Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Akciju sabiedrības Latvijas Finieris vadība, nevēloties ne pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par šī Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem, ne arī maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, izraudzījusies veidu, kā sasniegt šos mērķus, - uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Kā zināms, Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet, kad tas neguva atsaucību un sacēla iespaidīgu rezonansi sabiedrībā, no nodomiem formāli atteicās un pēc tam jau daudz klusāk ir mēģinājis sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml.

Taču, kā izrādās, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu „nevēlamās” rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Saskaņā ar jaunajiem statūtiem gadījumā, ja akcionārs vēlas pārdot akciju, tam akcijas apliecība kopā ar akcijas pārdevēja un pircēja kopīgu rakstveida iesniegumu, kurā tiek norādīta akcijas pārdošanas cena, jāiesniedz valdei. Uzņēmuma valde piedāvā pārdošanai iesniegtās akcijas esošajiem akcionāriem mēneša laikā no iepriekšminētā pieteikuma saņemšanas. Ja uz pārdošanai iesniegtajām akcijām piesakās vairāki akcionāri, akcijas tiek pārdotas proporcionāli viņiem jau esošo akciju skaitam.

Akcijas vispirms tiek piedāvātas akcionāriem, kuriem pieder tās pašas kategorijas akcijas, kas iesniegtas pārdošanai. Ja nopirkt pārdošanai iesniegtās akcijas piesakās vairāk akcionāru nekā ir pārdošanai iesniegtās akcijas, tad pirmtiesības ir tiem akcionāriem, kuri ir ātrāk iesnieguši valdei pieteikumu par vēlēšanos pirkt akcijas.

Ja neviens no akcionāriem nepiesakās pirkt pārdošanai iesniegtās akcijas, akcijas pārdevējs ir tiesīgs pārdot šīs akcijas norādītajam pircējam par cenu, kas nav zemāka par akcijas pārdošanas cenu, kas norādīta augstākminētajā akcijas pārdevēja un pircēja iesniegumā. Savukārt, ja divi vai vairāki akcionāri apvienojas vārda akciju pārdošanai nedalāmā paketē, tad šādai akciju pārdošanai ir nepieciešama akcionāru pilnsapulces piekrišana.

Akciju ieķīlāšanas gadījumā, kā nosaka jaunie statūti, akcionāram ir pienākums paziņot par to uzņēmuma valdei, kura akcionāru reģistrā izdara atzīmi par akcijas ieķīlāšanu. Ja akcijas tiek pārdotas, realizējot ķīlas tiesības, akciju atsavinātājs vai ieguvējs valdei iesniedz darījuma norakstu (uzrādot oriģinālu) vai akciju atsavinātāja un akciju ieguvēja kopīgu pieteikumu, kurā ir norādīta pārdošanas cena.

Lai akcijas kā ķīlas pārdošanas gadījumā nodrošinātu pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesību ievērošanu, uzņēmuma valde, saņemot iepriekšminēto pieteikumu vai darījuma norakstu, nosūta pārējiem akcionāriem paziņojumu par tiesībām izmantot pirmpirkuma tiesības – un tālāk viss notiek atbilstoši jau aprakstītajai akciju pārdošanas kārtībai.

Taču vienlaikus ar šiem punktiem, kas reāli nekādā veidā tomēr nekavē uzņēmuma akciju pārdošanu par iespējami augstāku cenu, ko esošie akcionāri maksāt nevar vai nevēlas, Latvijas Finiera akcionāri ir nolēmuši statūtus papildināt arī ar 7.3. punktu, nosakot, ka ikvienā akciju atsavināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Tas nozīmē – pat tad, ja esošie akcionāri nevēlētos izmantot savas pirmpirkuma tiesības un kāds pircējs ārpus uzņēmuma piedāvātu par kāda akcionāra īpašumā esošām akcijām labāku cenu, akcionāru sapulcei būtu tiesības šo darījumi vienkārši nepieļaut.

Cik zināms Pietiek, šī statūtu norma kā, iespējams, pretlikumīga ir radījusi Uzņēmumu reģistra iebildumus. Par to liecina arī fakts, ka pašlaik Komercreģistrā ierakstītajos Latvijas Finiera statūtos 7.3 punkta vienkārši nav – pēc 7.2 punkta uzreiz seko 7.4 punkts.

Tikmēr, kā ziņots, pēdējos gados kārotās akcijas no Latvijas Finiera mazajiem akcionāriem masveidā, paklusām un faktiski par puscenu atpircis paša Latvijas Finiera meitasuzņēmums, kurā prāva kapitāldaļu pakete pieder Latvijas Finiera valdes un padomes priekšsēdētāju ģimenes loceklim.

Pats Latvijas Finieris kategoriski atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar tā akciju pirkšanu un pārdošanu. Atsaucoties uz Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne iepriekš atteicās sniegt atbildi uz jautājumiem, vai Latvijas Finiera kontrolētais uzņēmums SIA Troja, kurā tam pieder 50% kapitāldaļu, pēdējos gados ir iegādājies Latvijas Finiera akcijas un, ja jā, tad cik, no kā un par kādu kopējo summu.

