Īres likumprojektam, kurā vairs neatradīsiet pat īrnieku kategorijas, kuriem būtu paredzēta pašvaldības palīdzība izlikšanas gadījumos, kā tas ir noteikts spēkā esošā Īres likuma X1 nodaļā ! Vienkārši izsvītrot no jaunā īres likumprojekta šādu aizsardzības mehānismu un no reformas netaisnīgi cietušo īrnieku kategoriju nozīmē ignorēt Satversmes tiesas rekomendācijas, kā arī legalizēt pieņemto likumu un saistību nepildīšanu.  

Saskaņā ar jauno mājokļu politiku, mājokļa pieejamība personai ir iedalāma divās kategorijās: 1) personas, kas izīrē dzīvojamās telpas (esošie īpašnieki) un 2) personas vecumā līdz 35 gadiem, kas grib īpašumā iegādāties mājokli sev (īpašnieki nākotnē).

Mājokļu atbalsta programma ir izveidota ar mērķi otrās kategorijas personām (tas ir personām, kuras iegādājas dzīvojamo telpu īpašumā) atvieglot pirmās iemaksas samaksu hipotekārā kredīta ietvaros.

Re! Valsts atbalsta programmā netiek atrasta vieta tādai personu kategorijai, ka denacionalizēto māju pirmsreformas īrnieki. Tātad tieši tā tiek realizēta ministru prezidenta Māra Kučinska valdības līdzsvara politika tiesību jomā.

Tādas politikas realizācijai valdība ar nodomu īstenoja grozījumus Palīdzības likumā bez sabiedrības līdzdalības (to neparedzot likumprojekta anotācijā) steidzamā kartā izskatot šos grozījumus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un iesniedzot tos lasījumiem Saiemā.

Pagājušā gada 23. novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Palīdzības likumu jaunajā redakcijā kopā ar 2018.gada valsts budžeta likumu, vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un  2020.gadam.

Tanī pat dienā, 23.11.2017. Ekonomikas ministrija sameloja savā oficiālajā atbildē denacionalizēta nama īrniecei uz viņas pārmetumu par politiku ar segregācijas pazīmēm, kad sabiedrība mērķtiecīgi tiek dalīta atšķirīgās daļās: no vienas puses, pēc jaunā īres likuma tiek atņemtas esošās īres tiesības pensijas gadu pirmsreformas īrniekiem, kuriem tiek atņemta cerība uz valsts kompensācijām mājokļa iegādei - viņu diskriminācijas novēršanai, bet no otras puses, valsts piešķir finansiālo palīdzību mājokļa iegādei personām vecumā līdz 35 gadiem. Ekonomikas ministrija atbildēja (23.11.2017. Nr.63-5-8632): "Likumprojektā "Grozījumi likumam "Par palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā" ietverta atbalsta piešķiršana personām, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kurš nepārsniedz 35 gadu vecumu, nebūs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, jo minēto palīdzību ir plānots īstenot uz tirgus nosacījumiem."

Bet, absolūti pretējais ir redzams Palīdzības likuma 28. panta "Palīdzības finansiālais nodrošinājums" 2. punktā - no valsts budžeta, kā arī šī likuma 23.11.2017. grozījumu anotācijā lasām:

"Plānots, ka papildu finansējums no valsts budžeta būs nepieciešams, taču tā apjoms precīzi būs nosakāms līdz ar kritēriju izstrādi Ministru kabineta noteikumos Nr.443 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai".” Un turpat tiek prognozēts:

"2018. gadā nepieciešamais finansējums ir 9,6 milj. euro (piešķirto garantiju apjoms 38,6 milj. euro, piešķirto garantiju skaits 5 933);

2019. gadā nepieciešamais finansējums ir 11,6 milj. euro (piešķirto garantiju apjoms 46,4 milj. euro, piešķirto garantiju skaits 7 133);

2020. gadā nepieciešamais finansējums ir 13,9 milj. euro (piešķirto garantiju apjoms 55,6 milj. euro, piešķirto garantiju skaits 8 550)".

(https://em.gov.lv/files/ministrija/EMAnot_250417_palidziba.doc)

Mēs neesam pret palīdzības sniegšanu personām, kas ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuras nepārsniedz 35 gadu vecumu! Bet ar kādu nolūku Ekonomikas ministrija melo savā oficiālajā atbildē?

Mēs esam pret denacionalizēto namu īrnieku diskrimināciju. Pirmsreformas īrniekiem jāizsniedz valsts kompensācijas.

Un jāatceras, ka šis ir Valsts Lielās Jubilejas Gads!

Pieprasām no valdības Satversmei atbilstošu risinājumu mājokļa politikā, lai beidzot arī ilgstoši diskriminētie varētu izjust svētku noskaņu un dziedāt līdzi Lielajos Dziesmu Svētkos, nevis gaudot pa kaktiem no sāpēm, aizvainojuma un netaisnības!

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...