Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vīrusi, baciļi, vēža šūnas, parazītiskās sēnītes — tādiem sērgu izraisītājiem smadzeņu nav, tamdēļ parazīti nogalina saimniekorganismu, no kura paši pārtiek. Latvijā uz šāda ceļa ir nostājusies Jaunā konservatīvā partija.

Koronvīrusa izraisīto nepatikšanu ēnā palikusi ziņa par jau pirms tam sākušos nopietnu “saslimšanu” ekonomikā. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos divos mēnešos Latvijā samazinājies divas reizes salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu un bija tikai 3,94 miljoni tonnu, ziņo Satiksmes ministrija.

Normāli katru gadu pirmajos divos mēnešos tiek pārvadāti 8 līdz 11 miljoni tonnu, bet šogad — zem četriem miljoniem! (Turklāt šajā statistikā iekļauts ne tikai Latvijas Dzelzceļš, bet arī privātie dzelzceļa kravu operatori, tādi kā Baltijas Ekspresis vai Baltijas Tranzīta Serviss.)

Ja koronvīrusa ierobežojumi rada pārejošas grūtības sadzīvē un darbā, tad kravu pazušana no ostām nenozīmē, ka tās tikpat vienkārši kaut kad atgriezīsies — tā kā, piemēram, atgriezīsies ārzemju tūristi Vecrīgā pēc vīrusa uzvarēšanas. Krievijas iekšējā un ārējā politika, Klaipēdas un Igaunijas ostu konkurence, Putina režīma ierobežošana ar visādu sankciju palīdzību, pāriešana uz atjaunojamās enerģijas paveidiem — kravu apjoms krītas visu šo iemeslu dēļ, un par atlikušajām kravām ir pamatīga biznesa konkurence.

Smalkāki dati parāda, ka cietējs ir tieši tranzīts, nevis iekšzemes kravas: uz un no ostām vesto dzelzceļa tranzītkravu apmērs pirmajos divos mēnešos bija 2,3 reizes mazāks nekā gadu iepriekš, bet dzelzceļa sauszemes tranzītam caur Latviju (tās ir kravas, kas iet, piemēram, no Baltkrievijas uz Igauniju cauri Latvijai) samazinājums bijis 2,5 reizes. Vietējo iekšzemes dzelzceļa kravu segmentā bijis neliels pieaugums, taču tas nespēj kompensēt tranzīta kritumu.

Ja paskatās datus par Ventspils ostas termināliem, tad var redzēt: stabili strādā tie termināli, kas eksportē vietējo produkciju (kokmateriālus un no tiem saražotās preces, šķeldu, labību, rūpniecības ražojumus utt.), bet kravas zūd tur, kur ir vislielākā tonnāža — ogles, nafta un tās produkti, metāli u.tml.

Kāpēc šāds grandiozs kritums, nav grūti uzminēt: pēc tam, kad JKP līderi Jurašs un Bordāns devās uz Ameriku, lai izlūgtos sankciju uzlikšanu Latvijas valstij pašai piederošajai Ventspils brīvostas pārvaldei, janvārī bija pazudusi gandrīz puse no iepriekšējām kravām.

Vienlaikus JKP virzītās likumu izmaiņas, atņemot brīvostām to saikni ar pašvaldībām (turklāt ar populistiem raksturīgo nekaunību mēģinot šo sagrāvi nosaukt par “ostu pārvaldības stiprināšanu”), nostrādāja uz Rīgas un Ventspils brīvostām vienlīdz negatīvi: pašvaldībām tagad nav ietekmes un instrumentu sadarbībai ar brīvostu (un pretēji); kravu īpašnieki tuvajās ārzemēs, iepriekšējo gadu problēmu un nejēdzību rezultātā būdami ļoti jutīgi pret jebkādām nesakarīgām un pēkšņām izmaiņām Latvijā, ir izdarījuši secinājumus — attiecīgi kritums uz pusi.

Latvijas Dzelzceļš plāno atlaist vismaz 1500 strādājošos, un šis skaitlis, visticamākais, pieaugs vismaz vēl dubultā, ja kritums turpināsies tikpat biedējošos apmēros. Koronvīrusu te vainot nevarēs, jo kravu plūsmas pāri robežām netiek aizliegtas vai kavētas, uz laiku nebūs atļauta vienīgi pasažieru kustība pāri robežām.

Iedomāsimies, kas notiktu jebkurā citā nozarē, ja divu mēnešu laikā pēkšņi aizvērtos puse no visām slimnīcām, un pacienti ar dakteriem paliktu uz ielas! Ja tiktu aizvērta puse no skolām un augstskolām, ja profesori ar studentiem un skolotājas ar bērniem klīstu pa parkiem un šķērsielām, jo mācību iestādes likvidētas! Ja tiktu atlaista puse no visiem policistiem un ugunsdzēsējiem — kas tad notiktu? Attiecīgie ministri ne vien atkāptos no amatiem — tie dabūtu prasīt politisko patvērumu Luhanskas “tautas republikā”.

