Latvijas iedzīvotāji pērn zāļu uzcenojumos samaksājuši 114,3 miljonus eiro
Dr. Valters Bolēvics09.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2019.gadā pacienti Latvijā lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos ir samaksājuši 114,3 miljonus eiro jeb 49,24% pret realizēto zāļu pašizmaksu, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktie aprēķini. Tas nozīmē, ka ik gadu uz pacientu pleciem gulstas miljoniem eiro liels slogs, kamēr lieltirgotavas un aptiekas uz to rēķina gūst peļņu.
Apkopojot Nacionālā veselības dienesta un Valsts zāļu aģentūras pieejamo informāciju par recepšu zāļu patēriņu Latvijā, SIFFA secinājusi, ka 2019.gadā recepšu medikamentu apgrozījums aptiekās un ārstniecības iestādēs Latvijā sasniedza 346,43 miljonus eiro (neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli).
Kopējais realizēto recepšu zāļu iepakojumu skaits pērn sasniedzis 27,47 miljonus, savukārt, aprēķinot vidējo viena recepšu zāļu iepakojuma cenu aptiekās un ārstniecības iestādēs, tā bijusi 12,61€, neiekļaujot PVN. Šo cenu veidojusi zāļu ražotāju vidējā cena 8,45€ apmērā un aptieku un lieltirgotavu piecenojums, kas vidēji bijis 4,16€, apliecinot, ka aptuveni vienu trešdaļu no zāļu cenas pacients samaksā tikai uzcenojumos.
Kopumā, aprēķinot vidējo aptieku un lieltirgotavu uzcenojumu pret zāļu pašizmaksu jeb ražotāja cenu, pacienti, iegādājoties recepšu zāles aptiekās, gada laikā lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos ir samaksājuši 114,3 miljonus jeb 49,24% pret zāļu pašizmaksu.
Salīdzinot Latvijas uzcenojumu modeli tādai pašai zāļu cenai ar kaimiņvalsti Lietuvu, secināts, ka viens recepšu zāļu iepakojums pacientam Lietuvā izmaksā par aptuveni 2,11€ lētāk nekā Latvijā - ja zāļu ražotāja vidējā cena par zāļu iepakojumu ir 8,45€, tad aptieku un lieltirgotavu uzcenojums sastāda 2,10€, veidojot gala cenu 10,55€, neiekļaujot PVN.
Nav pazīmju, ka lieltirgotavu un aptieku bizness Lietuvā pastāvētu pēc altruisma pieejas, vienlaikus Latvijā valsts noteiktais uzcenojumu apjoms recepšu medikamentiem ir pārāk liels, kas uzņēmējiem atļauj Latvijā pelnīt vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.
Mainot esošo uzcenojuma modeli Latvijā, gada laikā tiktu ietaupīti 56,58 miljoni.
Latvijā kopš 2005.gada ir pastāvējusi viena nemainīga formula, pēc kuras aptiekas un lieltirgotavas aprēķina piecenojumus recepšu medikamentiem, kā rezultātā pacienti par zālēm regulāri ir pārmaksājuši tieši uzcenojumu dēļ. Turklāt - salīdzinot Latvijas situāciju ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šobrīd ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu veidošanas mehānisms.
Ja Latvija ieviestu Lietuvas modeli, lieltirgotavu un aptieku uzcenojumu apmērs samazinātos uz pusi - par 50,5% jeb 56,58 miljoniem eiro gadā. Mainot esošo piecenojuma likmi, tiktu panākts, ka uz katrām recepšu zālēm uzcenojumu apmērs būtu mazāks, līdz ar to kopējā summa, kuru šobrīd tērējam medikamentos, samazinātos un zāles kļūtu finansiāli pieejamākas.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
