Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latviešiem allaž paticis pavilkt uz zoba ziemeļu kaimiņus igauņus par viņu it kā lēnīgo dabu. Taču flegmatisks temperaments ir gluži nevainīga īpašība. Pavisam kas cits – kūtrums, tuvredzība, stūrgalvība un to pavadošā māsa bezatbildība valsts vadībā, pārvaldē un arī sabiedrībā kopumā, kas beigās maksā gan cilvēku dzīvības, gan brīvības. Vērojot, kā Latvija virzījusies cauri “Covid-19” krīzei, atliek secināt, ka diemžēl tieši mūsu valsts ir Baltijas un visas Eiropas “lepnais putns ezis” - ja neiespersi, pat nerāpos. 

Tad, kad citās valstīs cilvēki jau varēja sākt aktīvi vakcinēties, turklāt ar efektīvākajām pasaulē pieejamajām vakcīnām, šeit tas nebija iespējams, jo mums bija oriģināli domājošas amatpersonas, kas bija nolēmušas uzspēlēt “vakcīnu kazino”, liekot likmes tikai uz vienu lauciņu un... zaudējot. Vai par to kāds atbildēja? Nē - ja vien par atbildību neuzskata dažu “malējo” pazemināšanu amatā.

Tad, kad (atsevišķās) citās valstīs jau sāka apzināties tās pašas “AstraZeneca” trūkumus, tai skaitā ne vien retās trombu blaknes, bet arī vienkārši pavājo efektivitāti, Latvijā “pie lielā zvana” kāra žurnālistu, kurš arī par to brīdināja savā TV raidījumā.

Neesot nekāda jēga mērīt tikai antivielas, jo ir taču arī T un B šūnu atmiņa, ar svētām putām uz lūpām teica gan amatpersonas, gan eksperti, un tiem līdzi dziedāja arī “pareizā” Tviterpublika.

Tas nekas, ka šodien T un B šūnu atmiņa no atmiņas visiem jau pagaisusi, un kā galveno zinātnisko argumentu revakcinācijas kampaņai pasniedz tieši antivielu līmeņa krišanos. Bet par to, cik no Covid mirušo-vakcinēto bijuši potēti tieši ar “AstraZeneca” (tāpat kā “Janssen”, kuru atplestām rokām uzņēma ne tikai antivakceri (jo pietiek ar vienu poti), bet arī amatpersonas (jo dod iespēju ātri “uzdzīt” vakcinācijas procentu)), neviens skaļi nerunā.

Un ne bez iemesla nerunā - pēc SPKC datiem par pērno oktobri un decembri no Covid mirušo relatīvais īpatsvars (uz 100 000 iedzīvotāju) ar šīm abām vakcīnām potēto grupās bijis 4 reizes augstāks nekā ar “Pfizer” un “Moderna” vakcinētajiem. Vai par to kāds atbildēja? Jā - žurnālists un televīzija, kuri brīdināja.

Tad, kad vairākās citās valstīs jau sākās balstvakcinācijas kampaņas, jo pat paši vakcīnu ražotāji savos pētījumos secināja, ka antivielu līmenis jau pēc 2-3 mēnešiem sāk strauji kristies, Latvijā vēl mēnešiem ilgi tika atkārtota mantra: “Nav zinātniska pamatojuma revakcinācijas nepieciešamībai. Galvenais uzdevums ir pabeigt primāro vakcināciju.”

Tādā veidā sagaidījām baiso oktobri-novembri, kur nāves pļaujā krita arī diezgan daudz vakcinēto (ja precīzi - 228), no kuriem vismaz daļu, iespējams, būtu glābusi laicīga balstvakcinācija. Tāpat kā daļu gan vakcinēto, gan nevakcinēto varētu būt glābusi laicīga ierobežojumu ieviešana jau septembrī, nevis to nomarinēšana līdz brīdim, kad slimnīcas jau bija pārpildītas. Vai par to kāds atbildēja? Nē.   

Visbeidzot šobrīd, kad arvien vairāk valstu, tai skaitā kaimiņos esošā Lietuva, adaptējas vīrusa jaunajai - omikrona - realitātei, likumsakarīgi atceļot ierobežojumus un sertifikātu sistēmu, Latvija beidzot ir aptvērusi balstvakcinācijas svarīgumu un nu turpina to atpakaļrāpulīgi uzspiest visiem, kuriem, sākot no 15. februāra, beigsies primārās vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš. Būtībā spiežot cilvēkus iet revakcinēties pašā epidēmijas pīķī, kas rada risku vienlaicīgai “būstera” (kurš pat nav izstrādāts omikronam) un omikrona invāzijai organismā (“Tas noteikti nav labākais variants,” - trešdienas “Kas Notiek Latvijā?” šādu imūnsistēmas perspektīvu komentēja ģimenes ārsts Edgars Tirāns).

