Iesaki rakstu: 
Ja var ticēt Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājam Dāvidam Tauriņam, teju ikviens Latvijas darba meklētājs var sūtīt savu CV uz LGS centrālo e-pasta adresi un cerēt, ka viņam paveiksies tāpat kā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) māsai Līgai Augulei: viņa šonedēļ sākusi darbu LGS sekretāres amatā, ko LTV raidījumā 100. pants nenoliedza Augulis. Tiesa, Pietiek noskaidrojis, ka šāda amata LGS pirms tam nav bijis un tas izveidots speciāli Auguļa māsai.
Iepriekš, vēl laikā kad Augulis bija labklājības ministrs, viņa māsa bija atradusi darbu brāļa politiskajā pārraudzībā esošajā Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur pērnā gada pavasarī sākusi strādāt kā referente nodarbinātības jautājumos, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.
Tagad no LGS valdes priekšsēdētāja Dāvida Tauriņa stāstītā izriet, ka sekretāres amata, ko pirmo nedēļu ieņem satiksmes ministra māsa, uzņēmumā iepriekš nav bijis. Tauriņš to pamato ar faktu, ka pašlaik LGS piedalās lielā starptautiskā projektā, kura ietvaros notiekot Eiropas Savienības aeronavigācijas pakalpojumu apvienošana, optimizējot izdevumus un palētinot šo pakalpojumu cenas. Līgas Augules pienākumos būšot šī procesa asistēšana administratīvā līmenī – pasākumu un sanāksmju organizēšana, telefonkonferenču organizēšana, biļešu rezervācija un tamlīdzīgi.
Tauriņš apgalvo, ka LGS jau strādājošās trīs lietvedes ar šiem papildu darbiem nevarot tikt galā, tādēļ arī radīta jauna štata vienība. „Paskatoties CV, redzams, ka cilvēkam ir normāla izglītība, tīri labas angļu valodas zināšanas, tā arī pieņēmām darbā,” par Auguļa māsas nonākšanu LGS saka Tauriņš. Ietekmi no SM vadības puses par Augules pieņemšanu darbā viņš Pietiek neapstiprināja.
LGS iepriekš veikta reorganizācija, likvidējot divas štata vietas, kas mēnesī dodot vairāk nekā 1000 latu ietaupījumu. Tagad šis efekts zudis, jo radīta jauna – sekretāres štata vienība. LGS Administratīvā departamenta vadītāja Iveta Virse pēc apspriešanās ar Līgu Auguli neguva viņas piekrišanu konkrētas amata algas nosaukšanai, tāpat Pietiek netika nosūtīts viņas CV. Atklāts tika tas, ka amata kategorijai, kādā iekļaujas Augule, alga svārstās no 800 līdz 1100 latiem pirms nodokļu nomaksas. Pēdējā laikā LGS pieņemts aprēķināt zemāko algas apmēru, skaidroja Virse.
„Es neesmu palīdzējis un nevērtēju to, kur katrs - vai tas ir pazīstams vai nepazīstams, vai cilvēks ir saistīts ar politisko piederību, vai ir kādā biedrībā. Katrā ziņā katram cilvēkam ir plašas iespējas pašam cīnīties par savu dzīvi un vietu uz zemes,” LTV raidījuma 100.pants tiešraidē par māsas Līgas darbā iekārtošanos viņam padotā valsts uzņēmējsabiedrībā skaidrojās Augulis. Satiksmes ministrs apgalvoja, ka dot darbu viņa māsai bijis pašas LGS lēmums. „Katrā ziņā kapitālsabiedrība, kas ir SM pakļautībā, sabiedrību vada vadība, un tad arī izvērtē, vai un kādi cilvēki tai ir vajadzīgi. Iespējams, ka viņa pati ir pieteikusies un strādā šai darbā. Man ietekmes uz šo procesu noteikti nekādas nebija, un tā ir paša katra brīva izvēle, ko viņš pieņem darbā, kā viņš pieņem darbā un uz kādiem nosacījumiem – tāpēc ir kompānija, kompānijas vadība, kura arī izvērtē nepieciešamos cilvēkus,” apgalvoja Augulis.
Pietiek jau rakstīja: māsīca Renāte Zīverte nav vienīgā satiksmes ministra Auguļa radiniece, kura tikusi pie darba ar viņa ietekmi saistītās valsts struktūrās. 2010. gada jūlijā bez konkursa izsludināšanas par Labklājības ministrijas (LM) padotībā esošas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) Šampētera nams vienīgo valdes locekli izraudzīts tobrīd vēl labklājības ministra amatā esošā Auguļa svainis – māsas Ilzes Zorikas vīrs Vitālijs Zoriks. Viņa alga Šampētera namā, kas ir visa LM pamatkapitālā ieguldītā nekustamā īpašuma apsaimniekošana, ir 1248 lati pirms nodokļu nomaksas. Savukārt māsīca Zīverte, kuru Augulis uzaicināja vadīt savu ministra biroju vēl LM laikā, tagad pārcēlusies līdzi uz SM, kur pilda tos pašus pienākumus. Zīverte pēc nodokļu nomaksas algā saņem 698,77 latus(1030 latus pirms nodokļu nomaksas).
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
