Iesaki rakstu: 
Partija Latvijas Attīstībai, starp kuras dibinātājiem ir arī Einārs Repše un Edgars Jaunups, martā saņēmusi divus lielus ziedojumus kopumā 27 000 eiro apmērā no tādu uzņēmumu pārstāvjiem, kas pēdēdējos pāris gados kopš "olšteiniešu" politiskās ietekmes Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās ieguvuši būvniecības līgumus Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras projektos.
6. martā Latvijas Attīstība saņēmusi 10 000 eiro ziedojumu no kādas Olgas Ļitvinovas, bet 19. martā - vēl 7 000 eiro ziedojumu no kādas Lidijas Sipļivajas. Vēl 10 000 eiro 25. februārī partijai ziedojis Aleksandrs Ļitvinovs. Neviens no trim dāsnajiem ziedotājiem nav plašai publikai zināms, bet, kā rāda Lursoft dati, abām ziedotājām kopā ar tādiem uzņēmējiem kā Guntis Rāvis un Māris Martinsons pastarpināti pieder SIA Dzelzceļu būve, kas pērn veikusi Kokneses un Krustpils staciju rekonstrukciju, kā arī sliežu ceļu remontdarbus Krustpils virzienā. Tieši pirms trim gadiem dibinātais uzņēmums 2012. gadā strādājis ar 1 098 912 latu (1 569 874 eiro) apgrozījumu. Dati par 2013. gadu vēl nav pieejami. Trešais ziedotājs - Aleksandrs Ļitvinovs ir SIA Dzelzceļu būve valdes loceklis.
Puse SIA Dzelzceļu būve kapitāldaļu pieder uzņēmumam DB projekts, kura līdzīpašnieces ir Sipļivaja (50%) un Ļitvinova (17%) kopā ar vīru un dēlu, kuriem pieder atlikušie 33%. Otra puse SIA Dzelzceļu būve kapitāldaļu caur uzņēmumu GRIF 29 pastarpināti pieder Skonto būves šefam Guntim Rāvim un Mārim Martinsonam (attēlā pa kreisi kopā ar Jaunupu). Rāvja un Martinsona uzņēmumi daudzus gadus bijuši Jaunupa vadītā basketbola kluba VEF Rīga sponsori vēl laikā, kad Jaunups atbildēja par Jaunā laika un Vienotības finansēm.
Latvijas Attīstībai ziedotājām piederošā SIA Dzelzceļu būve 2012. gadā uzsākusi divus vērienīgus būvniecības projektus, kas saistīti ar Kokneses un Krustpils dzelzceļa staciju rekonstrukciju, kā arī sliežu ceļa balansēšanas un izlāgošanas darbiem dzelzceļa posmos Aizkraukle-Koknese un Pļaviņas-Krustpils, norādīts Lursoft pieejamajā uzņēmuma pārskatā par 2012. gadu. Saskaņā ar līguma nosacījumiem darbi bija jāpabeidz 2013. gadā.
Martinsona vārds pēdējos pāris gados, kopš Satiksmes ministrijas (SM) politiskā pārraudzība saskaņā ar valdības koalīcijas līgumu nodota "olšteiniešiem", allaž tiek neoficiāli piesaukts, kad ir runa par to, kurš kontrolē SM kapitālsabiedrību iepirkumus. Ar "olšteiniešu" ietekmi SM valsts sekretāra amatā nonākušais Kaspars Ozoliņš Pietiek noliedzis savu saistību ar Martinsona interesēm, vienīgā reize, kad viņš saticis Martinsonu, esot ministrijas telpās vēl ministra Aivja Roņa laikā. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Martinsons tur ticies ar Vienotības nozīmēto SM lietu kuratoru Dzintaru Zaķi un sarunas tēma bijusi - ietekmes pārdale.
Jaunupa un tagadējās Attīstības sponsoru roka bija redzama aiz "olšteiniešu" atšķelšanās no Reformu partijas, par ko Pietiek jau rakstījis. Tā dēvētās Klāva Olšteina grupas deputāti iepriekš savu politisko nākotni saistīja ar Attīstību, kuras reitingi šobrīd nesola iekļūšanu nākamajā Saeimā. "Olšteiniešu" deputāts Viktors Valainis, kurš kopš Anrija Matīsa kļūšanas par satiksmes ministru ir SM parlamentārais sekretārs, vēl laikā, kad Attīstība no biedrības oficiāli nebija kļuvusi par partiju, apmeklēja tās rīkotu konferenci.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