Šādas šobrīd visai bezjēdzīgas epidemioloģiskās politikas rezultātā arī ekonomika kārtējo reizi iepaliks Baltijas kaimiņvalstīm, izaugsme būs lēnāka, labklājība cietīs. Vai par to kāds atbildēs? Nu, jūs jau zināt...

Diemžēl gan ne viss ir izskaidrojams tikai ar kūtrumu, tuvredzību un stūrgalvību. Ja iepriekšminēto vēl varētu interpretēt kā kļūdas, kas pieļautas, pamatā mēģinot “darīt, kā labāk”, tad ko lai saka par neticami cinisko ņirgāšanos par cilvēkiem ar plānotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri (vismaz pašreizējā redakcijā) kompensāciju saņemšanu par vakcīnu blaknēm padarīs faktiski neiespējamu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eksperti-ministru-kabineta-noteikumi-par-kompensacijam-vakcinacijas-blaknu-gadijumos-ir-haoss.a441169/)?

Ko lai saka par faktu, ka arī šogad finansējums veselības aprūpei Latvijā joprojām ir tikai 4,5% no IKP, kas pat pirmspandēmijas laikā (2019. gadā) mūs ierindotu ar Ungāriju dalītā priekšpēdējā vietā Eiropas Savienībā (priekšā vienīgi Kiprai), un, ka Finanšu un Veselības ministrijas pat nav izstrādājušas nekādu plānu un laika grafiku, kurā šis finansējums varētu sasniegt ja ne ES vidējo, tad vismaz Lietuvas vai Igaunijas līmeni?

Ko lai saka par to, ka aizvien, pat pēc pandēmijas sniegtajām rūgtajām mācībām netiek pildīti dotie solījumi medicīnā strādājošajiem un šāgada budžetam valdība atteikusies piešķirt trūkstošos 40 miljonus eiro (kā reiz tieši summa, kas atvēlēta “ebreju kompensācijām”), lai stiprinātu veselības aprūpes cilvēkresursus?

Kā zināms, tieši cilvēkresursi ir viens no kritiskākajiem punktiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā, kas spilgti izpaudās pagājušā gada oktobra-novembra Covid vilnī, kad mediķu trūkuma dēļ atkal nācās atkārtoti izsludināt ārkārtas situāciju nozarē, atceļot plānveida pakalpojumus un uzsākot pat neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientu šķirošanu, kas noveda pie reāliem upuriem. Protams, apjomīgi līdzekļi vajadzīgi arī citām pacientu kritiskajām nepieciešamībām (rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem, kompensējamās zāles, apmaksātās operācijas utt.).

Tieši tāpēc šajā rakstā izpaliks sadaļa ar politiķu tik ļoti iecienīto pingponga manevru - sabiedrības atbildību. Jā, taisnība ir arī tas, ka, kamēr vairumā citu valstu iedzīvotāji aktīvi vakcinējās, pie mums daudzi to nedarīja pat tad, kad vakcīnas (un ne tikai “AstraZeneca”) bija viegli pieejamas.

Bet kāds gan brīnums, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un politiķu attieksmi pret iedzīvotājiem, šo politiķu arvien uzstājīgākie ieteikumi vakcinēties daļā sabiedrības tika uztverti ar pretestību un arvien lielākām aizdomām, radot labvēlīgu augsni visdažādākajām sazvērestību teorijām? Kāpēc cilvēkiem noticēt, ka varas elitei pēkšņi tik ļoti rūp viņu veselība, ja līdz šim viss liecinājis (un turpina liecināt) par tieši pretējo?      

Dānijā un citās valstīs, kur cilvēki tiešām jūt, ka valdības un valsts pārvaldes darbs pamatos ir vērsts uz viņu labklājību, politiķiem nebija nekādu problēmu pārliecināt cilvēkus par nepieciešamību vakcinēties. Dānijā ir arī sešas reizes zemāka mirstība no Covid, un tas, protams, nav tikai vakcinācijas efekts, bet arī veselības aprūpes sistēmas kvalitāte kopumā.

Savukārt Latvijas labējā neoliberālisma ideoloģijas dominētā politikas elite izvēlējusies iet amerikānisko “katrs pats savas veselības kalējs” ceļu un acīmredzot arī likumsakarīgi tiekties pēc savu paraugmodeļu “sasniegumiem” - arī ASV mirstība no Covid ir pārliecinoši augstākā starp līdzīgi attīstītajām valstīm (https://www.nytimes.com/interactive/2022/02/01/science/covid-deaths-united-states.html).   

Vairs negribas pat jautāt, vai par to kāds reiz atbildēs. 

www.zemlupas.lv

Novērtē šo rakstu:

153
42

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...