Bet JKP satiksmes ministrs Tālis Linkaits ne tikai nedomā atkāpties, kad viņa vadībā kravu tranzīta nozare trīs mēnešu laikā nokritusies uz pusi (!) — viņš vienā mierā publicē statistiku par to, kā viņa vadībā kravu tranzīta nozare trīs mēnešu laikā nokritusies uz pusi. Tāds sīkums, ziniet.

Atceroties iepriekšējās desmitgades — gan Tautas partijas un Šlesera cīnīšanos pret “Ventspils grupējumu”, gan Jaunā Laika un (vēlāk) Vienotības, gan zatleriešu un pat saskaņiešu iesaistīšanos tranzīta pārdalē par labu Oļega Stepanova vadītajam politbiznesa grupējumam, kas beidzās ar Stepanova zaudējumu t.s. “tranzītkarā”, politshēmošanu tomēr kaut kādā mērā varēja mēģināt saprast: šo politiķu ņemšanās notika ar mērķi pārdalīt esošu ostas biznesu par labu kādam citam biznesmenim, lai cik nekaunīgi sērijveida prihvatizatori un uzņēmumu izlaupītāji nebūtu sapulcējušies Stepanova grupējumā. Biznesa pārdalē ar politiķu palīdzību varēja saskatīt lai arī kroplīgu, tomēr vismaz kaut kādu mērķi.

Taču JKP izdarību gadījumā pats biedējošākais ir kaitējuma bezmērķīgums. JKP pat necenšas tranzītbiznesu pārdalīt sev par labu. Viņu darbības ir nesušas vienīgi sagrāvi, nodokļu kritumu, priekšā stāvošas masveida atlaišanas — taču nav redzams neviens veids, kā JKP, tās biedri vai kaut sponsori būtu jelko ieguvuši.

Drīzāk pat izskatās, ka uz JKP politisko pretinieku Aivaru Lembergu mērķētās ASV sankcijas varētu būt trāpījušas JKP nominālajam sabiedrotajam Rūdolfam Meroni, katrā ziņā Meroni kontrolētajos terminālos pagaidām redzams vislielākais kritums. (Par Rīgas brīvostas uzņēmumiem līdzīga statistika vēl nav redzama, bet tur iznākums varētu būt vēl ironiskāks: ja Rīgas brīvostas pārvaldē sāksies darbinieku atlaišanas, “treknu” darbavietu varētu zaudēt Juraša sieva.)

Pareizi, vietā ir pretjautājums: “Bet ko vispār varētu gribēt no izbijušā komunistu laika LPSR prokurora palīga Bordāna, no Maskavas milicijā karjeru sākušās Annas Potāpovas, no tādiem JKPistiem kā Normunds Žunna, Ainārs Bašķis un citiem tamlīdzīgiem partijniekiem? No vesela bara ar izbijušiem, darbā neveiksmīgiem mentiem, kas no visām matemātiskajām darbībām prot vienīgi divas — “atņemt un dalīt”? No Linkaita, kurš COVID-19 dēļ aizliedz lidot mūsu airBaltic un slēdz lidostu Latvijas un Rietumu aviokompāniju reisiem, bet tajā pašā laikā ļauj turpināt Kremļa Aeroflot lidmašīnu pieņemšanu?” Utt.

Mēs varētu no viņiem gaidīt, lai viņi vismaz aktīvi nekaitētu savai valstij, ja nespēj tai neko dot. Tomēr JKP darbu iznākums ir tieši bezmērķīga ļaunuma nodarīšana transportnozarei un tajā nodarbināto ģimeņu desmittūkstošiem — kam jebkurā brīdī var pievienoties tāds pats iznākums pārējās JKP atbildības nozarēs. (Izglītības nozares profesionāļi jau vairākkārt izsacījuši savu viedokli.)

JKP darbību rezultāti parāda: šī partija ir Latvijas ekonomikas koronvīruss, kas gatavs bezmērķīgi iznīcināt saimniekorganismu, lai ietu bojā līdz ar to. Tas nozīmē: tāpat kā šobrīd iedzīvotāji ir akceptējuši cīņu pret vīrusa uzbrukumu un dara, ko var, lai palīdzētu to neizplatīt, iedzīvotājiem tāpat drīz būs pamats pieņemt atbilstošus mērus pret vīrusu “COVID-JKP”, jo šī partija, kā rāda tās darba rezultāti tranzīta nozarē, ar savām darbībām apdraud iedzīvotāju iztiku, darbavietas un algas.

Novērtē šo rakstu:

106
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi