Latvijas demokrātija (tautas vara) briesmās - trīs likumprojekti apdraud Latvijas Republikas demokrātisko iekārtu!
Gints Neiburgs18.04.2023.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
1. Saeimā 20. aprīlī ir paredzēts lemt par ceturto valsts noslēpuma veidu - informāciju dienesta vajadzībām, kuru pēc projekta noteiks iestādes vadītājs, bet ne likums (Ministru kabineta noteikumi), un kuras brīva izpaušana var
1) apdraudēt valsts intereses - šāds aizliegums nav konkrēts un ir pārāk plašs, jo, piemēram, valsts intereses var apdraudēt, ja kāds uzņēmums uzzina krēslu un galdu skaitu valsts iestādē, jo tad tas var labāk sagatavoties iespējamai zādzībai;
2) apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi - šāds aizliegums nav konkrēts un ir pārāk plašs, jo piemēram iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi var apgrūtināt jebkāda iestādes kritika, kas rastos pēc šādas informācijas dienesta vajadzībām uzzināšanas;
2. Satversmes 89. pants nosaka pienākumu Latvijas Republikai - valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kas ir Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām.
3. Konvencijas 10. pants nosaka cilvēka tiesības saņemt un izplatīt informāciju, atļauj tās ierobežot tikai, ja tas ir “nepieciešams demokrātiskā [tautas varas] sabiedrībā”. Tā ir 1950. gadā, pēc 2. Pasaules kara radīta papildu aizsardzība pret pārmērīgiem valstu likumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo ir tulkojusi kā prasību pēc samērīguma. Šo likumprojektu aizliegumi ir acīmredzami nesamērīgi. Satversmes 1. pants ietver tādu pašu nosacījumu - Latvija ir… demokrātiska [tautas varas] republika, tā nav Saeimas vai specdienestu īpašums. Arī Satversmes tiesa šādi izvērtē cilvēka tiesību ierobežojumus.
4. Papildus Eiropas Cilvēktiesību tiesa 1) 2016. gadā lietā MAGYAR HELSINKI BIZOTTSÁG v. HUNGARY atzina, ka valstij ir konvencijas pienākums izsniegt informāciju, ja kāds vēlas īstenot savas cilvēka tiesības izplatīt publiski nozīmīgu informāciju; 2) lietā HUVIG v. FRANCE noteica prasības Latvijas likumu kvalitātei - lai likumā būtu aizsardzība pret iestādes vadītāja patvaļu un lai likums būtu paredzams (lai no tā skaidri varētu zināt cilvēka tiesību apjomu); likumprojektu aizliegumi ir tik apjomīgi (nekonkrēti un pārāk plaši), ka nav iespējams zināt paliekošās cilvēka tiesības;
5. Apjomīgo (nekonkrēto un pārāk plašo) aizliegumu vietā Saeimai ir iespēja tos noteikt saraksta veidā, kā tas ir šobrīd.
6. Pretējā gadījumā IKVIENS var prasīt Latvijas tiesā un starptautiskajās tiesās atzīt tādus likumus par antikonstitucionāliem.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
