Iesaki rakstu: 
Kad jaunnosauktā premjere Evika Siliņa freidiski pārteicās, sakot, ka daļai koalīcijas nevar uzticēties, viņai bija aptuveni 33% taisnības. Skarbā īstenība ir tajā, ka nevienam no jaunās koalīcijas nevienu amatu uzticēt nedrīkst!
Palūkosimies uz Latvijas valstiskumam īpaši bīstamo organizāciju “Progresīvie”. Mazliet iedziļinoties un “saliekot kopā bildi”, esmu nonācis pie pārliecības, ka šī partija ir bijušo komunistu un krievijas ietekmes aģentu veidota, lai, izmantojot Rietumu pasaulē agresīvi producēto kreiso liberālismu un seksuālās dezorientācijas ideju, tās producētāju finanses un informatīvo atbalstu, vēl vairāk nostiprinātu savu varu Latvijā. Kas par to liecina? Faktu ir ļoti daudz, nosaukšu tikai daļu.
Pēdējās dienās plaši apspriests progresīvo aizsardzības ministra kandidāts Andris Sprūds, kurš krievu medijos jūsmo par putina atziņām, flirtē ar Latgales autonomijas ideju, sauc Ukrainu par “projektu”, uzskata rusofiliju par labu ideju.
Nākamais redzamais kolorītais personāžs ir Kaspars Briškens. Publikai jau piemirsies skandāls, kad viņa uzraudzībā “Air Baltic” 2013.gadā piedāvāja atlaides padomju armijas svētkos, “vīriešu dienā”. Tāpat neviens LSM žurnālists nevienā no desmitiem interviju nav pajautājis, kā Briškena kungam ienāca prātā lobēt “Sukhoi” lidaparātu iegādi no krievijas. Cik simtus miljonu ar viņa svētību no valsts saņēma “Air Baltic”, kas, manuprāt, ir bijusi klasiska valsts naudas izzagšanas shēma? Un varam tikai minēt, vai šīs personas karjerā un darījumos ar krieviju, ir nozīme faktam, ka viņa tēva vārds atrodas čekas kartotēkā?
Viena no senāk ļoti, pašlaik mazāk redzamajām progresistu personām ir Ervīns Labanovskis, Arī šajā gadījumā saistībā ar šīs partijas prokrievisko un marksistisko pozīciju daiļrunīgi izskatās fakts, ka Labanovskis seniors vairāk nekā divdesmit gadus darbojies padomju propagandas laukā – ieņēmis amatus okupācijas laika TV un radio redakcijās, dažādos amatos, savu karjeru noslēdzot kā radio Ideoloģijas un ekonomikas redakcijas vadītājs.
Antoņina Ņenaševa, kas tagad cīnās progresīvo rindās, agrāk vadīja “Saskaņas” jauniešu organizāciju. Pilsētā runā, ka viņas ģimenē agresīva vate ir bieži sastopams materiāls.
Par progresistu vērtībām krāšņi runā arī fakts, ka viens no partijas dibinātājiem un bijušais vadītājs Roberts Putnis, acīmredzot nespēdams īstenot visas savas politiskās fantāzijas, pašlaik pievērsies sevis reklamēšanai kā geju porno video veidotājs un aktieris. Bijušie domubiedri izvēlējušies piezemētākas metodes un runā par “iecietību”, “visa veida ģimenēm”…
Un kur tad vēl flirtēšana ar noziedzīgās ideoloģijas – marksisma idejām, ar kurām šīs organizācijas dalībnieki lepojas…
Uzskaitījumu varētu vēl ilgi turpināt. Bet tas tikai apstiprinātu jau zināmo.
Esmu pārliecināts, ka ikvienam apzinīgam Latvijas pilsonim ir pienākums darīt visu, lai šī valdība, kurā atradīsies klaji valstiskuma un Satversmes vērtību ienaidnieki, beigtu savu pastāvēšanu iespējami īsākā laikā!
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
