Latvijas Bankas darbinieks spiests tiesāties pēc arodslimības konstatēšanas, iestādes vadība cenšas no viņa atbrīvoties ar Vonsoviča palīdzību
PIETIEK14.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas ilggadējais darbinieks Mārtiņš Grasis pēc arodslimības konstatēšanas ir bijis spiests iesūdzēt tiesā iestādi, kuras vadība no viņa cenšas atbrīvoties nekorektā un pazemojošā veidā, izmantojot arī bēdīgi slavenā advokāta Romualda Vonsoviča (attēlā) biroja pakalpojumus.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošie tiesvedības materiāli, M. Grasis Latvijas Bankas (LB) Aizsardzības pārvaldē (AP) strādājis jau kopš no 1997. gada 22. aprīļa. Darbs LB AP bijis saistīts ar LB objektu, vērtību, personu u.c. fiziskās drošības nodrošināšanu (AP pamatfunkcijas).
AP apmācību procesā bijuši arī intensīvi tuvcīņas (bokss, kikbokss, džudo, aptuveni no 2010. gada – pāreja uz džiu-džitsu) treniņi, intensīvas militārās apmācības u.c. apmācības, tostarp arī lēkšana ar izpletni no lidmašīnas, lēkšana ar virvi no tilta u.tml.
1998. gadā darba laikā - kikboksa treniņā M. Grasis guvis traumu – smadzeņu satricinājumu un deguna kaula lūzumu, pēc kura viņam veikta operācija. Vairākkārtīgi viņš piedalījies arī LB AP rīkotajās pilna kontakta tuvcīņas sacensībās, kurās tāpat gadījies gūt traumas. Traumatiskas bijušas arī LB AP rīkotās džudo un džiu-džitsu sacensības.
Vairākkārtīgi M. Grasis piedalījies LB AP rīkotajās Gada Balvas sacensībās, kurās piedalījās labākie LB AP darbinieki no visām Latvijas LB filiālēm. 2009. un 2011. gados viņš kļuvis par šo sacensību uzvarētāju.
2017. gada pavasarī M. Grasis sācis izjust veselības problēmas, un līdz pat 2019. gada decembrim viņam veikti neskaitāmi izmeklējumi, divi ārstu konsiliji u.tml., kā rezultātā uzstādīta diagnoze: neiroloģiska saslimšana, kura izpaužas kā kustību traucējumi visā ķermeņa labajā pusē, un šo kustību traucējumu tiešs cēlonis var būt arī galvas traumu rezultāts.
Tā kā 2018. gadā M. Grasis absolvējis Latvijas Universitātes Biznesa un Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista kvalifikāciju un profesionālā bakalaura grādu grāmatvedībā, analīzē un auditā, viņš 2018. gadā vēlējies pāriet citā amatā uz citu LB pārvaldi, uz tobrīd vakanto amata vietu – pilnvarotā persona pārbaužu veikšanai amata vietu.
Pārrunu rezultātā apliecināta viņa izglītības un iepriekšējās darba pieredzes atbilstība minētajai amata vietai, veikti arī testi, taču LB vadība atbildi tā arī nav sniegusi, un divus mēnešus pēc testu veikšanas M. Grasis konstatējis, ka amatā pieņemts jauns darbinieks, kurš iepriekš LB nav strādājis.
2018. gada 31. oktobrī M. Grasis veicis regulāro ieroču nēsāšanas atļaujai nepieciešamo un autovadītāja tiesībām nepieciešamo veselības pārbaudi, kuras rezultāts bija: zaudēta ieroču nēsāšanas atļauja, kā arī zaudētas A (motocikli) un C (smagās automašīnas) autovadītāja kategorijas.
Nākamajā dienā M.Grasis informējis LB AP vadību par radušos situāciju, jo viņa amata pienākumu veikšanai ieroču atļauja ir obligāts nosacījums. No tā paša gada 7. novembra viņš atradies ģimenes ārsta nozīmētā atbrīvojumā no darba, un nākamā gada pavasarī sakarā ar diagnosticēto slimību viņam noteikta 3. invaliditātes grupa.
2019.gada 7. novembrī M. Grasis vēlējies atgriezties darbā, cerot uz sev piemērota darba piedāvājumu, taču tad LB AP vadītājs R. Namnieks un LB Personāla pārvaldes vadītāja L. Glāzniece iepazīstinājis viņu ar LB prezidenta rīkojumu, ar kuru viņš atstādināts no savu darba pienākumu pildīšanas saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu, par atstādināšanas laiku (līdz 3 mēnešiem) neizmaksājot viņam darba samaksu no 2019. gada 7. novembra un izvirzot nosacījumu – iesniegt LB dokumentus, kas apliecina veselības stāvokļa atbilstību ieņemamajam amatam.
Faktiski LB vadības M. Grasim izvirzītā prasība - veikt veselības pārbaudi atbilstoši prasībām, kuras noteiktas personām, kas glabā (nēsā) šaujamieročus un veic darbu ar ieročiem, jau iepriekš zinot, ka viņš veselības stāvokļa dēļ nespēs šo pārbaudi iziet, bija ļoti nekorekta aizskaroša.
Pēc tikšanās ar LB vadību ticis sagatavots cits rīkojums, ar kuru grozīti iepriekšējā rīkojuma nosacījumi un noteikts, ka ir izmaksājama darba alga piespiedu atstādināšanas laikā, tajā pašā laikā būtiski saīsinot termiņu LB pieprasīto dokumentu iesniegšanai, kas faktiski liedzis M. Grasim iesniegt norādītos dokumentus iepriekš noteiktajā termiņā.
Šā gada janvārī M. Grasim izdevies tikties ar jauno LB prezidentu Mārtiņu Kazāku, taču izrādījies, ka jaunajam prezidentam ir pilnīgi vienalga, kas ar arodslimību guvušo ilggadējo darbinieku notiek. Tad arī tiesā ticis iesniegts pieteikums par naudas kompensācijas saņemšanu saistībā ar iestādes pielietoto mobingu pret darbinieku, kurš, strādājot LB, ir guvis arodslimību.
Lai nebūtu jāmaksā savam ilggadējam darbiniekam, kurš darbā guvis arodslimību, ar jaunā LB prezidenta svētību iestāde noslēgusi līgumu ar advokāta Romualda Vonsoviča biroju, apņemoties tam samaksāt 3630 eiro „par Latvijas Bankas tiesisko interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā, t.sk. lietas materiālu izpēti un paskaidrojumu par prasības pieteikumu sagatavošanu, kā arī apelācijas instances tiesā, ja blakus sūdzības kārtībā tiek izskatīts kāds procesuālas dabas jautājums”.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