Aizbildinoties ar to, ka Latvijas Finiera valdei neesot tiesību un tā arī neesot „atsevišķi pilnvarota izpaust akcionāru reģistrā iekļauto informāciju”, Medne, kas iepriekš publiski paudusi uzņēmuma viedokli saistībā ar Sveza piedāvājumu, atteicās atbildēt arī uz jautājumiem, kas nekādi nav saistīti ar akcionāru reģistru – vai gadījumā SIA Troja nav iegādājusies Latvijas Finiera akcijas par paša Latvijas Finiera līdzekļiem un kādu mērķu dēļ šis pirkums vispār veikts.

Tikmēr no SIA Troja publiski pieejamajiem gada pārskatiem kļūst skaidrs, ka pēdējos gados uzņēmums paklusām sācis aktīvi uzpirkt savas „mātes” akcijas. 2008. gada beigās tam piederējušas jau 165 Latvijas Finiera akcijas – vairāk nekā 2,2 procenti no uzņēmuma akcijām (paša uzņēmuma vērtējums – 2 procenti no Latvijas Finiera akcijām). 2007. gada pārskatā šādas akcijas vēl nav minētas.

Savukārt 2009. gada laikā Trojai piederošo Latvijas Finiera akciju skaits vairāk nekā dubultojies – gada beigās tai piederējušas jau 387 „mātes” akcijas. Tātad gada laikā Troja nopirkusi 222 Latvijas Finiera akcijas (jeb arī pirkto akciju bijis par 222 vairāk nekā pārdoto).

Trojas gada pārskati dod priekšstatu arī par to, par kādām summām Troja iegādājusies akcijas no Latvijas Finiera akcionāriem, kuriem tagad saskaņā ar uzņēmuma vadības pārstāvju publisko viedokli nevajadzētu „uzķerties” uz Krievijas uzņēmuma „makšķeres”, pieņemot tā piedāvājumu – 10 000 latu par vienu parasto vārda akciju ar balsstiesībām un 1000 latu par vienu akciju ar balsstiesību ierobežojumiem.

Vienkāršoti uzskaitot, Latvijas Finiera akcionāriem kopumā pieder 3702 akcijas 10 000 latu nominālvērtībā katra un 3541 akcija 1000 latu nominālvērtībā katra.

2008. gada beigās Trojai ir piederējušas 165 Latvijas Finiera akcijas, kuru nominālvērtība bijusi 804 tūkstoši latu. Taču Troja no Latvijas Finiera akcionāriem tās atpirkusi par kopējo cenu, kas bijusi gandrīz divreiz mazāka par akciju nominālvērtību, - iegādes vērtība bijusi 439,5 tūkstoši latu.

Savukārt 2009. gada laikā Trojas iegādāto 222 Latvijas Finiera akciju kopējā iegādes vērtība saskaņā ar kompānijas gada pārskatu bijusi apmēram 125 tūkstoši latu – tātad par vienu akciju tās pārdevušie Latvijas Finiera akcionāri vidēji nav saņēmuši vairāk par nepilniem 560 latiem.

Šie skaitļi sniedz atbildi par iemesliem, kuru dēļ Latvijas Finiera vadības reakcija uz Sveza piedāvājumu bijusi tik asa: uz šo summu fona, par kurām akcijas uzpircis paša Latvijas Finiera meitasuzņēmums, kas turklāt ir ievērojami labākā finansiālajā stāvoklī nekā tā „māte” (2009. gadā Troja Latvijas Finierim vēl izsniegusi 870 tūkstošu eiro aizdevumu), Krievijas uzņēmuma piedāvājums tiešām daudziem mazajiem akcionāriem varēja šķist pievilcīgs.

Latvijas Finieris, kā minēts, nekad nav atklājis savu akcionāru sarakstu; zināms tikai, ka tā akcionāri ir vairāki simti personu, taču faktiski uzņēmumu ar saviem 10-15% akciju (aplēses atšķiras) kontrolē Biķu ģimene – Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Juris Biķis un valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Faktiski, Trojai uzpērkot Latvijas Finiera akcijas, Biķu ģimene vēl nostiprina savu kontroli uzņēmumā: kā rāda Lursoft dati, 50% Trojas akciju pieder pašam Latvijas Finierim, bet 11,25% - vienīgajam Trojas valdes loceklim, vēl vienam Biķu ģimenes pārstāvim Jānim Biķim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

FotoŠorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš bija paskatījies „paša spēcīgākā opozīcijas pārstāvja” un vēl arī Gunāra Astras gara radinieka – tā vismaz viņam pašam gribētos – Alda Gobzema fantastiski populāro – jau atkal tā viņam pašam gribētos – taisnošanos viņa Bieriņu nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas un vēl nez kā sakarā.
Lasīt visu...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

21

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...