Latvijas Būvinženieru savienības sertifikāti un kompetence
Pietiek lasītājs24.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasīju TVNET'ā šo rakstu. Šis vienkārši iespārda: "Civillikuma 1782. pants nosaka: ja kāds nepiegriež vajadzīgo uzmanību, izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus un nepārliecinās papriekš par viņu spējām un noderību izpildīt viņiem uzliekamos pienākumus, tad viņš atbild par zaudējumiem, ko viņi ar to nodarījuši trešai personai." Šai sakarā vēlējos padalīties ar savām domām.
Sākšu ar inženieru izglītību. Latvijā augstskolas kopš 2001.g. nav spējušas akreditēties, un visi sagatavotie "profesionāļi" staigā ar A4 vāciņiem, uz kuriem ir attiecīgās augstskolas logo, savukārt ja paskatās iekšā, tad tur rakstīts - noklausījies piecu gadu garumā Licencētu programmu!?
Vispār akreditētas iestādes vāciņi ir apmēram A5 lielumā ar valsts ģerboni, atverot ir attiecīgās profesijas kods. Te jau arī jautājums, kad LVS standarta profesijas kodi tiks pārvērsti par EU standartu attiecināmiem profesijas kodiem? Tā kā augstskolas savas nederīgās programmas nav spējušas pārstrādāt, valstī izveidoja savu akreditācijas komisiju, un visas ķēpas gāja rūkdamas - vien izmetot dažas programmas acu aizmālēšanai.
Sertifikāta saņemšana Latvijas Būvinženieru savienībā (LBS). Sertifikātu var saņemt tikai savējie un tie, kas nostrādājuši piecus gadus attiecīgajā nozarē. Labi var redzēt, kādi "filozofi" nāk pēc inženieru sertifikātiem - citam pat uz pieres uzrakstīts: gribu dziedāt, bet nē, "tētis liek iet savās pēdās".
Vispār rodas jautājums, kam šis piektais ritenis - LBS un Arhitektu savienība būvniecības nozarē!? Ak, nu ja, lai pie šprices tiktu sev pietuvinātie - iemesls tam, lai, "ja nu kas notiek", tā īsti nebūtu, kam parādīt ar pirkstu. Šis jaukais "Civillikuma 1782. pants" vienkārši zelta vērtē, pasargās visu rodņu, un vainīgie būs tikai tie, kas pasūtīja attiecīgo būvi.
Man skoliņā mācīja: "Pasūtītājs varētu mācēt tikai klavieres spēlēt, bet inženieri uzņemas pilnu atbildību!" Redzu, ka dzīvē LV vēl ilgi nekas nemainīsies, jo kas gan var uzņemties atbildību - kur tad ir tie "inženieri". Tai pat laikā visa Rīgas būvvalde braukā komandējumos uz citām valstīm pieredzes apmaiņā.
Labs piemērs ir Vācija, inženieris, pabeidzis augstskolu ar diplomu, var sākt strādāt (nav piektā riteņa LBS). Inženieris kā fiziska persona uzņemas pilnu atbildību un nelaimes gadījumā stājas likuma priekšā - tam atņem diplomu un iemet cietumā. Vācijā būvvalde akceptē būvniecības ieceri (pie mums tas būtu skiču projekts), bet tas, cik smalki izstrādā katrs inženieris savu sadaļu, gulstas tikai un vienīgi uz attiecīgās sadaļas inženieri.
Kas attiecas uz pasūtītāju. Viņš redz arhitektu un būvnieku - tātad ieklausās tikai šajos! Tas, ka projektā ir iesaistīti kaut kādi konstruktori un vēl attiecīgo inženierdaļu projektētāji, - tos tak vienkārši nedzird.
Patiesība ir tajā, ka Arhitekts ir mākslinieks, kurš peld savās ilūzijās, tam konstrukciju aprēķinu grāmatu pasniedzējs parādījis pa lielu gabalu, lai apmēram nojaustu, ka tāda vispār eksistē! Būvnieks LV - tā ir diagnoze, nevis profesija, retais uz būvlaukuma seko līdzi notiekošajam un pēta projekta visas sadaļas!
Šeit arī rezultāts. Pasūtītājam vienalga, ka tik lētāk, ja arhitekts teica, tad lai notiek, bet, ja vēl būvnieks piebalso ar ievadu "Jā, es jau tā 25 gadus daru..." - vispār super! Un ko tur tas konstruktors vai pārējie pie galda murmina, vispār nav sadzirdams.
BET ir taču profesija "būvuzraugs" - ko tad viņš šeit dara!? Vispār tie parasti ir pietuvināti būvniekam un nekādi nav raksturojami kā neatkarīgi eksperti - vienkārši caurkrituši fotogrāfi, kas pa retam ierodas būvlaukumā, kaut ko nobildē un, ja gadījumā bilde sanākusi ar faktiem par sliktu būvniekam (barotājam), tā nemanot pazūd.
Vēl jau ir materiālu iegāde, tāmē viena metāla marka, bet būvnieks pērk pilnīgi citu, neiedziļinoties tā nestspējā - ka tik lētāk, un pārdevējs teica, ka saiģot. Gatavus izstrādājumus nopērk, nemaz nepajautājot konstruktoram, bet parakstīt liek. Segto darbu akti - vienkārši izsmiekls par sistēmu.
P.S. Nerakstu par kaut kādu tur Maximu. Vienkārši nevaru sagaidīt, kad būs kāda kārtība šajā nozarē!
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
