Latvijas cietumi kļuvuši par vietu, kur cilvēks tiek nevis pāraudzināts, bet fiziski un psiholoģiski salauzts
Pietiek lasītājs19.08.2025.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Latvijas cietumos ir sākusies vēl nepieredzēta protesta akcija – vairāki simti ieslodzīto vienoti atteikušies doties uz darbu, mācībām vai vispārīgi sadarboties ar cietuma administrāciju. Latvijas cietumos iestājies klusums, kas ir skaļāks par jebkuru Saeimas sēdi – ieslodzītie sacēlušies pret Tieslietu ministrijas patvaļu.
Protests vērsts pret Vienotības vadīto Tieslietu ministriju, kas, kā ieslodzītie uzsver, ir pārvērtusi Latvijas cietumus par “valsti valstī”, kur nesodāmība un visatļautība kļuvusi par normu.
Ieslodzītie atgādina:
Medicīnas aprūpe cietumos ir katastrofālā stāvoklī. Slimi cilvēki netiek ārstēti, diagnozes netiek noteiktas, bet medikamenti – aizliegti vai izrakstīti tikai “par īpašu samaksu”.
Pārapdzīvotība un pazemojoši apstākļi kļuvuši par ikdienu, bet jebkurš mēģinājums tos apstrīdēt beidzas ar administrācijas draudiem.
Tieslietu ministrijas politiskā vadība ignorē visas sūdzības. Ombuds, Valsts kontrole un citi uzraudzības mehānismi tiek izmantoti tikai formāli, bez reālas ietekmes.
Un pēdējais piliens šajā gadiem krātajā pazemojumu kausā bija Tieslietu ministrijas lēmums ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem:
pilnībā atņemt spēļu konsoles, kas ieslodzītajiem bija viena no retajām iespējām saglabāt mentālo līdzsvaru,
kā arī radīt šķēršļus apmeklējumiem, nosakot, ka cilvēks ar sodāmību vairs nevar tikties ar ieslodzīto – tas nozīmē, ka daudziem tiek liegta iespēja redzēt savus tuviniekus.
“Ja cietums kļūst par vietu, kur cilvēks tiek nevis pāraudzināts, bet fiziski un psiholoģiski salauzts, tad tas vairs nav sods, bet spīdzināšana,” teikts ieslodzīto paziņojumā.
Protests turpināsies līdz brīdim, kad varas iestādes sniegs skaidru atbildi uz izvirzītajām prasībām: pārtraukt patvaļīgu ierobežojumu praksi, nodrošināt neatkarīgu monitoringu un uzlabot medicīnisko aprūpi ieslodzījuma vietās.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
