Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 9.-10.oktobrī Turkmenistānas galvaspilsētā Ašgabatā tika aizvadīti divi grūti visnotaļ grūti iztulkojami un plašākai publikai maz zināmi pasākumi – 53. Starpreģionālās sadarbības sakaru jomā (SSSJ) Sakaru administrāciju vadītāju sēde un 24. SSSJ NVS valstu informācijas koordinācijas padomes sēde. To dalībnieku vidū bija arī pārstāvji no Latvijas. 

Kas ir SSSJ?

SSSJ ir NVS valstu sadarbības platforma dažādu ar informācijas politiku saistītu jautājumu risināšanā un koordinēšanā. Papildus NVS valstīm un Afganistānai organizācijas sēdēs pastāvīgi piedalās arī trīs Eiropas Savienības dalībvalstis – Latvija, Lietuva un Slovēnija.

SSSJ tiek pamatoti uzskatīta par Kremļa lobistu platformu informācijas politikas jomā. Piemēram, jau tālajā 2007.gadā daudziem Latvijā bija pamatotas bažas, ka SSSJ ikgadējā sēde Jūrmalā tiks izmantota, lai lobētu Kremļa un Krievijas miljardiera Pjotra Avena intereses „Lattelecom” un „LMT” iespējamā privatizācijā. Spriežot pēc masu medijos atrodamās informācijas, P.Avena intereses Latvijā toreiz lobēja pats Krievijas sakaru ministrs Leonīds Reimans. Kremļa plāns toreiz neatmaksājās, un valsts lielāko telekomunikāciju uzņēmumu kontrolpakete palika valdības rokās.

Neskatoties uz to, Krievija turpina izmantot SSSJ savu interešu lobēšanai. Reimanu organizācijas galvgalī ir nomainījis jaunais Krievijas sakaru ministrs Konstantīns Noskovs, savukārt Latvijas puse, neskatoties uz virkni domstarpību ar Maskavu, joprojām regulāri piedalās kaimiņzemes sakarnieku rīkotajos pasākumos.

Īpaši absurdi tas šķiet pašreizējā informācijas kara apstākļos. No vienas puses, Latvijas valdība kritizē Krieviju par pret Latviju izvērstajām ietekmes aktivitātēm un centieniem destabilizēt Rietumu pasauli kopumā, bet no otras puses ļauj saviem ierēdņiem netraucēti piedalīties Kremļa kabatas organizāciju darbā.

Latvijas pārstāvji Ašgabatā

Šī gada oktobrī „aizstāvēt” Latvijas intereses Ašgabatā bija ieradušās trīs personas – Uldis Reimanis, Igors Apokins un Dita Danosa.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pirmais vietnieks Reimanis plašākai sabiedrībai ir pazīstams ar savu neremdināmo kāri ikdienas vajadzībām izmantot ministrijas dienesta auto, kā arī ar neskaidrajām attiecībām ar afgāņu uzņēmēju Gulamu Muhamedu Gulami. Cik noprotams, tad pēdējais Reimanim iepriekš ir palīdzējis izkārtot tikšanās Centrālāzijā.

Papildus Reimanim Latvijas delegācijā Turkmenistānā piedalījās arī redzamākais Rīgas lobists Centrālāzijā Igors Apokins. Interesanti, ka SSSJ oficiālajos dokumentos viņš ir norādīts kā VARAM pārstāvis.

Aplūkojot VARAM algu 2018.gada algu izrakstus, patiešām ir atrodama informācija par kādu ministrijā nodarbinātu personu vārdā I.Apokins. Cik man zināms, tad Apokina pēdējais ieņemamais amats bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Uzbekistanā. Varbūt es kļūdos un šoreiz Turkmenistānā bija ieradies kāds Apokina vārda brālis, kam ar iepriekš minēto personu nav nekāda sakara. Varbūt. Tiesa, nevar izslēgt, ka Apokins, sekojot citu Latvijas ierēdņu piemēram, ir iemācījies apvienot gan sūtņa, gan ierēdņa darbu divās dažādās institūcijās.

Papildus Reimanim un Apokinam uz Ašgabatu no Latvijas bija ieradusies arī Banku augstskolas lektore Dita Danosa, kas citkārt zināma kā Reimaņa kunga sieva (kaut viņa amatpersonas deklarācijā nav minēta). Sakarnieku tikšanās acīmredzot kalpoja par iemeslu tam, lai Reimanis ar Danosu par nodokļu maksātāju naudu izbaudītu romantisku atpūtu Centrālāzijā.

SSSJ sēžu būtība

SSSJ tikšanās laikā tika pieņemta virkne lēmumu un dokumentu, kas paredz NVS valstu sadarbības koordinēšanu sakaru un informācijas nozarēs. Izejot cauri visiem SSSJ apskatītajiem dokumentiem, īpaši acīs lēca tie, kas ir veltīti SSSJ turpmākajām darbībām pasaules interneta regulācijas jomā.

Piemēram, tie paredz, ka SSSJ dalībvalstis ir ar mieru atbalstīt Krievijas izstrādātās interneta regulācijas izmaiņas ANO un Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā (STS), kā arī kopīgiem spēkiem atbalstīt SSSJ izvirzītās kandidatūras STS. Praksē tas nozīmē, ka SSSJ dalībvalstis ir vienojušās atbalstīt Kremļa ilgtermiņa mērķi – izmainīt pasaules interneta regulācijas kārtību, mazināt ASV un palielināt nacionālo valstu (autokrātisku režīmu) ietekmi tajā. Iepriekšminētais rada neizpratni par Latvijas lomu SSSJ un nepieciešamību piedalīties šāda veida pasākumos.

Lai gan Latvijai SSSJ ir tikai novērotājvalsts statuss, man ir pamatotas bažas, ka Kremlis izmanto šīs tikšanās, lai mudinātu Latvijas pusi atbalstīt Kremļa intereses starptautiskajā informācijas politikā. Interneta nozares eksperti ir vienisprātis, ka Maskava jau kādu laiku (vismaz kopš 2011.gada) cītīgi strādā pie tā, lai mazinātu Rietumvalstu un starptautiskās domēna vārdu korporācijas ICANN lomu pasaules interneta regulācijas procesos. Lai to panāktu, Kremlis izmanto sev simpatizējošo STS u.c. starptautiskās organizācijas kā platformu, lai ar „nopirktām” ārvalstu diplomātu balsīm iegūtu atbalstu pašu izstrādātajām iniciatīvām. Maskavas mērķis ir izmainīt pasaules interneta regulācijas procesu, lai nākotnē varētu netraucēti (bez Rietumu iejaukšanās) īstenot pilnīgu interneta cenzūru un kontroli.

Manis aprakstītā tikšanās Ašgabatā ir nelāgs priekšvēstnesis tam, ka Krievija tuvākajā laikā savu mērķu realizācijā varētu ievilkt arī Latviju, kuras ierēdņi, iespējams, paši neapzinoties, ir devuši mājienu, ka atbalstīs Maskavas iniciatīvas, lai nākotnē tā bez problēmām varētu ierobežot savu pilsoņu tiesības lietot brīvu internetu.

Novērtē šo rakstu:

132
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...