Latvijas demokrātija (tautas vara) briesmās - trīs likumprojekti apdraud Latvijas Republikas demokrātisko iekārtu!
Gints Neiburgs18.04.2023.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu:  briesmās - trīs likumprojekti apdraud Latvijas Republikas demokrātisko iekārtu!&url=http://www.pietiek.com/raksti/latvijas_demokratija_tautas_vara_briesmas_-_tris_likumprojekti_apdraud_latvijas_republikas_demokratisko_iekartu!/img/rtitles/pietiek_izlocities.png)
1. Saeimā 20. aprīlī ir paredzēts lemt par ceturto valsts noslēpuma veidu - informāciju dienesta vajadzībām, kuru pēc projekta noteiks iestādes vadītājs, bet ne likums (Ministru kabineta noteikumi), un kuras brīva izpaušana var
1) apdraudēt valsts intereses - šāds aizliegums nav konkrēts un ir pārāk plašs, jo, piemēram, valsts intereses var apdraudēt, ja kāds uzņēmums uzzina krēslu un galdu skaitu valsts iestādē, jo tad tas var labāk sagatavoties iespējamai zādzībai;
2) apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi - šāds aizliegums nav konkrēts un ir pārāk plašs, jo piemēram iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi var apgrūtināt jebkāda iestādes kritika, kas rastos pēc šādas informācijas dienesta vajadzībām uzzināšanas;
2. Satversmes 89. pants nosaka pienākumu Latvijas Republikai - valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kas ir Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām.
3. Konvencijas 10. pants nosaka cilvēka tiesības saņemt un izplatīt informāciju, atļauj tās ierobežot tikai, ja tas ir “nepieciešams demokrātiskā [tautas varas] sabiedrībā”. Tā ir 1950. gadā, pēc 2. Pasaules kara radīta papildu aizsardzība pret pārmērīgiem valstu likumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo ir tulkojusi kā prasību pēc samērīguma. Šo likumprojektu aizliegumi ir acīmredzami nesamērīgi. Satversmes 1. pants ietver tādu pašu nosacījumu - Latvija ir… demokrātiska [tautas varas] republika, tā nav Saeimas vai specdienestu īpašums. Arī Satversmes tiesa šādi izvērtē cilvēka tiesību ierobežojumus.
4. Papildus Eiropas Cilvēktiesību tiesa 1) 2016. gadā lietā MAGYAR HELSINKI BIZOTTSÁG v. HUNGARY atzina, ka valstij ir konvencijas pienākums izsniegt informāciju, ja kāds vēlas īstenot savas cilvēka tiesības izplatīt publiski nozīmīgu informāciju; 2) lietā HUVIG v. FRANCE noteica prasības Latvijas likumu kvalitātei - lai likumā būtu aizsardzība pret iestādes vadītāja patvaļu un lai likums būtu paredzams (lai no tā skaidri varētu zināt cilvēka tiesību apjomu); likumprojektu aizliegumi ir tik apjomīgi (nekonkrēti un pārāk plaši), ka nav iespējams zināt paliekošās cilvēka tiesības;
5. Apjomīgo (nekonkrēto un pārāk plašo) aizliegumu vietā Saeimai ir iespēja tos noteikt saraksta veidā, kā tas ir šobrīd.
6. Pretējā gadījumā IKVIENS var prasīt Latvijas tiesā un starptautiskajās tiesās atzīt tādus likumus par antikonstitucionāliem.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
