Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1. Saeimā 20. aprīlī ir paredzēts lemt par ceturto valsts noslēpuma veidu - informāciju dienesta vajadzībām, kuru pēc projekta noteiks iestādes vadītājs, bet ne likums (Ministru kabineta noteikumi), un kuras brīva izpaušana var

1) apdraudēt valsts intereses - šāds aizliegums nav konkrēts un ir pārāk plašs, jo, piemēram, valsts intereses var apdraudēt, ja kāds uzņēmums uzzina krēslu un galdu skaitu valsts iestādē, jo tad tas var labāk sagatavoties iespējamai zādzībai;

2) apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi - šāds aizliegums nav konkrēts un ir pārāk plašs, jo piemēram iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi var apgrūtināt jebkāda iestādes kritika, kas rastos pēc šādas informācijas dienesta vajadzībām uzzināšanas;

2. Satversmes 89. pants nosaka pienākumu Latvijas Republikai - valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kas ir Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām.

3. Konvencijas 10. pants nosaka cilvēka tiesības saņemt un izplatīt informāciju, atļauj tās ierobežot tikai, ja tas ir “nepieciešams demokrātiskā [tautas varas] sabiedrībā”. Tā ir 1950. gadā, pēc 2. Pasaules kara radīta papildu aizsardzība pret pārmērīgiem valstu likumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo ir tulkojusi kā prasību pēc samērīguma. Šo likumprojektu aizliegumi ir acīmredzami nesamērīgi. Satversmes 1. pants ietver tādu pašu nosacījumu - Latvija ir… demokrātiska [tautas varas] republika, tā nav Saeimas vai specdienestu īpašums. Arī Satversmes tiesa šādi izvērtē cilvēka tiesību ierobežojumus.

4. Papildus Eiropas Cilvēktiesību tiesa 1) 2016. gadā lietā MAGYAR HELSINKI BIZOTTSÁG v. HUNGARY atzina, ka valstij ir konvencijas pienākums izsniegt informāciju, ja kāds vēlas īstenot savas cilvēka tiesības izplatīt publiski nozīmīgu informāciju; 2) lietā HUVIG v. FRANCE noteica prasības Latvijas likumu kvalitātei - lai likumā būtu aizsardzība pret iestādes vadītāja patvaļu un lai likums būtu paredzams (lai no tā skaidri varētu zināt cilvēka tiesību apjomu); likumprojektu aizliegumi ir tik apjomīgi (nekonkrēti un pārāk plaši), ka nav iespējams zināt paliekošās cilvēka tiesības;

5. Apjomīgo (nekonkrēto un pārāk plašo) aizliegumu vietā Saeimai ir iespēja tos noteikt saraksta veidā, kā tas ir šobrīd.

6. Pretējā gadījumā IKVIENS var prasīt Latvijas tiesā un starptautiskajās tiesās atzīt tādus likumus par antikonstitucionāliem.

Novērtē šo rakstu:

77
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi