Iesaki rakstu: 
Kad jaunnosauktā premjere Evika Siliņa freidiski pārteicās, sakot, ka daļai koalīcijas nevar uzticēties, viņai bija aptuveni 33% taisnības. Skarbā īstenība ir tajā, ka nevienam no jaunās koalīcijas nevienu amatu uzticēt nedrīkst!
Palūkosimies uz Latvijas valstiskumam īpaši bīstamo organizāciju “Progresīvie”. Mazliet iedziļinoties un “saliekot kopā bildi”, esmu nonācis pie pārliecības, ka šī partija ir bijušo komunistu un krievijas ietekmes aģentu veidota, lai, izmantojot Rietumu pasaulē agresīvi producēto kreiso liberālismu un seksuālās dezorientācijas ideju, tās producētāju finanses un informatīvo atbalstu, vēl vairāk nostiprinātu savu varu Latvijā. Kas par to liecina? Faktu ir ļoti daudz, nosaukšu tikai daļu.
Pēdējās dienās plaši apspriests progresīvo aizsardzības ministra kandidāts Andris Sprūds, kurš krievu medijos jūsmo par putina atziņām, flirtē ar Latgales autonomijas ideju, sauc Ukrainu par “projektu”, uzskata rusofiliju par labu ideju.
Nākamais redzamais kolorītais personāžs ir Kaspars Briškens. Publikai jau piemirsies skandāls, kad viņa uzraudzībā “Air Baltic” 2013.gadā piedāvāja atlaides padomju armijas svētkos, “vīriešu dienā”. Tāpat neviens LSM žurnālists nevienā no desmitiem interviju nav pajautājis, kā Briškena kungam ienāca prātā lobēt “Sukhoi” lidaparātu iegādi no krievijas. Cik simtus miljonu ar viņa svētību no valsts saņēma “Air Baltic”, kas, manuprāt, ir bijusi klasiska valsts naudas izzagšanas shēma? Un varam tikai minēt, vai šīs personas karjerā un darījumos ar krieviju, ir nozīme faktam, ka viņa tēva vārds atrodas čekas kartotēkā?
Viena no senāk ļoti, pašlaik mazāk redzamajām progresistu personām ir Ervīns Labanovskis, Arī šajā gadījumā saistībā ar šīs partijas prokrievisko un marksistisko pozīciju daiļrunīgi izskatās fakts, ka Labanovskis seniors vairāk nekā divdesmit gadus darbojies padomju propagandas laukā – ieņēmis amatus okupācijas laika TV un radio redakcijās, dažādos amatos, savu karjeru noslēdzot kā radio Ideoloģijas un ekonomikas redakcijas vadītājs.
Antoņina Ņenaševa, kas tagad cīnās progresīvo rindās, agrāk vadīja “Saskaņas” jauniešu organizāciju. Pilsētā runā, ka viņas ģimenē agresīva vate ir bieži sastopams materiāls.
Par progresistu vērtībām krāšņi runā arī fakts, ka viens no partijas dibinātājiem un bijušais vadītājs Roberts Putnis, acīmredzot nespēdams īstenot visas savas politiskās fantāzijas, pašlaik pievērsies sevis reklamēšanai kā geju porno video veidotājs un aktieris. Bijušie domubiedri izvēlējušies piezemētākas metodes un runā par “iecietību”, “visa veida ģimenēm”…
Un kur tad vēl flirtēšana ar noziedzīgās ideoloģijas – marksisma idejām, ar kurām šīs organizācijas dalībnieki lepojas…
Uzskaitījumu varētu vēl ilgi turpināt. Bet tas tikai apstiprinātu jau zināmo.
Esmu pārliecināts, ka ikvienam apzinīgam Latvijas pilsonim ir pienākums darīt visu, lai šī valdība, kurā atradīsies klaji valstiskuma un Satversmes vērtību ienaidnieki, beigtu savu pastāvēšanu iespējami īsākā laikā!
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
